ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

14. Oktobris 2014 /Nr.40 (842)

Tiesu prakse maksātnespējas procesa lietās par darījumu apstrīdēšanu un zaudējumu piedziņu
Mg.iur.
Helmuts Jauja
ZAB “Deloitte Legal” vadošais jurists  

Šī gada maijā klajā nāca Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas organizētais tiesu prakses apkopojums par tiesu praksi lietās par darījumu apstrīdēšanu un zaudējumu piedziņu no parādnieka pārstāvjiem juridiskā maksātnespējas procesa ietvaros. Tajā aplūkoti un analizēti apelācijas un kasācijas instanču spriedumi, kas pieņemti laikā no 2008. gada līdz 2014. gada sākumam. Rakstā sniegts ieskats šajās tiesu prakses aktualitātēs.

Darījumu apstrīdēšanas un zaudējumu piedziņas institūts ir līdzeklis mantas atgūšanai parādnieka maksātnespējas procesa ietvaros, kas palīdz pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus. Taču vienlaikus šiem institūtiem ir preventīva nozīme, lai pašu parādnieku un citus komerctiesiskās apgrozības dalībniekus atturētu no tādām darbībām, kas parādnieka faktiskas maksātnespējas apstākļos rada kaitējumu kreditoru kopuma interesēm. Tiesu praksei šo kategoriju lietās ir ļoti būtiska loma komerctiesiskās apgrozības drošības un stabilitātes nodrošināšanā.

 

Darījumu apstrīdēšanas tiesu prakse

Tiesiskais pamats darījumu apstrīdēšanai un atzīšanai par spēkā neesošu maksātnespējas procesa ietvaros ir Maksātnespējas likuma1 96. pants,2 kas nosaka administratora pienākumu izvērtēt parādnieka darījumus un celt tiesā prasību par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu, ja tas atbilst šajā panta noteiktajiem apstrīdēšanas kritērijiem. Saskaņā ar šī panta pirmās daļas 1. un 2. punktu darījums ir atzīstams par spēkā neesošu, ja:

  1. ar darījumu ir nodarīti zaudējumi parādniekam;

  2. darījums ir noslēgts trīs gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas;

  3. darījuma otra puse ir zinājusi vai tai bija jāzina par zaudējumu nodarīšanu.

Ja darījums, ar kuru ir nodarīti zaudējumi, ir noslēgts pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai trīs mēnešu laika pirms procesa pasludināšanas, darījums ir atzīstams par spēkā neesošu neatkarīgi no tā, vai otra darījuma puse zināja vai tai bija jāzina par zaudējumu nodarīšanu.

Ja darījums ir slēgts ar ieinteresēto personu Maksātnespējas likuma izpratnē, tiek pieņemts, ka šī persona zināja par zaudējumu nodarīšanu, ja vien nepierāda pretējo (Maksātnespējas likuma 96. panta otra daļa).

Apstrīdama darījuma izpratne

Saskaņā ar Civillikuma 1403. pantu tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai. Tipiskākais darījuma veids ir līgums, kurā puses vienojas par darījuma priekšmetu un citiem noteikumiem. Darījumu apstrīdēšanas lietu analīze rāda, ka zaudējumus radošus darījumus praksē var iedalīt divas kategorijās:

  1. darījumi, kuru noteikumi ir zaudējumus radoši (neizdevīgi parādniekam);

  2. darījumi, kuru formālie noteikumi atbilst normālai komercpraksei, taču darījumu izpilde ir zaudējumus radoša.

Tipiski gadījumi, kad darījuma noteikumi paši par sevi rada zaudējumus gan parādniekam, gan arī kreditoriem, ir parādnieka mantas atsavināšana bez atlīdzības vai par neadekvāti zemu atlīdzību, tādā veidā samazinot parādnieka aktīvu apmēru, no kura varētu segt kreditoru prasījumus.

Taču bieži vien praksē zaudējumu radīšana neaprobežojas ar atsevišķa un parādniekam neizdevīga līguma noslēgšanu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
5
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dace Šulmane
Skaidrojumi. Viedokļi
Likumdevēja neitralitāte jeb ideoloģijas pārpilnības fenomens ideoloģiju vakuumā Latvijā
Iepazīstināt juristus ar terminu "ideoloģija" ir sarežģīti. Praktizējoši juristi parasti distancējas no politikas un tās zinātniskā diskursa, un vismaz Latvijā daudzu juristu redzeslokā nostiprinājušies tādi ideoloģiski neitrāli ...
31 komentāri
Baiba Rudevska
Jurista vizītkarte
Baiba Rudevska
Gatis Litvins
Informācija
Divpadsmitajā Saeimā būs divdesmit juristu
Šā gada 4. oktobrī Latvijas tauta izvēlējās 12. Saeimas deputātus. Piedalījās 13 saraksti, savukārt 5% barjeru pārvarēja seši saraksti: sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa", partija "Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), ...
3 komentāri
Vija Kalniņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesības vienpusēji atkāpties no pirkuma līguma un to attīstīšana Civillikumā
Diskusija par Civillikuma aktualizēšanu, saskaņojot Civillikuma regulējumu ar starptautiskajiem privāttiesību unifikācijas dokumentiem, noris pastāvīgi. Šīs diskusijas rezultātā 2008. gadā Civillikumā ir ietverts 1779.1 pants, nosakot ...
Sannija Matule
Informācija
Domas dalās, vai jāpublisko uzturlīdzekļu nemaksātāju vārdi
Statistika liecina, ka ik gadu valsts vecāku vietā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) bērnu uzturam izmaksā vairāk nekā 12 (pērn pat 15) miljonus eiro, no kuriem atgūt izdodas nelielu daļu. Tāpat nepriecē arī skaitļi par ...
7 komentāri
AUTORU KATALOGS