ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

20. Maijs 2014 /Nr.20 (822)

Par likuma atrunas principa teorētiskajiem aspektiem
2 komentāri

Līdzšinējā likuma atrunas principa koncepcija neatbild uz jautājumu, ko darīt situācijās, kad pastāv nepieciešamība steidzami aizsargāt sabiedrības intereses, bet iestādei likumos tiešā tekstā nav noteiktas pilnvaras ierobežot privātpersonu, kuras rīcība kaitē sabiedrībai.

Kā pieturas punkti diskusijai publikācijā1 galvenokārt izmantoti Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (Senāts) nolēmumu, Vācijas valststiesību teorijas un Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas judikatūras atziņas.

Sākotnēji jānorāda, ka publikācijā izmantotā analīzes metode – teorētiska interpretācija par tiesas sniegto tiesību normu interpretāciju – nebūtu atzīstama kā pilnībā pietiekama praktiskā tiesību normu piemērošanā iestādes administratīvajā aktā vai tiesas nolēmumā. To drīkstētu izmantot kā papildu metodi, kas pilnā mērā būtu pieļaujama teorētiskās diskusijās un izpratnes iegūšanai par tiesību normas piemērošanas procesu un rezultātu.

Lai neatgādinātu tikai vienpusēju skatījumu uz minēto tēmu, autors diskusijas ceļā cer bagātināt jau minētās koncepcijas saturu un, iespējams, arī piedāvāt jaunus priekšlikumus likuma atrunas principa teorētiskai pilnveidošanai. Tādēļ, atzīstot, ka juristu sabiedrības viedoklim juridiskās domas veidošanā ir liela nozīme, autors aicina ar konstruktīviem un pamatotiem argumentiem iesaistīties šajā diskusijā.

 

Normatīvā ietvara saturs

Publikācijas praktiskākai ievirzei autors piedāvā hipotētisku piemēru. Iestādē vēršas vairākas komercsabiedrības un fiziskās personas, lūdzot uzsākt pārkāpuma izmeklēšanas procesu pret citām vairākām komercsabiedrībām. Turklāt tās vienlaikus arī lūdz steidzami pēc lietas ierosināšanas un vēl līdz galīgā lēmuma pieņemšanai veikt pagaidu aizsardzības pasākumus, kas aizliedz noteiktu rīcību iespējamam pārkāpējam, jo tā apdraud gan to komercsabiedrību, kas vērsušās iestādē, gan citu komercsabiedrību, gan arī fizisko personu tiesības un tiesiskās intereses. Iestāde atsaka lūgumam veikt pagaidu aizsardzību, jo, lai gan likumā ir paredzēts iestādes pilnvarojums noteikt pārkāpējam pienākumu rīkoties, piemēram, atturēties no darbības (turklāt tas praktiski iespējams tikai pēc pusgada, kad tiktu pabeigta pārkāpuma lieta), tomēr likumā nav paredzēts pilnvarojums veikt pagaidu aizsardzības pasākumus vēl pirms galīgā lēmuma pieņemšanas.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
1
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Baraks Osama
21. Maijs 2014 / 11:46
0
ATBILDĒT
Ja drīkst iestarpināt - man vienmēr licies, ka "likuma atrunas princips" ir diezgan neveiksmīgi izvēlēts nosaukums. Atceros, ka studiju laikā ne vienu reizi vien gadījās sajaukt likuma atrunas principa un likuma prioritātes principa definīcijas, jo no to nosaukumiem nekā citādi kā ar iekalšanu nevar izsecināt, par ko ir runa. Zinot Vācijas tiesību lielo ietekmi uz mūsu administratīvajām tiesībām, pieļauju, ka attiecīgie principi (kā arī vēl viens otrs no APL minētajiem) ir 1:1 pārtulkoti no vācu valodas, nepadomājot par to saprotamību latviski lasošajiem.
Seskis
21. Maijs 2014 / 09:29
0
ATBILDĒT
Raksta autors, būdams gudrs un erudīts cilvēks, kā cirka mākslinieks žonglē ar jēdzienu "sabiedrības intereses", lai gan kautrīgi aizmirst atgādināt, ka pats strādājis Administratīvajā tiesā, kuras tiesneši jau zaudējuši jebkuru piesardzību (skat. rakstu par varas aktu pret procesa dalībnieci I.Baltiņu nolūkā izbeigt tiesvedību), bet tagad strādā Valsts ieņēmumu dienestā, kur izlietajās bāreņu un atraitņu asarās varētu noslīcināt ne tikai ziloni, bet arī žirafi.
"Sabiedrības interešu" vārdā autors praktiskajā darbā aizmirst privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. Piemēram, kā autors varētu paskaidrot to, ka Valsts ieņēmumu dienests savā tumsonībā noliedz zinātnes attīstību un netic, ka komersanta pārstāvja hologrāfiskais atveidojums var tikt izsaukts ar mobilā telefona starpniecību no Afganistānas, lai Liepājā parakstītu pavadzīmes par degvielas pārdošanu.
Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji skeptiski smīkņā, kad komersants paskaidro, ka atstrādātas eļļas paraugu pārbaudītāji no Latvijas uz Lietuvu tika nogādāti attiecīgajās eļļas cisternās, bet Lietuvā izlīda no cisternām un veica eļļas paraugu ekspertīzi.
Valsts ieņēmumu dienests ignorē Eiropas institūciju atzinumus, ka nedrīkst veikt auditu uzņēmumos, kuru nosaukums liecina par uzņēmuma labo slavu. Piemēram, uzņēmumā "Lādzīgs biznesiņš" nedrīkst veikt auditu, jo nosaukums pats par sevi liecina, ka uzņēmums darbojas likuma ietvaros.
Tieši šie uzņēmumi veido to "sabiedrību", kuras intereses ir jāaizsargā, jo uzņēmumi savā darbībā atskaita priekšnodokli, tātad darbojas publisko tiesību jomā un uzskatāmi par publisko tiesību autonomajiem virssubjektiem, kuru darbība nav pārbaudāma no Valsts iestāžu puses.
visi numura raksti
Sannija Matule
Notikums
Tieslietu ministrijas jaunais valsts sekretārs – Raivis Kronbergs
"Pirmais iespaids – vēl neticu," dažas stundas pēc tam, kad aizvadītajā otrdienā tapa zināms Ministru kabineta lēmums par viņa apstiprināšanu amatā, sarunā ar "Jurista Vārdu" atzinās jaunais Tieslietu ministrijas valsts sekretārs ...
Mārtiņš Birģelis
Skaidrojumi. Viedokļi
Izņēmumi no pienākuma saņemt informētu piekrišanu ārstniecībai
Ārstam vienmēr jāsaņem pacienta informēta piekrišana pirms ārstniecības uzsākšanas.1 Tomēr tiesību zinātnieki un tiesas visās jurisdikcijās norāda, ka tiesības uz pašnoteikšanos, kas pasargātas ar informētas piekrišanas ...
1 komentāri
Sannija Matule
Akadēmiskā dzīve
Studiju darbos plaģiātu kontrolē speciāla datorprogramma
Sadarbības ietvaros jau astoņās Latvijas augstskolās ieviešot Vienotās datorizētās plaģiātisma kontroles sistēmu, studiju noslēguma, kā arī promocijas darbu pārbaudei ir izveidota ļoti plaša datubāze. Turklāt saskaņā ar neseno ...
Lauris Bočs
Skaidrojumi. Viedokļi
Nācija un mediācija
Raksta mērķis ir apskatīt mediācijas izmantošanas iespējas Latvijas tiesību sistēmā, norādot gan patstāvīgās izpētes rezultātā gūtās atziņas, gan arī priekšlikumus papildinājumiem normatīvajā regulējumā. Jau sākotnēji ...
1 komentāri
Jurista Vārds
Informācija
Izveidots advokātu noslodzes elektroniskais kalendārs
Tiesu administrācija sadarbībā ar zvērinātiem advokātiem portālā www.tiesas.lv ir izveidojusi advokātu noslodzes elektronisko kalendāru, kas ļaus savlaicīgi konstatēt advokāta aizņemtību un samazināt atlikto tiesas sēžu ...
AUTORU KATALOGS