ŽURNĀLS Informācija

22. Aprīlis 2014 /Nr.16 (818)

Vai un kā tiesnesim runāt ar žurnālistu
1 komentāri
Sannija Matule
Jurista Vārds 

Lai gan tiesu vara ir viens no trim savstarpēji vienlīdzīgiem valsts varas atzariem, tās attiecības ar presi tradicionāli ir veidojušās citādi nekā likumdevējam un izpildvarai. Ne žurnālistikā, ne arī pašā tiesu varā nav noteiktas skaidras robežas un šo attiecību ietvars, konkrēti atbildot, par ko, ciktāl un kādā veidā, manierē tiesai – tiesnešiem – ir pienākums runāt ar žurnālistiem jeb sniegt informāciju plašsaziņas līdzekļiem, lai nodrošinātu sabiedrības informētību un vienlaikus nezaudētu savu neatkarību. Lai meklētu un rastu šīs un citas atbildes, tiesu vara jau ir spērusi vairākus būtiskus soļus un savā praksē nonākusi pie dažiem konkrētiem secinājumiem.

Kā jau vēstīts šajā numurā, 14. aprīlī notika Augstākās tiesas un žurnāla "Jurista Vārds" kopīgi rīkota konference "Tiesas juridiskās kultūras telpā" (plašāk skat. D. Gailītes un G. Litvina sagatavoto konferences apskatu). Tās otrā daļa tika veltīta tieši diskusijai par tiesu un mediju attiecībām, uz tām raugoties no abām pusēm, tādēļ starp referentiem bija gan tiesneši, gan žurnālisti. Taču šis nebūt nav pirmais mēģinājums rast skaidrību par tiesu varas attiecībām ar neformāli tā dēvētās ceturtās valsts varas – preses – pārstāvjiem.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
2
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Magone
23. Aprīlis 2014 / 21:52
1
ATBILDĒT
Atkal secinājums, ka disciplinārlietas ierosināšanai nav pamata. Tikmēr sabiedrībai ir jāpacieš tādi tiesneši kā Raimonds Buls un Sandra Strence. Cik ilgi? Kam ir jānotiek, lai no viņiem tiktu vaļā?
visi numura raksti
Milda Vaiņute
Skaidrojumi. Viedokļi
Konstitūcijas preambula: Lietuvas piemērs
Konstitūciju kā tiesību aktu ar augstāko juridisko spēku parasti veido standarta struktūra: preambula, konstitucionālo normu pamatdaļa, pārejas vai papildu noteikumi, dažkārt arī pielikumi. Preambula kā konstitūcijas ievaddaļa ir ...
Gatis Litvins, Dina Gailīte
Notikums
Konference par tiesu attiecībām ar politiķiem, medijiem un sabiedrību  
Šogad aprit 10 gadi, kopš stājies spēkā Administratīvā procesa likums un darbu sākušas administratīvās tiesas. Atzīmējot šo Latvijas tiesu sistēmai nozīmīgo notikumu, Augstākā tiesa rīkoja konferenci "Tiesas juridiskās kultūras ...
Mārtiņš Birģelis
Skaidrojumi. Viedokļi
Informēta piekrišana ārstniecībai un tās elementi
Informēta piekrišanas doktrīna primāri attīstījās Amerikas Savienotajās Valstīs, paplašinot ārstniecības personu civiltiesisko atbildību, kā arī veicinot pacientu tiesību aizsardzību un interešu ievērošanu.1 Informēta ...
Tiesību politika
Par grozījumiem Kriminālprocesa likumā kontekstā ar lietu “Baltiņš pret Latviju”
Marta pēdējā Ministru kabineta sēdē tika izskatīts tālāk publicētais informatīvais ziņojums1 par Tieslietu ministrijas darba grupas Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei izdarītajiem secinājumiem, izvērtējot Eiropas ...
Zane Stira, Anda Kaņķele
Akadēmiskā dzīve
Profesora Paula Minca tiesas procesa izspēlē uzvar “Nekā personīga”
Šā gada 5. aprīlī Augstākajā tiesā noslēdzās profesora Paula Minca piemiņai veltītā IV tiesas procesa izspēle krimināltiesībās. Šogad uzvaru izcīnīja komanda "Nekā personīga" jeb Latvijas Universitātes (LU) pārstāvji Ilga ...
AUTORU KATALOGS