ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

11. Augusts 2015 /Nr.31 (883)

Politiska lēmuma nozīme administratīvajās tiesībās
8 komentāri
Dr.iur.
Jautrīte Briede
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore  
Dr.iur.
Edvīns Danovskis
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors  

Valsts pārvalde ik dienas veic darbības, kurām ir atšķirīga juridiskā nozīme – dažas no tām var apstrīdēt administratīvā procesa kārtībā, citas – saskaņā ar kriminālprocesu vai administratīvo pārkāpumu procesu regulējošiem tiesību aktiem, bet lielu daļu no valsts pārvaldes darbībām juridiski apstrīdēt vispār nav iespējams. Sistemātisku pārskatu par valsts pārvaldes darbībām un tās juridisko raksturojumu sniedz mācība par valsts pārvaldes darbības formām. Saskaņā ar šo mācību valsts pārvaldes darbības formas vispirms iedala darbībā publisko un privāto tiesību jomā. Valsts pārvaldes darbība publisko tiesību jomā var būt gan normatīva (piemēram, Ministru kabineta noteikumi, iekšējie normatīvie akti), gan individuāla (rīcība, kas attiecas uz noteiktu personu loku vai atsevišķu gadījumu). Savukārt individuālās pārvaldes darbības formas ir administratīvi akti, publisko tiesību līgumi, starplēmumi, iekšēji lēmumi, kriminālprocesuāli lēmumi, lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās, politiski lēmumi, faktiskā rīcība un t.s. vienkāršās pārvaldes darbības.

Šis raksts veltīts līdz šim maz aplūkotai un aktuālai valsts pārvaldes darbības formai – politiskam lēmumam. Raksts iecerēts kā studiju avots tiesību zinātņu studentiem, bet tajā ietvertās atziņas var noderēt arī plašākam juristu lokam.

I. Politiska lēmuma jēdziens un funkcionālā nozīme

Politisks lēmums ir tāds lēmums, kuru tiesību normās noteiktās kompetences ietvaros pieņem iestāde un kuru nav nepieciešams pamatot ar juridiskiem apsvērumiem.

Politiska lēmuma jēdziens Administratīvā procesa likumā ir lietots t.s. administratīvā akta negatīvajā definīcijā, lai adekvāti atspoguļotu administratīvā procesa kārtībā pārbaudāmo lēmumu loku. Administratīva akta un politiska lēmuma pretnostatījums atspoguļo tiesību sistēmas likumsakarību: administratīvās tiesas kontrolei ir pakļauti tikai tādi valsts pārvaldes jomā pieņemti lēmumi, kuru saturu nosaka no tiesību normām izrietoši juridiski apsvērumi. Šī aksioma izriet no varas dalīšanas principa. Savukārt, tiklīdz kāda valsts pārvaldes jomā pieņemta individuāla un privātpersonas tiesības aizskaroša lēmuma saturu nosaka juridiski kritēriji, tā ir jābūt iespējai objektīvi pārbaudīt, vai šī lēmuma saturs ir tiesību normām atbilstošs. Šī prasība izriet no tiesiskuma principa.

Politiska lēmuma jēdziens dažkārt tiek lietots arī Satversmes tiesas praksē, lai uzsvērtu, ka Satversmes tiesa nav tiesīga pārbaudīt tādus lēmumus, kuru saturu saskaņā ar tiesību normām nosaka politiski, nevis juridiski kritēriji. "Tiesa lietu ir tiesīga izvērtēt tikai tiktāl, ciktāl uz to iespējams attiecināt tiesību (juridiskos) argumentus, tos atdalot no tiesībpolitiskiem argumentiem.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
25
komentāri (8)
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
anonīms
8. Septembris 2015 / 09:52
2
ATBILDĒT
Piedodiet, bet Jūs te rakstāt komentāros pienīgas muļķības. Visi lēmumi, kuros Saeima balsojot ieceļ amatā kādu konkrētu amatpersonu, visi viņi bez izņēmuma ir politiski lēmumi. Tiesa nevar ne atjaunot amatā Saeimas atlaistu amatpersonu, ne uzdot Saeimai iecelt vai atjaunot kādu amatpersonu amatā. Ja Dimans ir atlaists ar Saeimas lēmumu, tad viņa vilciens ir aizgājis, jāsamierinās un jāatbrīvo tiesus sistēma no bezjēdzīgām prasībām.
Sandis B.
11. Augusts 2015 / 21:04
0
ATBILDĒT
Lielisks raksts, ar interesi izlasīju. Īpaši patika piemērs, ka Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulce, ievēlot departamenta priekšsēdētāju, pieņem politisku lēmumu. :)
Attiecībā par Latvijas Bankas padomes locekļa atbrīvošanu no amata varēja vēl pieminēt, ka likumā „Par Latvijas Banku” ir tieši noteikts, ka padomes loceklis Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt tiesā APL noteiktajā kārtībā (tātad tas ir administratīvais akts).
Tiesnesis > KOMENTĀRS > SANDIS B. > Sandis B.
12. Augusts 2015 / 22:27
0
ATBILDĒT
"ja tiesnešus atceļ ar administratīvo aktu, tad arī viņus jāieceļ ar administratīvo aktu!"
=========================
Tā tas tiešām ir. Lēmums par tiesu sistēmai piederīgu personu, kas skar šīs personas tiesības, ir administratīvs akts. Šādu interpretāciju izmantoja t.sk. Satversmes tiesa 2006. gada 20. decembra sprieduma lietā Nr. 2006-12-01 14. un 19.punktā.
Komentārs > Sandis B.
12. Augusts 2015 / 09:58
1
ATBILDĒT
Ja tiks akceptēts Edvīna Danovska piedāvātais risinājums atzīt lēmumu, ar kuru atcēla Dimantu, par administratīvo aktu, tas nozīmēs izmaiņas visā sistēmā. Arī tiesnešu atcelšanā/atbrīvošanā ir noteikti kritēriji, uz kuru pamata viņus var atbrīvot. Līdz šim pastāvēja uzskats, ka viņus gan ieceļ, gan atceļ ar politisku lēmumu. Ja atzīs, ka Dimanta gadījumā lēmums ir bijis administratīvs akts, tad ir atvērta pandoras lāde, lai visus šāda veida lēmumus par tādiem atzītu. Tai skaitā tiesnešu atcelšanu/atbrīvošanu no amata, kas nozīmē arī vēl radikālākas izmaiņas - ja tiesnešus atceļ ar administratīvo aktu, tad arī viņus jāieceļ ar administratīvo aktu! Tas pats attiecas arī uz ģenerālprokuroru, piemēram.

Tas nav slikti, bet tās ir radikālas izmaiņas. Citās valstīs šāda veida lēmumus skata konstitucionālās tiesas nevis administratīvās tiesas.

Nevar viennozīmīgi pateikt, ka Augstākās tiesnešu kopsapulces lēmums ievēlēt departamenta priekšsēdētāju ir politisks lēmums. Vēl jo vairāk tāpēc, ka politika un tiesības šobrīd ir uzskatāmas par 'diez gan nošķirtām lietām, lai gan tā tas patiesībā arī nav. Pareizs ir Daigas Rezevskas uzskats, ka politiski lēmumi pēc būtības nevar pastāvēt, jo visas atbildes ir atrodamas tiesību sistēmas ietvaros.
Dita Amoliņa
11. Augusts 2015 / 20:53
0
ATBILDĒT
Rakstā aplūkota aktuāla problemātika! Būs interesanti vērot, kā attīstieties tiesu prakse un zinātniskā diskusija.
Paldies autoriem par operatīvu vēstījumu.
ascenditur ligna
11. Augusts 2015 / 18:12
8
ATBILDĒT
Argumentus neizlasīju, bet pievienojos savam viedoklim, ka 1/2 no a.tiesu nolēmumiem nav jurisprudence, bet politiskie lēmumi ietverti literārā formā.
Mareks Reders
11. Augusts 2015 / 10:30
10
ATBILDĒT
Starp rindām uzrakstīts - likumdevējs var izvēlēties noteikt, ka jebkurš izpildvaras lēmums ir politisks lēmums un nav pakļauts tiesas kontrolei..... Šādas atziņas esot paredzētas topošo juristu mācību materiāliem. Bruģējam ceļu Putina režīmam, toties juridiski viss atrisināts : )))))
Treiders > Mareks Reders
11. Augusts 2015 / 14:46
7
ATBILDĒT
Starp rindiņām iznira Putins?
visi numura raksti
Dina Gailīte
Intervija
Satversmes tiesas tiesneša amats ir prestižākais Latvijas jurista darbs
Pagājušajā nedēļā, 4. augustā, Latvijas juridisko sabiedrību pārsteidza ziņa par Satversmes tiesas tiesneses Dr.iur. Kristīnes Krūmas lēmumu pamest šo amatu pirms pilnvaru termiņa beigām, lai kļūtu par Rīgas Juridiskās ...
Jurista Vārds
Informācija
Jānis Pleps – Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks

Kopš vakardienas, 10. augusta, Valsts prezidenta komandu papildina Dr.iur. Jānis Pleps, kļūstot par valsts augstākās amatpersonas konstitucionālo tiesību padomnieku.

1 komentāri
Valdis Cielava, Osvalds Joksts
Skaidrojumi. Viedokļi
Apdrošināšanas atlīdzība par morālo kaitējumu valstij var izmaksāt 100 miljonus eiro
Satversmes tiesa 2014. gada 29. decembrī izvērtēja Ministru kabineta 2005. gada 17. maijā izdotos noteikumus Nr. 331 "Par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem ...
2 komentāri
Armands Smans
Skaidrojumi. Viedokļi
Operatīvās darbības rezultātā iegūto ziņu par faktiem izmantošana pierādīšanā
Raksta mērķis1 ir apskatīt izplatītāko tiesiski nozīmīgu faktoru ietekmi uz iespējamību izmantot pierādīšanā operatīvās darbības rezultātā iegūtās ziņas par faktiem. Rakstā, pētot Latvijas un Eiropas tiesību doktrīnu un ...
1 komentāri
Gatis Litvins
Informācija
Eiropas notariātu ziņas

Turpmāk regulāri "Jurista Vārdā" tiks publicētas ziņas par notariāta tiesībām un notariātu institūciju darbību Eiropas valstīs. Šoreiz apskats par šā gada jūniju un jūliju.

AUTORU KATALOGS