ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Raksta autors, būdams gudrs un erudīts cilvēks, kā cirka mākslinieks žonglē ar jēdzienu "sabiedrības intereses", lai gan kautrīgi aizmirst atgādināt, ka pats strādājis Administratīvajā tiesā, kuras tiesneši jau zaudējuši jebkuru piesardzību (skat. rakstu par varas aktu pret procesa dalībnieci I.Baltiņu nolūkā izbeigt tiesvedību), bet tagad strādā Valsts ieņēmumu dienestā, kur izlietajās bāreņu un atraitņu asarās varētu noslīcināt ne tikai ziloni, bet arī žirafi.
"Sabiedrības interešu" vārdā autors praktiskajā darbā aizmirst privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. Piemēram, kā autors varētu paskaidrot to, ka Valsts ieņēmumu dienests savā tumsonībā noliedz zinātnes attīstību un netic, ka komersanta pārstāvja hologrāfiskais atveidojums var tikt izsaukts ar mobilā telefona starpniecību no Afganistānas, lai Liepājā parakstītu pavadzīmes par degvielas pārdošanu.
Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji skeptiski smīkņā, kad komersants paskaidro, ka atstrādātas eļļas paraugu pārbaudītāji no Latvijas uz Lietuvu tika nogādāti attiecīgajās eļļas cisternās, bet Lietuvā izlīda no cisternām un veica eļļas paraugu ekspertīzi.
Valsts ieņēmumu dienests ignorē Eiropas institūciju atzinumus, ka nedrīkst veikt auditu uzņēmumos, kuru nosaukums liecina par uzņēmuma labo slavu. Piemēram, uzņēmumā "Lādzīgs biznesiņš" nedrīkst veikt auditu, jo nosaukums pats par sevi liecina, ka uzņēmums darbojas likuma ietvaros.
Tieši šie uzņēmumi veido to "sabiedrību", kuras intereses ir jāaizsargā, jo uzņēmumi savā darbībā atskaita priekšnodokli, tātad darbojas publisko tiesību jomā un uzskatāmi par publisko tiesību autonomajiem virssubjektiem, kuru darbība nav pārbaudāma no Valsts iestāžu puses.