ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

22. Aprīlis 2014 /Nr.16 (818)

Konstitūcijas preambula: Lietuvas piemērs
No politiski filozofiskas abstrakcijas līdz tiesiskam imperatīvam
Dr.iur.
Milda Vaiņute
Mīkola Romera universitātes Juridiskās fakultātes profesore  

Konstitūciju kā tiesību aktu ar augstāko juridisko spēku parasti veido standarta struktūra: preambula, konstitucionālo normu pamatdaļa, pārejas vai papildu noteikumi, dažkārt arī pielikumi. Preambula kā konstitūcijas ievaddaļa ir būtiska konstitucionālo tiesību sistēmas izpratnei.

Lai pamatotu šo apgalvojumu, raksta pirmajā daļā īsi un koncentrēti aplūkotas Lietuvas konstitūciju, kas pieņemtas laika posmā no 1918. līdz 1940. gadam, preambulas, kā arī Lietuvas Republikas 1992. gada Konstitūcijas preambula. Raksta otrajā daļā analizētas preambulas citu valstu konstitūcijās – Amerikas Savienoto Valstu 1787. gada Konstitūcijā, Vācijas Federatīvās Republikas 1949. gada Pamatlikumā, Francijas Republikas 1958. gada Konstitūcijā, kā arī vairāku Viduseiropas un Austrumeiropas valstu (1992. gada Igaunijas Republikas, 1992. gada Čehijas Republikas un 1997. gada Polijas Republikas) konstitūciju preambulas.

Balstoties uz šo apskatu, konstatējams, ka konstitūciju preambulas atspoguļo konstitūcijas pieņemšanas apstākļus un priekšnoteikumus, konstitūcijas pieņemšanas mērķus un motīvus, vērtības, ko plānots sasniegt, u.c. Rakstā turklāt aplūkota ne tikai preambulas politiskā un ideoloģiskā nozīme, bet arī juridiskā vērtība.

Juridiskajā literatūrā, analizējot dažādu valstu konstitūcijas, aplūkojama ne tikai to forma un saturs, bet arī tās struktūra. Konstitūcijas struktūra ir iekšējā konstitucionālo normu organizēšanas kārtība.1 Lai arī katras konstitūcijas struktūra ir unikāla, tomēr var viegli ievērot zināmas likumsakarības. Dažādu valstu konstitūciju uzbūves analīze ļauj secināt, ka tām raksturīgas šādas standarta struktūrdaļas: preambula, konstitucionālo normu pamatdaļa, nobeiguma noteikumi, pārejas noteikumi vai papildu noteikumi, dažkārt arī pielikumi.

Tā kā par šī raksta izpētes objektu izvēlētas Lietuvas un vairāku citu valstu konstitūciju preambulas, sākotnēji būtu jāprecizē jēdziena "preambula" nozīme.

Starptautisko terminu vārdnīcā sniegta šāda jēdziena "preambula" definīcija: preambula (lat. preambulus – priekšā ejošs, priekšējs) ir likuma, deklarācijas, starptautiska līguma vai cita politiski svarīga tiesību akta ievaddaļa, kurā norādāmas puses, dalībnieki, apstākļi, mērķi un motīvi tiesību akta pieņemšanai, vispārīgi skaidrojami aktā iekļautie noteikumi un spēkā stāšanās kārtība.2

Šī definīcija nosauc preambulas kā konstitūcijas ievaddaļas galvenās pazīmes, kas primāri atspoguļo konstitūcijas veidošanas un pieņemšanas vēsturiskos apstākļus, mērķus un motīvus, un citus svarīgus faktus. Tālāk rakstā, analizējot jau konkrētu valstu konstitūciju preambulas, detalizētāk jāizvērtē, kāda ir preambulu kā ievada uz konstitucionālo normu sistēmu nozīme, kādas ir to satura līdzības, atšķirības u.tml.

Pirms sākt pildīt šo uzdevumu, vēlamies vērst uzmanību uz juridiskajā literatūrā bieži sastopamajām diskusijām par preambulas juridisko dabu. Piemēram, docente Dr. E. Vaitiekiene norāda, ka šī konstitūcijas daļa ir ar lielu politisko un ideoloģisko nozīmi. Minētā autore norāda, ka pastāvot uzskats, ka preambulā iekļautie atzinumi nav tiesību normas, bet šie atzinumi ir svarīgi, iztulkojot un piemērojot citas konstitūcijā iekļautās normas.3 Līdzīgi apgalvo arī K. Jovaišs, kurš, analizēdams Lietuvas Republikas 1992. gada Konstitūcijas preambulu, norādījis, ka "preambulas noteikumi ir drīzāk politiskas, nevis juridiskas dabas un tie formulēti, neievērojot juridiskās tehnikas prasības".4 Tai pašā laikā profesors Dr. V. Sinkevičs attiecībā uz Lietuvas Republikas 1992. gada Konstitūcijas preambulu norādījis, ka tai ir juridiskā slodze. V. Sinkevičs apgalvo, ka Konstitūcijas preambulas noteikums, ka tauta tiecas uz "atvērtas, taisnīgas un harmoniskas pilsoniskās sabiedrības un tiesiskas valsts izveidi", nav tikai filozofiski politisks, kā tas bieži tiek apgalvots. V. Sinkevičs uzsver, ka lietotie jēdzieni nevar tikt izprasti tikai ar Konstitūcijas rakstīto tekstu (burtu), un vērš uzmanību, ka Konstitūcijas preambulā nostiprinātā tautas tiekšanās uz atvērtu, taisnīgu un harmonisku pilsonisko sabiedrību Lietuvas Republikas Konstitucionālās tiesas spriedumos bieži tiek raksturots kā imperatīvs, kas ir nesaraujami saistīts ar konstitucionālo tiesiskas valsts principu un citiem konstitucionālajiem principiem un kurš kalpo par svarīgu argumentu, lemjot, vai apstrīdētais likums vai cits tiesību akts nav pretrunā Konstitūcijai.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Gatis Litvins, Dina Gailīte
Notikums
Konference par tiesu attiecībām ar politiķiem, medijiem un sabiedrību  
Šogad aprit 10 gadi, kopš stājies spēkā Administratīvā procesa likums un darbu sākušas administratīvās tiesas. Atzīmējot šo Latvijas tiesu sistēmai nozīmīgo notikumu, Augstākā tiesa rīkoja konferenci "Tiesas juridiskās kultūras ...
Mārtiņš Birģelis
Skaidrojumi. Viedokļi
Informēta piekrišana ārstniecībai un tās elementi
Informēta piekrišanas doktrīna primāri attīstījās Amerikas Savienotajās Valstīs, paplašinot ārstniecības personu civiltiesisko atbildību, kā arī veicinot pacientu tiesību aizsardzību un interešu ievērošanu.1 Informēta ...
Tiesību politika
Par grozījumiem Kriminālprocesa likumā kontekstā ar lietu “Baltiņš pret Latviju”
Marta pēdējā Ministru kabineta sēdē tika izskatīts tālāk publicētais informatīvais ziņojums1 par Tieslietu ministrijas darba grupas Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei izdarītajiem secinājumiem, izvērtējot Eiropas ...
Zane Stira, Anda Kaņķele
Akadēmiskā dzīve
Profesora Paula Minca tiesas procesa izspēlē uzvar “Nekā personīga”
Šā gada 5. aprīlī Augstākajā tiesā noslēdzās profesora Paula Minca piemiņai veltītā IV tiesas procesa izspēle krimināltiesībās. Šogad uzvaru izcīnīja komanda "Nekā personīga" jeb Latvijas Universitātes (LU) pārstāvji Ilga ...
Rita Linuža, Oskars Vasiļjevs, Sabīne Kurmīte
Akadēmiskā dzīve
Rēzeknes Augstskolā aizritējušas Juristu dienas
No 31. marta līdz 3. aprīlim Rēzeknes Augstskolā (RA) noritēja Juristu dienas, un to ietvaros notika vairāki pasākumi: atvērto durvju dienas tiesību aizsardzības iestādēs, vairākas vieslekcijas, RA studentu un absolventu tikšanās, ...
AUTORU KATALOGS