ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

19. Augusts 2014 /Nr.32 (834)

Prevencija piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas kontekstā
Dr.iur.
Jānis Baumanis
Rīgas Stradiņa universitātes vadošais pētnieks  

Līdzšinējie Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma grozījumi, iespējams, turpmāk palielinās piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesu skaitu, līdz ar to aizvien spilgtāk izgaismosies krimināltiesiskās un kriminālprocesuālās problēmas, kuru saknes meklējamas fizisko un juridisko personu dažādībā. Šajā rakstā atspoguļota minētās problemātikas viena dimensija, kas saistīta ar prevenciju.

2013. gadā plaši izskanēja ziņa, ka "pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Padomes lēmuma apstiprināt Latvijas pievienošanās plānu organizācijai OECD uzaicināja Latviju kļūt par Pretkorupcijas darba grupas pilntiesīgu dalībnieci un ratificēt Pretkorupcijas konvenciju".1 Pildot Pretkorupcijas darba grupas izteiktās rekomendācijas, Latvijā tika veikti daudzi grozījumi normatīvajos aktos, kas saistīti ar juridiskajām personām piemērojamiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem. Būtiski tika grozītas Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normas. Minētie grozījumi, iespējams, palielinās piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesu skaitu, līdz ar to aizvien spilgtāk izgaismosies krimināltiesiskās un kriminālprocesuālās problēmas, kuru saknes meklējamas fizisko un juridisko personu dažādībā. Pētījumā autors atspoguļo minētās problemātikas vienu dimensiju, kas saistīta ar prevenciju.

Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera 2013. gada pārskatā par prokuratūras darbu starp 2014. gada aktualitātēm tiek minēts: "Trešā aktualitāte ir saistīta ar Latvijas iestāšanos OECD, un, proti, vēl arvien ļoti maz tiek piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi juridiskajām personām. Šajā jomā nepieciešama darba radikāla aktivizācija, jo, kā liecina statistika, ievērojams daudzums noziedzīgu nodarījumu tiek izdarīts tieši juridisko personu interesēs."2

Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktora vietniece Rūta Rācene-Bērtule 2012. gada 19. oktobrī starptautiskajā konferencē "KNAB 10 gadi" pamatoti norādīja: "Bez fiziskās personas juridiskā persona nevar rīkoties. Šai fikcijai vai mākslīgajam veidojumam nepiemīt tādas cilvēcīgās īpašības kā domāšana vai vaina.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Kriminālprocesa likums  
— likumi.lv —
Krimināllikums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Pleps
Skaidrojumi. Viedokļi
Ārvalstu precedenti konstitucionālajā tiesvedībā: Latvijas prakse
9 komentāri
Līga Stikāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārrobežu laulība starptautiskajās privāttiesībās: priekšlikumi problēmjautājumu atrisināšanai
1 komentāri
Ilze Dubava
Informācija
“Yukos” lietās lielākās atlīdzības gan ECT, gan arbitrāžas tribunālā
2014. gada 31. jūlijā kļuva pieejami Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) un Pastāvīgās arbitrāžas tiesas Hāgā (Permanent Court of Arbitration) spriedumi "Yukos" lietā. Tā kā šie spriedumi ir par lielākajām piešķirtajām ...
Sannija Matule
Informācija
Atrasts risinājums personas kodu publiskošanas jautājumā
Pēc ilgstošām diskusijām par to, kā rīkoties attiecībā uz Ministru kabineta rīkojumu "Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā" publicēšanu, aizvadītās nedēļas valdības sēdē tām pielikts punkts, jo šajā ...
2 komentāri
Tieslietu ministrija
Tiesību politika
Infografika par mediācijas procesu Latvijā
AUTORU KATALOGS