Eiropas Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ceļā uz Eiropas Savienības kriminālpolitiku "Eiropas Savienības politikas efektīvas īstenošanas nodrošināšana ar krimināltiesību palīdzību" tika sniegts redzējums saskaņotai un konsekventai Eiropas Savienības kriminālpolitikai līdz 2020. gadam, norādot: "Jābūt kopīgai izpratnei par pamatprincipiem, uz kuriem ir balstīti Eiropas Savienības tiesību akti krimināltiesību jomā, piemēram, par Eiropas Savienības krimināltiesībās lietoto juridisko pamatjēdzienu interpretāciju [..]."1 Taču, lai īstenotu Eiropas Savienības krimināltiesisko jēdzienu kopīgo interpretāciju Eiropas Savienības mērogā, nepieciešama krimināltiesību normu, tai skaitā tajās ietverto jēdzienu, vienveidīga interpretācija atsevišķās valsts ietvaros.
Pieņemot vai grozot konkrētas tiesību normas redakciju, tajā tiek ietverta noteikta jēga un saturs, kas tiek atklāts tiesību normas interpretācijā jeb tulkošanā. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors Jānis Neimanis norāda: "Jebkurā tiesību normā tiek ietverts zināms saturs (normas kondicionālprogramma), kurš tās piemērotājam ir jāatklāj. Tiesību norma ir tikai forma, kurā izpaudusies tās izdevēja griba, tādēļ nepieciešams process, kurā šī griba tiek restaurēta konkrētajā situācijā un laikā. Tiesību normas satura un jēgas noskaidrošanu sauc par tiesību normas iztulkošanu."2 Taču tiesību normas interpretācija (iztulkošana) ir ne tikai process, kurā tiek atklāta tiesību normas jēga un saturs, bet arī šī procesa rezultāts, kas var tikt nostiprināts nolēmumos. Piemēram, Satversmes tiesas spriedums, kurā nostiprināta normas interpretācija kā rezultāts, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 2. panta otro daļu ir kriminālprocesa tiesību avots.
Lai gan Krimināllikumā nav reglamentēti krimināltiesību avoti, jāatzīst, ka Satversmes tiesas spriedums, kurā nostiprināta Krimināllikuma normas interpretācija, ir krimināltiesību avots, kas ir saistošs visiem normu piemērotājiem. Minēto jāpapildina ar secinājumu, kas nostiprināts Satversmes tiesas 2008. gada 9. septembra lēmumā par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-10-01: "[..] Krimināllikuma normu interpretācija vispirms ir vispārējās jurisdikcijas tiesu kompetencē. Tomēr Satversmes tiesai atsevišķos gadījumos var būt nepieciešams interpretēt likuma normas. Pirmkārt, ja kāda norma tikai konkrētā interpretācijā atbilst vai neatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām, otrkārt, ja no konkrētu normu interpretācijas ir atkarīgas prasījuma robežas Satversmes tiesas lietā vai personas tiesības iesniegt konkrēto pieteikumu, treškārt, citos gadījumos, kad tas nepieciešams Satversmes tiesas procesa ietvaros.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes
