ŽURNĀLS Intervija

29. Aprīlis 2014 /Nr.17 (819)

Tiesu administrācija: esam tiesu palīgs, nevis priekšnieks
Edvīns Balševics intervijā "Jurista Vārdam"
2 komentāri
Sannija Matule
Jurista Vārds 
Foto: Boriss Koļesņikovs

Lai arī tiesa un Tiesu administrācija katra pieder pie sava valsts varas zara, šodien tās vairs nav iedomājamas viena bez otras. Tiesu administrācijai nule apritējuši pirmie desmit darba gadi, un to laikā ir mācījušies visi – gan Tieslietu ministrija kā tiesībpolitikas veidotājs, mēģinot pēc iespējas precīzāk apjaust jaunās iestādes lomu un uzdevumus; gan Tiesu administrācija, aizvien meklējot iespējas, kā ikdienā labāk tikt galā ar saviem pienākumiem un dot pienesumu Latvijas tiesu sistēmas attīstībā, gan arī pašas tiesas, kurām bija jāiemācas uzticēties un paļauties uz jaunveidoto institūciju. Tādēļ par to, kādi bijuši šie pirmie desmit gadi, "Jurista Vārds" uz sarunu aicināja Tiesu administrācijas direktoru Edvīnu Balševicu.

Jūsu kopējais darba stāžs Tiesu administrācijā ir tikpat ilgs, cik pašas iestādes mūžs – apaļi 10 gadi. Tātad esat pieredzējis tās attīstību un izaugsmi no pirmsākumiem līdz pat šim brīdim.

Jā, var sacīt, ka šajā iestādē dažādos amatos strādāju kopš tās pirmsākumiem. Ja pilnīgi precīzi, Tieslietu ministrijas Zemesgrāmatu departaments, kurā es iepriekš strādāju, Tiesu administrācijai juridiski tika pievienots aprīlī. Atbilstoši nolikumam pati iestāde ir izveidota ar 2004. gada 1. janvāri, taču faktiski vēl līdz aprīlim noritēja izveides process.

 

Kas bija Tiesu administrācija toreiz, un kāda tā ir šodien?

Šis laiks noteikti ir bijis visnotaļ interesants. Sākotnējie institūcijas mērķi, iespējams, kādā daļā jau ir pārsniegti, bet kādā – pavērsušies citā virzienā, taču kopumā, es domāju, galvenais mērķis – nodrošināt atbalstu tiesām un zemesgrāmatām – ir sasniegts. Manā uztverē, Tiesu administrācija, runājot draudzīgā valodā, ir tiesu un zemesgrāmatu labā roka, kas nodrošina to darbu, sākot ar telpām, personālvadību, informāciju tehnoloģijām un visām citām lietām, kas nepieciešamas ikdienas pienākumu veikšanai.

Paraugoties atpakaļ uz aizvadītajiem desmit gadiem, nevar noliegt, ka sākuma periods noteikti bija pietiekami izaicinošs tā laika vadītājiem. Funkcijas, ko šobrīd īstenojam, tolaik, līdz Tiesu administrācijas izveidei, lielā mērā bija decentralizētas pašās tiesās, daļēji arī Tieslietu ministrijā un citās institūcijās. Tādēļ, manā skatījumā, Tiesu administrācijas izveides galvenais mērķis bija vairāk stiprināt tiesu neatkarību tieši šajā darba nodrošināšanas procesā, lai to vairāk atdalītu no izpildvaras. Turklāt prakse ir parādījusi, ka no pārvaldības skatpunkta šāda centralizēta pieeja ir daudz efektīvāka, jo var iedibināt vienotu praksi un izmaksu jautājumus visā sistēmā.

Vienlaikus tiesu varas neatkarības stiprināšanas kontekstā domāju, ka šis jautājums ir vēl tālāk attīstāms un būtu analizējams, kāda ir Tiesu administrācijas institucionālā pakļautība. Pašlaik esam Tieslietu ministrijas padotības iestāde. No vienas puses, tas ir optimāls risinājums un varam tā strādāt, taču, no otras puses, pēc valsts varas dalīšanas principa un dziļākās jēgas, būtības vairāk tomēr esam piederīgi pašai tiesu varai, nevis izpildvarai.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
29. Aprīlis 2014 / 10:12
0
ATBILDĒT
Kad patrāpījos kādā krimināllietā uz lietas izskatīšanu, godātā tiesa pēc prokurora ieteikuma tiesājamai personai piedāvāja darījumu - 2 gadu brīvības atņemšanas sods, piespriesto sodu izciešot nosacīti, vai arī 2 gadi tiesneša palīga amatā. Apsūdzētais izvēlējās pirmo variantu.
:(
29. Aprīlis 2014 / 09:00
0
ATBILDĒT
Par anonimizācijas veikšanu piemaksa ir "ir daži desmiti eiro"? Pilnīgas muļķības! Cipars pat nesasniedz 10 euro "uz papīra"!
visi numura raksti
Numura tēma
Kā strādā tiesu varas atbalsta dienests
"5. janvārī pirmā darba diena bija Tieslietu ministrijas pārziņā esošajai Tiesu administrācijai. Par Tiesu administrācijas direktori tieslietu ministrs Aivars Aksenoks iecēlis bijušo Tiesu namu aģentūras Finanšu un administratīvo ...
Māris Leja, Mediācijas padome
Skaidrojumi. Viedokļi
Krimināllikuma 300. pants – gandrīz mirusi norma
Raksta nosaukums var šķist pārspīlēts, tomēr tas zināmā mērā atspoguļo tendences praksē. Liecība ir viens no būtiskākiem, vienlaikus arī nedrošākiem pierādījumiem, jo dažādu iemeslu dēļ var neatbilst realitātei. Viens no ...
5 komentāri
LU Juridiskā fakultāte
Akadēmiskā dzīve
Kad Juridiskās fakultātes studenti min uz papēžiem
No 1. līdz 4. aprīlim Lielbritānijas pilsētā Oksfordā septīto reizi risinājās starptautiskās tiesas procesa izspēļu sacensības mediju tiesībās "Monroe E. Price Media Law Moot Court Competition", kurās Latvijas Universitātes ...
1 komentāri
Valsts kanceleja
Tiesību politika
Valdības atskaite par darbu pirmajās 100 dienās
Laikā no šā gada 22. janvāra, kad darbu sāka jaunā valdība, ir aizvadīta 21 Ministru kabineta sēde, no tām 14 – ārkārtas sēdes, kopā izskatīti 562 jautājumi, pieņemti 162 noteikumi un 142 rīkojumi, kā arī atbalstīti 48 ...
Sandis Bērtaitis
Vēstules
Tiesu darbības kritika: vai tiesa vispār var kļūdīties
Autora komentārs seko prof. Jautrītes Briedes referātam "Tiesnesis sabiedrības kritikas krustugunīs", kas tika nolasīts š.g. 14. aprīlī Augstākās tiesas rīkotajā konferencē "Tiesas juridiskās kultūras telpā". Savā referātā prof. ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS