ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

10. Marts 2015 /Nr.10 (862)

Faktu fiksēšana kā zvērināta tiesu izpildītāja amata darbība
5 komentāri
Mg.iur.
Guna Berlande
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes izpilddirektore  

2015. gada 13. janvārī "Jurista Vārdā" bija publicēts Līgas Mazures raksts "Zvērināta tiesu izpildītāja sastādītā akta par fakta fiksēšanu atzīšana par spēkā neesošu". Šajā rakstā autore turpina un paplašina iesākto diskusiju par zvērināta tiesu izpildītāja veikto faktu fiksēšanu.

Zvērināta tiesu izpildītāja profesionālā darbība Latvijā tradicionāli saistās ar tiesu un citu institūciju un amatpersonu nolēmumu izpildi, tomēr piespiedu izpilde nav vienīgā zvērinātu tiesu izpildītāju funkcija. Atbilstoši Tiesu izpildītāju likumam1 visas zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības iedalāmas trīs kategorijās: amata darbības, kuras tiek veiktas, lai izpildītu tiesas un citu institūciju vai amatpersonu nolēmumus (Tiesu izpildītāju likuma 73. pants); amata darbības, kuras zvērināts tiesu izpildītājs veic pēc ieinteresētās personas lūguma (Tiesu izpildītāju likuma 74. pants); un citas darbības, kuras zvērinātam tiesu izpildītājam atļauts veikt pēc vienošanās ar ieinteresēto personu (Tiesu izpildītāju likuma 75. pants).

Saskaņā ar Izpildu lietu reģistra datiem atlikumā uz 2015. gada sākumu zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā atradās aptuveni 702 tūkstoši izpildu lietu. Salīdzinājumā ar šo skaitu 2014. gadā veikto faktu fiksēšanas un dokumentu piegādes lietu skaits bijis ievērojami mazāks – attiecīgi 2224 un 224. Tādējādi, vērtējot pēc darba apjoma, kādu aizņem katrā no minētajās kategorijās ietilpstošo profesionālo darbību izpilde, secināms, ka Latvijā nesalīdzināmi lielāko daļu no zvērināta tiesu izpildītāja darba apjoma aizņem nolēmumu izpilde, kamēr citas darbības, piemēram, dokumentu piegāde vai faktu fiksēšana, tiek tikai lēnām un pakāpeniski apgūtas. Ņemot vērā minēto, faktu fiksēšana uzskatāma par vienu no zvērināta tiesu izpildītāja papildfunkcijām.

Zvērināta tiesu izpildītāja tiesības veikt faktu fiksēšanu noteiktas Tiesu izpildītāju likuma 74. panta pirmās daļas 2. punktā. Faktu fiksēšanas pirmsākumi rodami tiesas dotajos uzdevumos tiesu izpildītājiem. Saskaņā ar Francijas Civilprocesa kodeksu2 tiesnesis pēc savas izvēles var uzdot jebkurai personai konstatēt kādu faktu, sniegt konsultāciju kādā jautājumā vai veikt ekspertīzi. Tiesu izpildītājs kā valsts amatpersona ar augstāko izglītību tiesību zinātnēs, no vienas puses, un praktiķis ar pieredzi amata darbību veikšanā ārpus biroja telpām, no otras puses, ir pārspējis citas personas konkurencē par tiesībām veikt faktu konstatēšanu tiesas uzdevumā, tādējādi nostiprinot faktu konstatēšanu jeb fiksēšanu kā vienu no savām papildfunkcijām (gan bez likumā nostiprināta monopoldarbības statusa) un, līdzīgi kā dokumentu piegādes gadījumā, paplašinot šo funkciju, izveidojot to par jebkurai ieinteresētajai personai pieejamu pakalpojumu.

Pieprasījums pēc faktu fiksēšanas saistīts ar mērķiem, kādiem tā tiek veikta, proti, konkrētu faktisko apstākļu aprakstīšana dokumentā, tādējādi iegūstot rakstveida pierādījumu izmantošanai tiesā vai citā strīdu izšķiršanas institūcijā. Turklāt, jo biežāk tiesa, taisot nolēmumu, izmanto tiesu izpildītāju fiksētos faktus kā pierādījumus, jo biežāk faktu fiksēšana kalpo kā preventīvs līdzeklis strīdu novēršanai. Piemēram, Francijā ierasta ceļu būvniecības uzņēmumu prakse pirms ceļu ierīkošanas vai labošanas darbu uzsākšanas ir vēršanās pie tiesu izpildītāja ar lūgumu veikt tuvumā esošo ēku, sētu un citu būvju izskata fiksēšanu.3 Šādi ceļa būvniecības veicējs iegūst pierādījumus par būvju stāvokli pirms remontdarbu veikšanas, lai pēcāk konstatētu, vai šo būvju defekti, piemēram, plaisas, radušās ceļa remontdarbu laikā vai bijušas jau pirms tiem, un tādējādi novērstu būvju īpašnieku nepamatotas prasības par būvēm nodarīto zaudējumu atlīdzību.

Ņemot vērā minēto, faktu fiksēšana kā Francijā, tā citās Eiropas valstīs, kurās pastāv šāda tiesu izpildītāja funkcija, ir populārs un pieprasīts pakalpojums. Piemēram, Lietuvā saskaņā ar Lietuvas Tiesu izpildītāju palātas sniegto informāciju kopš tiesu izpildītāja institūta reformas 2003. gadā faktu fiksēšanas gadījumu skaits pieaudzis vairāk nekā 12 reizes – no 310 lietām 2003. gadā līdz 3759 lietām 2013. gadā.4

Faktu fiksēšana uzskatāma par vienu no zvērināta tiesu izpildītāja papildfunkcijām.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
3
komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jurists
11. Marts 2015 / 18:30
0
ATBILDĒT
sen gaidīts un nepieciešams raksts. Valsts ieņēmumu dienestam- skabargu cita acī ieraudzīs, tikai baļķi savā nē. Sāciet ar sevi, ja jau ir vēlme kādu kritizēt.
Valsts ieņēmumu dienests
10. Marts 2015 / 16:43
2
ATBILDĒT
Labdien!

Uz doto brīdi ir pamats apšaubīt dažu zvērinātu tiesu izpildītāju profesionalitāti un rīcības atbilsību normatīvajiem aktiem (ir zināmi konkrēti gadījumi).

Līdz ar to neatbalstu, ka uz doto brīdi zvērinātu tiesu izpildītāju sagatavotie akti būtu pielīdzināmi apliecinājuma aktiem un tie būtu jāapstrīd tikai caur atsevišķu tiesvedību.
Jackpot
10. Marts 2015 / 11:49
1
ATBILDĒT
Vispār diez gan adekvāts raksts, jāteic
Seskis
10. Marts 2015 / 09:06
2
ATBILDĒT
Kad Seskis ieradās pie Tiesu izpildītāja ar Tiesas nolēmumu par dzīves salauztā un vājātā Seska tiesas sprieduma izpildes atlikšanu, Tiesu izpildītāja kantorī Seskis ieraudzīja milzumdaudz nesašūtu lietu un vairākas dāmas ar tādiem skatieniem, kādi ir tikai dzīvnieku patversmēs un kažokzvēru fermās ieslodzītajiem dzīvnieciņiem - Seska radiniekiem. Radnieciskas jūtas radīja līdzcietību, tomēr, kad Tiesu izpildītājs sarunas laikā piedāvāja darbu savā kantorī, Seskis lepni atbildēja, ka darba piedāvājumu pieņems tikai tad, ja Tiesu izpildītājs oficiāli maksās algu minimālās algas apmērā, bet pārējo aploksnē - lai neko nevarētu noskaitīt!
smerdelis > Seskis
10. Marts 2015 / 09:15
1
ATBILDĒT
savukārt, tad, kad SESKIS sāks smirdēt un nebūs vairs nepateicīgajiem darbiem nepieciešams, tad tiks patriekts no zvērināto dārza saņemot vien atlaišanas pabalstu minimālās algas apmērā. Un nekādas atrunas par to, ka arī starp dzīvniekiem ir jātur iepriekš slēgtās mutiskās vienošanās par algu aploksnēs, nelīdzēs.
visi numura raksti
Sannija Matule
Informācija
“Jurista Vārda” abonentu izlozes rezultāti
Aizvadītajā ceturtdienā, 5. martā, notika pērnā gada nogalē izsludinātā "Jurista Vārda" 2015. gada abonentu izloze, vienam simtam žurnāla pasūtītāju dāvinot īpašu grāmatu – "Mūsdienu Latvijas jurists. 151 personība", kas ...
Agnese Sermā
Skaidrojumi. Viedokļi
Arodbiedrību darbības tiesiskais regulējums
2014. gada 6. martā Saeimā tika pieņemts Arodbiedrību likums, kas stājās spēkā 2014. gada 1. novembrī. Līdz tam arodbiedrību darbību regulēja likums "Par arodbiedrībām", kas tika pieņemts 1990. gada 13. decembrī. Likumā "Par ...
Jurista Vārds
Informācija
Augstākās tiesas plēnums izvērtējis aizvadītā gada darbu  
Piektdien, 6. martā, Augstākās tiesas plēnums jeb tiesnešu kopsapulce analizēja aizvadītā gada darbu. Pirmo reizi plēnuma darba kārtībā bija iekļauts ziņojums par Disciplinārtiesas darbu, ko sniedza Disciplinārtiesas ...
Diāna Hamkova
Jurista vizītkarte
Diāna Hamkova
1 komentāri
Jurista Vārds
Juridiskā literatūra
Izdots Ulda Krastiņa pēdējo piecu gadu rakstu krājums
"Latvijas Vēstneša" Grāmatu apgādā klajā nācis prof. Dr.habil.iur. Ulda Krastiņa rakstu krājums "Krimināltiesību teorija un prakse. Viedokļi, problēmas, risinājumi. 2009–2014", kurā apvienotas 27 publikācijas, kas pēdējos piecos ...
AUTORU KATALOGS