ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

19. Augusts 2014 /Nr.32 (834)

Ārvalstu precedenti konstitucionālajā tiesvedībā: Latvijas prakse
9 komentāri
Dr.iur.
Jānis Pleps
LU Juridiskās fakultātes docents 

I. Vispārīgas piezīmes

Latvijas Republikas Satversmi (turpmāk – Satversme) 1922. gada 15. februārī pieņēma Latvijas Satversmes sapulce. Sākotnēji Satversme regulēja tikai valsts iekārtas principus un valsts varas organizācijas pamatus. Dažādu iemeslu dēļ Satversmes sapulce nespēja pieņemt sadaļu, kas paredzēja reglamentēt cilvēka pamattiesības.1 Satversmē noteiktā konstitucionālā iekārta balstās uz Vestminsteres modeļa sintēzi ar Vācijas 1919. gada 11. augusta konstitūciju (t.s. Veimāras konstitūcija).2

Lai arī Veimāras konstitūcijai bija būtiska ietekme uz Satversmes tapšanu, Satversmes sapulces deputāti izmantoja tā laika konstitucionālisma atziņas, kuras atspoguļoja arī citas pēc Pirmā pasaules kara pieņemtās konstitūcijas.3 Satversmes tekstā vērojama arī Francijas Trešās republikas un Apvienotās Karalistes konstitucionālo aktu, Šveices 1874. gada 29. maija konstitūcijas, Krievijas impērijas 1906. gada 23. aprīļa pamatlikumu, Čehoslovākijas 1920. gada 29. februāra konstitūcijas, Igaunijas 1920. gada 15. jūnija konstitūcijas un Polijas 1921. gada 17. marta konstitūcijas ietekme.4

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, pamatojoties uz valstiskuma kontinuitātes doktrīnu, Satversmes darbība pilnīgi tika atjaunota 1993. gada 6. jūlijā.5 Savukārt 1998. gada 15. oktobrī Saeima Satversmes regulējumu papildināja ar cilvēktiesību katalogu. Satversmes VIII nodaļas "Cilvēka pamattiesības" regulējums tika veidots, par pamatu ņemot Satversmes sapulces 1922. gadā izstrādāto cilvēktiesību daļas projektu, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un citus starptautiskos līgumus cilvēktiesību jomā, kā arī citu valstu konstitūcijas.6 Cilvēktiesību nodaļas regulējums nav pārņemts no kādas citas valsts konstitūcijas, bet lielākoties orientēts uz Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un ANO starptautiskajiem paktiem.7

Satversmes interpretācijā, jo īpaši piemērojot cilvēktiesību normas, ierasts plaši izmantot Latvijai saistošo starptautisko līgumu cilvēktiesību jomā normas un starptautisko institūciju, jo īpaši Eiropas Cilvēktiesību tiesas, praksi.8 Līdzīgi Vācijas Federālajai konstitucionālajai tiesai arī Satversmes tiesa savā praksē attīstījusi Satversmes labvēlības starptautisko tiesību priekšā (Völkerrechtsfreundlichkeit) doktrīnu.9

Satversmes tiesa ir secinājusi, ka likumdevēja mērķis nav bijis pretstatīt Satversmē ietvertās cilvēktiesību normas starptautiskajām cilvēktiesību normām, bet gan tas bijis gluži pretējs – panākt šo normu savstarpēju harmoniju. Līdz ar to gadījumos, kad nepieciešams noskaidrot Satversmē ietvertās pamattiesību normas saturu, šī norma tulkojama pēc iespējas atbilstoši interpretācijai, kāda tiek lietota starptautisko cilvēktiesību normu piemērošanas praksē.10 Tas nozīmē, ka Satversme ir iztulkojama pēc iespējas tā, lai šis iztulkojums nenonāktu pretrunā ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību aizsardzības jomā.11

Ar atsaucēm uz ārvalstu precedentiem Satversmes tiesa pārņēmusi daudzus svarīgus konstitucionālo tiesību konceptus. Sevišķi būtiska ietekme šajā ziņā bijusi Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas praksei.

Tajā pašā laikā būtiska loma ir arī salīdzinošo tiesību dimensijai. Satversmes tiesas tiesneši atzinuši, ka Satversme nav iztulkojama izolēti no izpratnes, kāda par iztulkojamo jautājumu ir vairumā citu demokrātisko valstu.

9
komentāri (9)
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
FVH
21. Augusts 2014 / 18:38
0
ATBILDĒT
Jautājums par salīdzinošās metodes izmantošanas robežām parādās laiku pa laikam. Bija periods, kad gandrīz visās nozarēs šo metodi izmantoja bieži, bet ne vienmēr nekritiski un dažkārt pat nepareizi. Vēlāk, manuprāt, aptuveni trīs gadus atpakaļ sākušas salnas, tiesību piemērotāji sāka uzdot sev jautājumu, kāpēc viņiem būtu jāņem vērā citas valsts doktrīna, ja mums ir sava īpatnējā tiesību sistēma, kā arī, ievērojot cilvēku mentalitāti, tas, kas gadiem simtiem strādā, piemēram, Vācijā, pienācīgi nefunkcionēs Latvijā jau pēc nedēļas.
Tas, ka tiek pārņemta vai citā veidā izmantota ārvalstu pieredze, nav nekas slikts vai nopeļams. Konstitucionālo tiesību normas ir abstraktākas, tāpēc tieši šajā nozarē ir visvieglāk pārņemt citas valsts doktrīnas atziņas, ja, piemēram, savi tiesībzinātnieki par kādu jautājumu dažādu iemeslu dēļ nav vispār diskutējuši vai domājuši.
Tā ir normāla prakse arī citās nozarēs, ka likuma grozījumi var tikt izstrādāti, salīdzinot citu valstu pieredzi un efektivitāti, tā Holandes spēkā esošais civillikums tika izstrādāts, veicot dažādu valstu regulējuma salīdzinošo analīzi.
Visi iepriekšējie komentētāji izturas samērā kritiski pret salīdzinošo metodi, bet, pastāvot izvēlei starp kādu pārdomātu ārvalsts doktrīnu, kura mūsu tiesu nolēmumos tiek atzīta un konsekventi piemērota, kā arī harmoniski iederas mūsu sistēmā, un fragmentāri pretrunīgām atziņām, kad nekādas teorijas nav, jo mūsu doktrīnā attiecīgais jautājums nav pētīts, neviens negrasās šajā jautājumā iedziļināties, bet katram ir savs neatkarīgi atšķirīgs viedoklis, es izvēlētos ārvalstu doktrīnu.
Baraks Osama > FVH
22. Augusts 2014 / 15:55
0
ATBILDĒT
Papildus vēl var piebilst, ka "visvieglāk" ne vienmēr ir arī "metodoloģiski vispareizāk". Konstitucionālās tiesības pēc definīcijas ir cieši saistītas ar katras konkrētās valsts uzbūves pamatiem (grozāmiem vai ne, par to var padiskutēt citreiz), vērtībām un valsts iekārtu. Uz tām tiešu ietekmi atstāj gan nācijas mentalitāte, gan valsts tapšanas un vēstures līkloči. Protams, pie vienas tiesību saimes pieskaitāmas valstis diez vai izgudros diametrāli pretēju, teiksim, demokrātijas vai tiesību uz taisnīgu tiesu izpratni, bet tas nenozīmē, ka salīdzinošo metodi var atļauties piemērot paviršāk kā citur - sevišķi jau konstitucionālā tiesa, kuras teiktajam ir īpaši liels spēks un autoritāte.
FVH > Baraks Osama
22. Augusts 2014 / 19:05
0
ATBILDĒT
Man patīk teiciens, ka viedoklis ir atkarīgs no skatupunkta. Cik man sanāk sekot līdzi, mūsdienu Eiropā kosmopolītismu biežāk aizvieto nacionālas vērtības, Latvijai šī tendence nav arī sveša. Kā citus piemērus var minēt Slovākiju vai Ungāriju.
Ko Jūs tieši domājat ar metodoloģiju? Tiesību institūtu salīdzināšanu makro un mirko līmeņos? Es domāju, ka Latvijā ir tādi speciālisti, kuri pietiekami labi pārzina šo metodi un prot izvairīties no situācijām, kad citas valsts doktrīna tiek akli un nekritiski izmantota. Ja Jums ir zināmi konkrēti piemēri, kad tiesību piemērotājs nepareizi atsaucās uz ārvalsts doktrīnu, labprāt uzzinātu par tiem, un mēs varētu tos paanalizēt.
Ja es pietiekami labi lasu, piemēram, angliski vai vāciski, vai citā svešvalodā, tad es noteikti palasīšu ārzemju literatūru, kad es nevaru atrast atbildi uz jautājumu par mūsu tiesībām, lai zinātu, kādi vispār viedokļi pastāv. Protams, es varu izvēlēties citu ceļu, mēģinot izdarīt secinājumus, balstoties tikai un vienīgi uz vietējiem avotiem, kuru starp citu es arī dažkārt izvēlos. Mana pieredze un secinājumi, kuriem Jūs varat piekrist vai nepiekrist, ir, ka vismaz civiltiesībās pat, ja Jūs nelasāt vācu literatūru, bet pētījāt un izmantojāt tikai un vienīgi vietējos avotus, Jūs lielākoties nonāksiet pie tiem pašiem secinājumiem, kuri ir norādīti vācu doktrīnā.
Skatoties tīri pragmatiski, var saprast tos autorus, kuri dažādu iemeslu dēļ izvēlas uzreiz nonākt pie rezultāta, nevis pētīt vēsturisko literatūru un vietējo tiesu praksi, kā arī citus avotus, lai gan šajos gadījumos jārēķinās ar to, ka ne visos gadījumos secinājumi pilnīgi sakritīs ar mūsu Civillikumu, bet, labi orientējoties mūsu un vācu tiesībās, var viegli izvairīties no pretrunām.
Baraks Osama > FVH
22. Augusts 2014 / 11:45
0
ATBILDĒT
Tas viss ir ļoti pareizi, bet ne par to ir mūsu iebildumi. Protams, ka salīdzinošo tiesību metode var būt ļoti efektīva, ja to lieto saprātīgi un nepārspīlējot. Vismaz mana noliedzošā attieksme ir saistīta tieši ar nolēmumos regulāri atrodamajiem piemēriem, kur lieta būtībā tiek izšķirta, pamatojoties uz kādu ārvalsts tiesas vai doktrīnas atziņu un nesniedzot nekādus tālākus argumentus par to, kādēļ konkrētajā gadījumā tiesa citē tieši šo atziņu. Tiesnesis, iespējams, arī pauž savu viedokli un ārvalstu avotu piesauc tikai tā pastiprināšanai, bet no malas tas bieži izskatās pēc ārvalsts tēzes pieskaitīšanas Latvijas tiesību avotiem. Vai tikai Mārtiņam Paparinskim kādreiz nebija raksts ar piemēru, kā viena tiesu instance atsaucas uz vienu vācu tiesību atziņu, bet otra pēc tam - uz citu un izlemj pretēji? Tas ir tas, ko es domāju ar nepārskatāmību un neprognozējamību.
FVH > Baraks Osama
22. Augusts 2014 / 19:30
0
ATBILDĒT
Sakiet, lūdzu, vai apstāklis, ka tiesa atsaucās uz ārvalstu doktrīnu, ir novedis pie tā, ka tiesa nepareizi interpretējusi spēkā esošās tiesību normas? Vai tiesas, kura izmantoja ārvalstu doktrīnu, secinājumi nesakrita ar kādiem mūsu augstāka juridiskā spēka tiesību aktiem? Vai Jūsu pieminētajos gadījumos pastāvēja mūsu vietējā doktrīna, kuru tiesa nepamatoti ignorēja? Ja atbilde bija pozitīva vismaz vienā gadījumā, tad es piekrītu, ka nebija pamata izmantot ārvalsts doktrīnu. Ja Jūs atbildējāt negatīvi, tad rodas jautājums, kādiem, Jūsuprāt, argumentiem jābūt norādītiem, lai pienācīgi pamatotu ārvalsts doktrīnas izvēli.
Tieši nesen kolēģi tieši no Vācijas stāstījuši, ka viņi ir dabūjuši spriedumu vienā lietā uz aptuveni 100.lpp., kur bija izsmeļoši izanalizēts ne tikai spēkā esošais regulējums, bet arī Bībele un dažādu filozofu viedokļi. Jāteic, ka tiesnesis ir diezgan ekstravagants, nevalkā mantiju zālē un gandrīz neapsēžas tiesas sēdes laikā, kas priekš mums ir visai neparasti. Vienlaikus, ja šāds spriedums tiktu pārsūdzēts, arī pie mums diez vai apelācijas instance un puses būtu sajūsmā, saņemot pārāk garu, bet izsmeļošu pamatojumu, kāpēc tiesnesis ir izmantojis konkrētas atziņas.
Baraks Osama > Baraks Osama
22. Augusts 2014 / 15:57
0
ATBILDĒT
Papildus vēl var piebilst, ka "visvieglāk" ne vienmēr ir arī "metodoloģiski vispareizāk". Konstitucionālās tiesības pēc definīcijas ir cieši saistītas ar katras konkrētās valsts uzbūves pamatiem (grozāmiem vai ne, par to var padiskutēt citreiz), vērtībām un valsts iekārtu. Uz tām tiešu ietekmi atstāj gan nācijas mentalitāte, gan valsts tapšanas un vēstures līkloči. Protams, pie vienas tiesību saimes pieskaitāmas valstis diez vai izgudros diametrāli pretēju, teiksim, demokrātijas vai tiesību uz taisnīgu tiesu izpratni, bet tas nenozīmē, ka salīdzinošo metodi var atļauties piemērot paviršāk kā citur - sevišķi jau konstitucionālā tiesa, kuras teiktajam ir īpaši liels spēks un autoritāte.
Jurčiks
20. Augusts 2014 / 09:16
0
ATBILDĒT
Ārvalstu prakses izmantošana, lai gan pati par sevi ir laba lieta kā izziņas avots, VIENMĒR ir jāvērtē kritiski. Lielākajā daļā gadījumu tās izmantošanas pamats ir nedrošība par sava viedokļa pamatotību vai, sliktākajā gadījumā, sava viedokļa neesamība. Vācija bez šaubām ir tā, kuras prakse tiek izmantota visbiežāk (administratīvajās tiesībās - Briede, Tiesību teorijā - Neimanis, Kalniņš, komerctiesībās un civiltiesībās- Lošmanis, Kalniņš, Balodis, Novicāne), un tam ir zināms racionālais pamats: vēsturiskā saikne, viena tiesību saime, labi attīstīti likumi un plaši analizēta prakse (Vācijā, protams :))), gatavi pieejami komentāri). Bet lieta ir tāda, ka jebkura vācu prakses atziņa ir jāizlaiž saur mūsu tiesiskās sistēmas prizmu, un to spēj ne kurš katrs - tas prasa dziļi pārzināt ne vien attiecīgo jautājumu, bet arī visu tiesisko sistēmu. Bet - atkārtošu vēlreiz - salīdzinošā metode ir viens no visefektīvākajiem zināšanu iegūšanas veidiem. Ar nosacījumu, ka to pareizi izmanto, protams :)))
Baraks Osama
19. Augusts 2014 / 15:52
0
ATBILDĒT
Laikam jāpievienojas tiem, kas atsaukšanos uz citu valstu praksi – vismaz tā, kā to līdz šim piekopušas Latvijas tiesas – vērtē kritiski. Lielākajā daļā gadījumu nerodas pārliecība, ka tiesa tiešām ir konstatējusi kādas būtiskas Eiropas tiesiskās telpas juridiskās atziņas neesamību vietējā tiesiskajā sistēmā, bet gan drīzāk – ka laika ekonomijas (lai pašiem nebūtu izvērsti jāpamato viedokļa pareizums) un godbijības pret attīstītajām tiesību sistēmām dēļ pārcēlusi kādu Vācijas vai citas valsts tiesas atziņu. Ja patiešām ir tā, tad jāpiekrīt Kristīnei Krūmai un jāpiebilst, ka šāda argumentācija bīstami pietuvojas appeal to authority domāšanai, kas attiecībā uz ārvalstu nacionālajām juridiskajām institūcijām nebūtu pieļaujams. Lai cik labi tiesnesis nepārzinātu kādas ārvalsts tiesu praksi un cik labi tā nesakristu ar viņa paša uzskatiem, tā tomēr var kalpot vienīgi par iedvesmas, nevis tiesību avotu. Pretējā gadījumā tiesības kļūst nepārskatāmas un to piemērošana daudz grūtāk prognozējama.
Saeimas administrācija
19. Augusts 2014 / 15:50
0
ATBILDĒT
Satversmes tiesas spriedumos uzkrītoši plaši tiek izmantota Vācijas konstitucionālās tiesas prakse.
visi numura raksti
Jānis Baumanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Prevencija piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas kontekstā
Līdzšinējie Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma grozījumi, iespējams, turpmāk palielinās piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesu skaitu, līdz ar to aizvien spilgtāk izgaismosies krimināltiesiskās un ...
Līga Stikāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārrobežu laulība starptautiskajās privāttiesībās: priekšlikumi problēmjautājumu atrisināšanai
1 komentāri
Ilze Dubava
Informācija
“Yukos” lietās lielākās atlīdzības gan ECT, gan arbitrāžas tribunālā
2014. gada 31. jūlijā kļuva pieejami Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) un Pastāvīgās arbitrāžas tiesas Hāgā (Permanent Court of Arbitration) spriedumi "Yukos" lietā. Tā kā šie spriedumi ir par lielākajām piešķirtajām ...
Sannija Matule
Informācija
Atrasts risinājums personas kodu publiskošanas jautājumā
Pēc ilgstošām diskusijām par to, kā rīkoties attiecībā uz Ministru kabineta rīkojumu "Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā" publicēšanu, aizvadītās nedēļas valdības sēdē tām pielikts punkts, jo šajā ...
2 komentāri
Tieslietu ministrija
Tiesību politika
Infografika par mediācijas procesu Latvijā
AUTORU KATALOGS
aābcčdeēfgģhijkķlļmnņoprsštuūvzž
MOBILĀ VERSIJA  /  PILNĀ VERSIJA
© Oficiālais izdevējs Latvijas Vēstnesis