ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

14. Oktobris 2014 /Nr.40 (842)

Likumdevēja neitralitāte jeb ideoloģijas pārpilnības fenomens ideoloģiju vakuumā Latvijā
31 komentāri
Dr.iur.
Dace Šulmane
 

Iepazīstināt juristus ar terminu "ideoloģija" ir sarežģīti. Praktizējoši juristi parasti distancējas no politikas un tās zinātniskā diskursa, un vismaz Latvijā daudzu juristu redzeslokā nostiprinājušies tādi ideoloģiski neitrāli tiesiskie ideāli kā vispārējie tiesību principi, demokrātiska valsts u.c., kas ļauj risināt problēmas profesijas ietvaros, neiesaistoties politisko zinātņu peripetijās. Tomēr mūsdienu juristam ir būtiski pārliecināties un izprast, cik saistīti ir dažādu sociālo zinātņu ietvaros izmantotie jēdzieni un kā tie atsaucas un ietekmē konkrēto tiesību nozari vai jurista darba jomu. Raksta mērķis ir aktualizēt zinātnisku diskusiju par ideoloģiju lomu mūsdienu demokrātiskā valstī un to ietekmi uz tiesībām, iepazīstinot ar kritisko tiesību skolu Latvijas kontekstā.

Jurista darbs nav un nekad nav bijis izolēts no sabiedrības notikumiem. Dažādu sociālo zinātņu ietvaros pastāvīgi tiek veikti pētījumi un izvirzītas jaunas tēzes, ar kurām jurisprudencē strādājošajiem ir jāiepazīstas un jārēķinās. Tiesību antropoloģija, tiesību socioloģija, kritiskā tiesību skola u.c. nav tikai dažu interesentu un akadēmiķu uzmanības lokā. Tieši otrādi – arvien vairāk praktizējošie juristi, kā arī likumdevēji izmanto minēto tiesību novirzienu metodes un atziņas, lai pilnvērtīgi varētu argumentēt pieņemto lēmumu vai meklēt problēmu risinājumus. Kā visspilgtākais piemērs uzskatāma 2013. gada lieta, kurā Augstākā tiesa nolēma atstāt spēkā Uzņēmumu reģistra lēmumu atteikt reģistrēt biedrību, kuras mērķis būtu komunisma ideoloģijas popularizēšana. No socioloģiskā viedokļa īpašas uzmanības vērts ir tiesas apsvērums par biedrības potenciālo nākotnes draudu sabiedrībai:

"[20] (..) Šīs (aut. – noziedzīgās) ideoloģijas veiksmīga izplatīšana jebkurā gadījumā var samazināt demokrātijas vērtību sabiedrībā, kā arī samazināt psiholoģisko slieksni ekstrēmistiski tendētām, bet savu lēmumu vēl nepieņēmušām personām, lai tās turpmāk jau aktīvi vērstos pret demokrātisko valsts iekārtu. Šādu potenciāli svārstīgu personu apņemšanās stiprināšana aktīvi vērsties pret demokrātisko iekārtu valstij nav jāakceptē.

Jāatzīmē, ka komunisma ideoloģijas mērķtiecīga izplatīšana ir arī dziļš apvainojums šīs ideoloģijas noziegumu upuriem, kā arī katram demokrātiski domājošam cilvēkam un līdz ar to ir pretrunā ar Latvijas valsts sabiedrisko kārtību (public order)."1

Latvijā jēdziena "ideoloģija" aktualitāte, ņemot vērā ģeopolitiskos notikumus, ir neapstrīdama.

 

1. Ideoloģijas jēdziena izpratnes un pētniecības nozīme

Kopš franču domātājs de Trasī (Destutt de Tracy) ap 1800. gadu pirmo reizi ieviesa ideoloģijas jēdzienu, ir pagājuši vairāk nekā 200 gadi. Jāatzīmē, ka de Trasī monumentālo darbu par ideoloģijām izdeva vairāku grāmatu formātā,2 ko rakstīja 14 gadus (1800–1813), tomēr darba koncepciju autors izstrādāja jau kopš 1792. gada. Minētais darbs tika rakstīts pedagoģiskā formā kā teorētisks traktāts ar ambīciju iesākt jaunu posmu filosofijā.3

Tādējādi zinātne par idejām, kas "nenorāda ne uz ko apšaubāmu vai nezināmu" un nodrošina jaunās sabiedrības intelektuālu pamatu,4 ir piedzīvojusi plašu uzplaukumu, tomēr pēcāk tā radījusi daudzus konfliktus un atsevišķos gadījumos – noliegumu vai izvairīšanos no ideoloģijas minēšanas. Ir ticis atzīts, ka sociālajās zinātnēs ideoloģijas "pētniecība ir (..) kļuvusi fragmentāra, nevis produktīvi integrēta".5

Latvijā jau 25 gadus ir novērojama vispārēja termina "ideoloģija" ignorēšana un izvairīšanās no diskusijām par ideoloģijām. Tā, neapšaubāmi, ir aizsargreakcija pret PSRS laika ideoloģizēto ikdienu un vienkārši vēlēšanās atbrīvoties no pagātnes politikas.

komentāri (31)
31 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
MAGNOE
17. Oktobris 2014 / 15:41
1
ATBILDĒT
autors piemirsis aplūkot visuniversālāko un nepieciešamāko metodi - iztulkošanu atbilstoši konkrētās personas interesēm
PUSLABS
15. Oktobris 2014 / 16:20
1
ATBILDĒT
Saņēmos izlasīt tik garu raksta gabalu un paliku vīlies. Jāsāk jau ar to, ka problemātika ir visai teorētiska un šauram intelektuāļu lokam tuva (varbūt). Tomēr …Ko tur atsevišķs žurnālists spriež pat ideoloģijas definīciju ir nulles vērtībā.Tas ir viens viedoklis bez paliekošām sekām un, to necitējot, mēs pat par to neuzzinātu. 2.tabula pārsteidz ar tautoloģijā vedošu apgalvojumu “valsts ir represīvs valsts aparāts”. 3.tabulā ģimenes IVA tiek pieskaitīts kopējam IVA. Vai tas ir patiess apgalvojums arī “sarkanas” ģimenes gadījumā mūsdienu Latvijā? Varbūr runa ir par dažādām valstīm atkarībā no konkrētā IVA?
Par ražošanas apstākļu reprodukciju vēl nebiju dzirdējis. Laikam precīzs tulkojums ir savādāks.
Ka ikviens indivīds sevi uzskatot par subjektu, arī ir visai nosacīti. Vienkāršotā pieeja saka: subjekts ir tas, kurš iedarbojas, objekts – tas, uz kuru iedarbojas. Indivīds visās attiecībās nevar būt subjekts.
Rindkopa par “uzbrukumu postmodernajai identitātes politikai” ir visai dīvaina. Domai, manuprāt, iztrūkst fragments starp aprakstītajām ES pūlēm uz atvērto sabiedrību un šo uzbrukumu.
Un interesantais stāsts, ka no bērnudārza pirmās dienas bērns ir “Ļeņina mazbērns”. Man gan šķiet, par mazbērnu viņš kļuva mazliet vēlāk …..
Seskis
14. Oktobris 2014 / 15:09
1
ATBILDĒT
Paldies Armandam!
Armands vienīgais atģidājās, ka Seskim jāielej.
Tomēr arī tad Seskis nevarētu tik gudrus rakstus uzrakstīt, jo ir nemācīts pusbrīvais "Tupenīšu" māju bandinieks, pušelnieka vietas izpildītājs.
Jurčiks
14. Oktobris 2014 / 14:48
0
ATBILDĒT
Punkts viens: baigais ūdens.

Punkts divi: joprojām nevaram atteikties no nodevām ideoloģijai. Kā padomju laikos jebkurš raksts sākās ar sociālisma slavināšanu un kapitālisma kritiku, tāpat tagad, tikai otrādi. Jau tas liecina, ka temats aktuāls bez gala :)))

Punkts trīs: ne jau padomju mantojums liek negatīvi izturēties pret ideoloģijām. Ideoloģiju loma ir notušēta visā pasaulē, ko arī autore atzīst. Vienkārši domājošiem cilvēkiem (~10%) nepatīk, ka viņiem skalo smadzenes, vēl 20% domā, ka viņi domā, bet ir vienas ideoloģijas fanātiķi, un atlikušiem 70% vienalga, ka tik kuņģis pilns un dīvāns pie TV kastes mīksts.

Punkts četri: ideoloģijai kā tādai nav ne vainas, tas ir vienkārši pasaules uzskats, vērtību kopums, caur kuru cilvēks filtrē pasauli. Nav un nevar būt noziedzīgu ideoloģiju. Ir noziedznieki, kuri, noslēpjoties aiz ideoloģijas sastrādā noziegumus. Neviens taču netiesā slepkavas mēteli un cepuri. Pat nozieguma ieroci netiesā. Tiesā pašu slepkavu.

Punkts pieci: ideoloģijai jurisprudencē ir MILZĪGA nozīme. Juridiskā kultūra un doktrīna ir būtībā dominējošās ideoloģijas rezultāts.
Baraks Osama > Jurčiks
14. Oktobris 2014 / 16:46
0
ATBILDĒT
Biku neuztvēru domu ceturtajā punktā. Piemēram, ir sabiedriskā iekārta, kas balstās uz ideoloģiju, ka noteiktu sabiedrības grupu verdzība vai fiziska iznīcināšana ir ne vien pareiza, bet pat neatņemama sabiedrības būtība un tās pamats. Vai šīs iekārtas pārstāvji, savu ideoloģiju realizējot dzīvē, paveic noziegumus vai nē? Ja jā - vai ideoloģija, kas neizbēgami izsauc noziedzīgu rīcību, var tikt raksturota citādi kā vien noziedzīga? Ja nē - kas ir tas atskaites punkts, pēc kā varam definēt noziegumu, ja ideoloģija (vērtību kopums, pasaules uzskats) nevar būt nozieguma tiešais cēlonis?
Jurčiks > Baraks Osama
15. Oktobris 2014 / 19:04
1
ATBILDĒT
Un kā ar apziņas brīvību? Cik zinu, tad par domām netiesā. Ja cilvēks savas perversās domas sāk realizēt, tad arī varam sākt runāt par noziegumu. Ideoloģijas pasludināšana par noziedzīgu ir totalitārs akts, vērsts pret apziņas brīvību. Un uzskats, ka cilvēki ir tikuši iznīcināti ideoloģiju dēļ, ir naivs. Roc dziļāk!
Saulcerīte > Baraks Osama
14. Oktobris 2014 / 17:29
1
ATBILDĒT
un šādi domājot var nonākt pie secinājuma, ka Kristīgās baznīcas ideoloģija nav noziedzīga tikai pēdējā gadu simtenī. Jo iepriekš dēļ šīs ideoloģijas, kuras vērtības tagad nez kādēļ ir deklarētas Preambulā, notika ne tikai sīki noziedzīgi nodarījumi, bet iznīcinātas tautas Meksikā, Amerikā, Baltijā, Prūsijā un noteikti vēl kaut kur.
Magone
14. Oktobris 2014 / 13:31
0
ATBILDĒT
Raksts ir aktuāls. Ar interesi lasu tieši šādus rakstus. Lasot komentārus JV un ne tikai, skaidri redzams, ka pat mums, juristiem, nav vienotas ideoloģijas un skaidrības, kādā valstī mēs dzīvojam, kāds ir šīs valsts modelis, kādam tam vajadzētu būt, uz ko mums jātiecas. Ne vienmēr skaidrs ir likumdevēja mērķis, ko likumdevējs vēlas panākt ar konkrētiem likumiem un grozījumiem. Arī Satversmes tiesas tiesnešiem ne vienmēr ir vienots viedoklis tieši ideoloģiskos jautājumos par valsts funkcijām.
Tieši pēdējos gados vairāk izjūtu šīs tēmas aktualitāti. Tautas vēlēts prezidents, jā vai nē, Satversmes preambula, būt vai nebūt, valstij īpaši jārūpējas par nabadzīgajiem pabalstu veidā, vai tikai jādod iespēja pašiem pelnīt, tā sakot, ko sevī ietver jēdziens "sociāli atbildīga valsts" un vai mums tāda valsts ir un vai tādu mēs to gribam redzēt. Vai Latvijai būt par maksātnespējas lielvalsti ar regulējumu, kāds sastopams tikai atsevišķos ASV štatos -šis ir jautājums par atbildības sadalījumu, par spēju redzēt tautsaimniecības attīstību un likumu ietekmi uz to…
Protams, ka katram ir tiesības uz savu viedokli, viedokļu atšķirība ir nepieciešama. Bet pārsteidz tas, ka nav vienotas kopīgas valsts ideoloģijas, uz ko ejam, ko gribam panākt. Vismaz praksē nav. Bet kaut kur nokļūt var tikai mērķtiecīgi ejot izraudzītajā virzienā.
Baraks Osama > Magone
14. Oktobris 2014 / 14:19
0
ATBILDĒT
Manuprāt, Latvijas vērtību deficīts lielā mērā izriet no etniski sašķeltās sabiedrības. Nobriedušā sabiedrībā, kur pastāv izteikts partiju spektrs pēc politiskās ideoloģijas, aktīva pilsoniskā apziņa un līdzdalība, ir daudz vieglāk par visiem minētajiem jautājumiem diskutēt, tos apspriest un galu galā pieņemt pārdomātus lēmumus (informed decision through informed consent), apzinoties to sekas, priekšrocības un trūkumus. Mums tā visa nav. Mums daudzos jautājumos praksē ir izteikta robežšķirtne pa etnisko līniju vai arī tāda agri vai vēlu parādās. Diez vai kaut kas mainīsies, kamēr sabiedrība nebūs kļuvusi etniski un sadzīves kultūras līmenī viendabīgāka (vai kamēr sabiedrības pamatu nesāks veidot informācijas laikmetā augusī paaudze). Pagaidām, liekas, daudzi cilvēki pat paši par sevi netiek skaidrībā, vai ir konservatīvi vai liberāli, labēji vai kreisi noskaņoti (socioloģisko aptauju rezultāti galīgi neatbilstot pašvērtējumam), kur nu vēl to prasīt no politiskajiem spēkiem, kas gan varētu daudzas minētās lietas regulēt ar likumu palīdzību, bet kuru pašpasludinātā piederība vienai vai otrai politiskā spektra zonai it nemaz nav konsekventa. Postpadomju valstī par labējuma un kreisuma, liberālisma un konservatīvisma jēdzieniem acīmredzot ir nedaudz citas asociācijas un izpratne.
Magone > Baraks Osama
14. Oktobris 2014 / 14:42
0
ATBILDĒT
Gan jā, gan nē. Šis jautājums nemaz tik ļoti neizriet no etniski sašķeltās sabiedrības kā liekas pirmajā brīdī. Arī it kā līdzīgajiem ir ļoti atšķirīgs redzējums par Latvijas virzību un ideoloģiju. Tieši tas mani izbrīna.
Jā, laikam mēs neesam nobriedusi sabiedrība. Iespējams, ka 20+ gadi ir par maz briedumam.
Baraks Osama > Magone
14. Oktobris 2014 / 15:23
0
ATBILDĒT
Jā, protams, padomju perioda etniskais mantojums nav vienīgais faktors. Varbūt domu vajadzētu precizēt, jo negribēju īsti teikt, ka piederība latviešu, krievu vai citai tautībai pati par sevi ietekmē pasaules uzskatu. Tomēr nevar noliegt atšķirības vēsturiskajā atmiņā – sabiedrības daļai (pārsvarā latviešiem), kuri paši un kuru ģimenes te dzīvoja 1940.gadā, ir cita perspektīva kā tai sabiedrības daļai (pārsvarā nelatviešiem), kas te pārcēlās vēlāk un kuriem kontrastēšanai un ideālu veidošanai nav bijušas pat ne tās padsmit gadu pieredzes demokrātiskā, ne divdesmit – neatkarīgā kapitālistiskā valstī, kas latviešiem. Arī šo pieredzi, protams, jāvērtē kritiski, ko nemaz neveicina tie, kas sludina, ka nevajagot dažādiem „latviskajiem” spēkiem vienam ar otru „konfliktēt”, jo „atnāks krievi un iebalsos parlamentā savējos”. Bet vērtēt būtu ko. Piemēram, ulmaņlaiki – no vienas puses, laikam jau jātic tiem, kas apgalvo, ka šis mīts ļoti palīdzēja latviešiem pārdzīvot padomju gadus, no otras puses, konkrētā pirmskara perioda idealizācija tomēr noved pie maķenīt vadoniskākas, autoritārākas, konservatīvākas, nacionālistiskākas dzīves uztveres, pie lielākas skepses pret daudzpartiju demokrātiju kā citā gadījumā. Gan jau ir arī citi piemēri. Sabiedrības tapšana ir bijusi tāda, kāda tā ir bijusi – ar dažādiem mēģinājumiem un kļūdām, kas acīmredzot ir jāpārslimo kā kura katra bērnu slimība. Ir tomēr atšķirība, vai tiesības attīstījušās pakāpeniski, visu acu priekšā un visiem piedaloties, vai tās kā ūdens uzgāžas uz galvas pēc vairāku paaudžu dzīvošanas nosacītā izolācijā no tā paša tiesību loka attīstības pasaulē, par kuras daļu sevi kādreiz uzskatījām.
Saulcerīte > Magone
14. Oktobris 2014 / 13:48
4
ATBILDĒT
viss vienā katlā sabāzts... un kurš pasūtīja šo rakstu, jo "ar tautas apziņu ir jāstrādā"?
Šmurgulis
14. Oktobris 2014 / 12:24
2
ATBILDĒT
"Diženais ideoloģijas objekts" izklausās gandrīz pēc kaut kā tāda ko mūsu pašu Seskis varētu izgudrot. Vispār viss raksts izklausās pēc Seska
Armands > Šmurgulis
14. Oktobris 2014 / 12:57
0
ATBILDĒT
Nevis pēc "Seska", bet pēc "Seskja", jo ir "Seskis" nevis "Sesks". :-D
Saulcerīte > Armands
14. Oktobris 2014 / 14:06
0
ATBILDĒT
un tagad es : ) vispareizāk ir - izklausās pēc seskia
Saulcerīte > Saulcerīte
14. Oktobris 2014 / 14:10
0
ATBILDĒT
visu cieņu, labojums - Seskia!
Šmurgulis > Armands
14. Oktobris 2014 / 13:06
0
ATBILDĒT
Atļaušos nepiekrist. Manuprāt:
N - Seskis
Ģ - Seskisa
D - Seskisim
A - Seskisu
I - ar Seskisu
L – Seskisā

Pareizi tātad būtu: „Viss raksts izklausās pēc Seskisa”. Bet kļūda tur bija, tas jāatzīst.
Armands > Šmurgulis
14. Oktobris 2014 / 14:40
0
ATBILDĒT
Par ģenitīvu nezinu, bet turpmākie locījumi jeb lauzieni (kā labpatīk Seskim) ir:
N. kas - Seskis lej
D. kam - Seskim jāielej
A. ko - Seski neredzu
I. ar ko - ar Seski jāiedzer
L. kur - Seskī jāieskatās
V. - Seski!
. > Armands
14. Oktobris 2014 / 16:44
0
ATBILDĒT
No gramtikas - Seskis, tātad galotne -is, tātad otrā deklinācija, tātad ģenitīvā galotne -a. Turklāt, ja otrās deklinācijas lietvārds beidzas ar -skis, tad nav arī nekādas celma beigu līdzskaņa mijas.
Baraks Osama > Šmurgulis
14. Oktobris 2014 / 13:13
0
ATBILDĒT
Šādi locītos tad, ja vārds beigtos ar diviem S burtiem, ne tikai vienu. Tāpēc visi tie, kuri uzskata, ka Gatis - Gatisa un Mikus - Mikusa, tā spriež vai nu krievu valodas, vai kāda cita ārēja faktora iespaidā.

Bet par līdzskaņu miju K burta gadījumā gramatikas grāmatas klusē, jo, liekas, mūsdienu literārajā valodā nav neviena latviešu vārda, kas beigtos ar "-kis".
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 11
visi numura raksti
Helmuts Jauja
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesu prakse maksātnespējas procesa lietās par darījumu apstrīdēšanu un zaudējumu piedziņu
Šī gada maijā klajā nāca Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas organizētais tiesu prakses apkopojums par tiesu praksi lietās par darījumu apstrīdēšanu un zaudējumu piedziņu no parādnieka pārstāvjiem juridiskā maksātnespējas ...
Baiba Rudevska
Jurista vizītkarte
Baiba Rudevska
Gatis Litvins
Informācija
Divpadsmitajā Saeimā būs divdesmit juristu
Šā gada 4. oktobrī Latvijas tauta izvēlējās 12. Saeimas deputātus. Piedalījās 13 saraksti, savukārt 5% barjeru pārvarēja seši saraksti: sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa", partija "Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), ...
3 komentāri
Vija Kalniņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesības vienpusēji atkāpties no pirkuma līguma un to attīstīšana Civillikumā
Diskusija par Civillikuma aktualizēšanu, saskaņojot Civillikuma regulējumu ar starptautiskajiem privāttiesību unifikācijas dokumentiem, noris pastāvīgi. Šīs diskusijas rezultātā 2008. gadā Civillikumā ir ietverts 1779.1 pants, nosakot ...
Sannija Matule
Informācija
Domas dalās, vai jāpublisko uzturlīdzekļu nemaksātāju vārdi
Statistika liecina, ka ik gadu valsts vecāku vietā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) bērnu uzturam izmaksā vairāk nekā 12 (pērn pat 15) miljonus eiro, no kuriem atgūt izdodas nelielu daļu. Tāpat nepriecē arī skaitļi par ...
7 komentāri
AUTORU KATALOGS