Līdzšinējā likuma atrunas principa koncepcija neatbild uz jautājumu, ko darīt situācijās, kad pastāv nepieciešamība steidzami aizsargāt sabiedrības intereses, bet iestādei likumos tiešā tekstā nav noteiktas pilnvaras ierobežot privātpersonu, kuras rīcība kaitē sabiedrībai.
Kā pieturas punkti diskusijai publikācijā1 galvenokārt izmantoti Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (Senāts) nolēmumu, Vācijas valststiesību teorijas un Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas judikatūras atziņas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes