Personas tiesību īstenošana ir teritorijas plānošanas procesa leģitimitātes garantija. Parasti personu tiesības teritorijas plānošanas procesā tiek iedalītas trijās daļās: 1) tiesībās iegūt informāciju; 2) tiesībās līdzdarboties; 3) tiesībās rosināt pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentu1 tiesiskuma kontroli.2
Līdz šim Latvijas tiesību literatūrā ir maz analizētas personas tiesības ierosināt pašvaldības teritorijas plānošanu. Minētās tiesības varētu uzskatīt par līdzdalības tiesību paveidu, taču šā raksta ietvaros autore tiesības ierosināt teritorijas plānošanu izdala atsevišķi.
1. Tiesības ierosināt teritorijas attīstības plānošanu
1.1. Tiesības ietekmēt pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu
Teritorijas plānošana ir pašvaldības autonomā funkcija, kurā pašvaldībai pieder zināmas monopoltiesības.3 Daži teritorijas plānojuma izstrādes posmi tiek regulēti ar administratīvā procesa normu palīdzību, tādējādi radot priekšstatu, ka teritorijas plānojuma izstrādes gaitā rastie lēmumi ir pieņemti administratīvā procesa kārtībā.4 Tomēr pašvaldība, izstrādājot un apstiprinot teritorijas plānojumu, veic likumdošanas funkciju.
Attiecīgi personām ir ierobežotas iespējas ietekmēt vai rosināt teritorijas plānošanas ietvaros pieņemto lēmumu kontroli administratīvajā procesā. To vairākkārt ir secinājis arī Augstākās tiesas Senāts, norādot, ka, pieņemot saistošos noteikumus, pašvaldība nedibina konkrētas publiski tiesiskas attiecības, kas būtu pārbaudāmas administratīvā procesa kārtībā, bet gan izdod tiesību normas. Administratīvajā tiesā nav veicama kontrole par ārējā normatīvā akta izstrādi, pieņemšanu vai grozīšanu.5 Šāda nostāja tiek pamatota arī ar varas dalīšanas principu, kas nepieļauj tiesas rīcību pretēji likumdevēja gribai.6
Tādējādi personām normatīvajos aktos nav paredzētas iespējas prasīt pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu vai arī tā uzsākšanu noteiktā termiņā (piemēram, ja tuvojas spēkā esošā teritorijas plānojuma termiņa beigas). No vienas puses, pašvaldību rīcību šajā jomā būtu jāuzrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk – VARAM). No otras puses, normatīvie akti neparedz personu tiesības vērst VARAM uzmanību uz pašvaldības rīcību šajā jomā un lūgt konkrētas darbības.
| Pašlaik pašvaldības nosaka priekšnoteikumus lokālplānojuma ierosināšanai atbilstoši savai normatīvā regulējuma izpratnei. |
Persona var vērsties ar iesniegumu un situācijas izklāstu VARAM, taču šāds iesniegums tiks skatīts Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā, nevis saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 56. pantu.7 Tomēr tas nenozīmē, ka tiks panākts situācijas risinājums personai vēlamā veidā, piemēram, ar pienākuma uzlikšanu pašvaldībai uzsākt teritorijas plānošanas procesu. Protams, normatīvajos aktos ir paredzēti līdzekļi, lai cīnītos pret pašvaldību likumpārkāpumiem. Piemēram, likuma "Par pašvaldībām" 91. pants regulē iespēju atlaist pašvaldības domi vai 93. pants – iespēju atlaist pašvaldības domes priekšsēdētāju.8 Taču minētie līdzekļi ir izmantojami retos gadījumos. Savukārt Teritorijas attīstības plānošanas likuma (turpmāk – TAPL) 27. pantā9 paredzētais mehānisms neattiecas uz gadījumiem, kad pašvaldība aktīvi nerīkojas vai neveic savu autonomo funkciju – teritorijas plānošanu.
1.2. Tiesības ierosināt lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādes uzsākšanu
TAPL tiešā tekstā neparedz personas tiesības ierosināt lokālplānojuma izstrādi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes
