ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

3. Jūnijs 2014 /Nr.22 (824)

Vadlīnijas attiecībā uz pušu pārstāvību starptautiskajā šķīrējtiesā
Dr.iur.
Gaļina Žukova
“White & Case” LLP Parīzes biroja advokāte, Latvijas advokātu kolēģijas un Parīzes advokātu kolēģijas locekle, Rīgas Juridiskās augstskolas asociēta profesore  

Starptautiskās juristu asociācijas (International Bar Association; turpmāk – IBA) Vadlīniju par pušu pārstāvību starptautiskajā šķīrējtiesā1 (Guidelines on Party Representation in International Arbitration; turpmāk – Vadlīnijas) pieņemšana, visticamāk, ir bijis nozīmīgākais 2013. gada notikums starptautiskās šķīrējtiesas pasaulē. Šī raksta mērķis ir sniegt minēto Vadlīniju īsu apskatu.

Par IBA un IBA Šķīrējtiesas komiteju

Starptautiskā juristu asociācija jeb IBA2 tika izveidota 1947. gadā, un šodien tā ir vadošā starptautisko juristu, advokātu kolēģiju un juridisko biedrību organizācija. Viens no galvenajiem organizācijas darbības virzieniem ir līdzdarbība starptautisku tiesību normu izstrādē. IBA apvieno vairāk nekā piecsimt tūkstošus advokātu un vairāk nekā divsimt advokātu kolēģiju un juridisko biedrību.

IBA ietvaros darbojas apmēram 80 komitejas. Šķīrējtiesas komitejā, vienā no populārākajām un aktīvākajām IBA sistēmā, šobrīd ir vairāk nekā 2500 biedru no 115 valstīm. Komitejas uzmanības centrā ir likumdošanas, prakses un procesa jautājumi saistībā ar strīdu izskatīšanu starptautiskajā šķīrējtiesā. Komiteja ir izveidojusi vairākas apakškomitejas un, ja nepieciešams, veido arī darba grupas atsevišķu jautājumu izskatīšanai.

Vislabāk IBA ir pazīstama kā tādu noteikumu un vadlīniju autore, kas vērsti uz efektīva starptautiskā šķīrējtiesas procesa nodrošināšanu. Piemēram:

  • Vadlīnijas par interešu konfliktiem starptautiskajā šķīrējtiesā,3 kas tika pieņemtas 2004. gadā. Šobrīd gan norit darbs pie dokumenta jaunas redakcijas;

  • Noteikumi par pierādījumu iegūšanu starptautiskajā šķīrējtiesā,4 kuru pēdējā redakcija tika pieņemta 2010. gadā;

  • Vadlīnijas starptautiskās šķīrējtiesas līgumu sastādīšanā,5 kas tika pieņemtas 2010. gadā;

  • Vadlīnijas attiecībā uz pušu pārstāvību starptautiskajā šķīrējtiesā, kas tika pieņemtas 2013. gadā.

Gadījumos, kad pašas strīda puses ir piekritušas šādu noteikumu vai vadlīniju piemērošanai vai arī šķīrējtiesas sastāvs to piemērošanu uzskata par nepieciešamu, tie var palīdzēt aizpildīt procesuālā regulējuma robus šķīrējtiesu reglamentos un nacionālajās tiesību normās. Šie noteikumi un vadlīnijas ir vērsti arī uz augstāka mērķa sasniegšanu – radīt labāko praksi un standartus, kuriem ir universāla piemērojamība starptautiskajā šķīrējtiesā.

 

Vadlīnijas par pušu pārstāvību starptautiskajā šķīrējtiesā

Loģisks ir jautājums, kādu mērķi vēlējās sasniegt dokumenta autori un kādēļ šāds dokuments6 vispār bija nepieciešams?7 Atbilde ir vienkārša: novērst noteikumu kopuma trūkumu pušu un to pārstāvju rīcības reglamentācijā starptautiskās šķīrējtiesas kontekstā.8

Tiesas procesā parasti visi pušu pārstāvji ir vienas advokātu kolēģijas biedri, līdz ar to viņu profesionālo darbību regulē vieni un tie paši noteikumi, kurus labi pārzina arī tiesneši. Starptautiskajā šķīrējtiesā pušu pārstāvji pieder dažādu valstu profesionālajām asociācijām, tādēļ nereti tos saista atšķirīgi deontoloģijas noteikumi. Turklāt šķīrējtiesneši, kas nākuši no dažādām jurisdikcijām, var nebūt pazīstami ar tik plašu noteikumu spektru. Īpašas grūtības var rasties tad, ja pusi pārstāv vesela komanda, kas ietver advokātus/juristus no dažādām jurisdikcijām vai arī advokātus ar tiesībām praktizēt vairākās jurisdikcijās.

Turklāt mūsdienās pušu pārstāvībai starptautiskās šķīrējtiesas procesā var piemērot gan pušu pārstāvju valsts, gan šķīrējtiesas procesa vietas valsts, gan sēžu fiziskās norises valsts tiesību normas un noteikumus.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Numura tēma
Septiņi gadi ceļā uz Šķīrējtiesu likumu: projekts Saeimā, domas joprojām dalās
2014. gada 30. janvārī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Šķīrējtiesu likums" un ar to saistīto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā". Vienlaikus deputāti uzsvēra, ka likumprojektam nepieciešami būtiski ...
Gaidis Bērziņš
Numura tēma
Likumprojekta mērķis ir celt šķīrējtiesu prestižu
Irēna Kucina
Numura tēma
Par šķīrējtiesu regulējumu un tā pilnveidi
Sandis Bērtaitis
Numura tēma
Valsts nedrīkst pieļaut prettiesisku praksi strīdu alternatīvajā risināšanā
Jānis Lapsa
Numura tēma
Šķīrējtiesu regulējuma novitātes
Pašlaik Saeimā norit intensīvs darbs pie jaunā Šķīrējtiesu likuma, un, cerams, otrajā lasījumā tas tiks pieņemts vēl līdz šī gada jūnija beigām. Tas dod pamatotu cerību, ka vēl šīs Saeimas laikā tiksim pie jauna ...
AUTORU KATALOGS