ŽURNĀLS Juristu likteņi

17. Novembris 2015 /Nr.45 (897)

Pēteris Stučka un marksistiskās tiesību zinātnes “sākums un beigas”

Pētera Stučkas kā politiķa un tiesību teorētiķa vārds lielā mērā saistās ar Oktobra apvērsumu, kas ievadīja gadu desmitus ilgstošo divu nometņu (kapitālisma un sociālisma) konfrontāciju. Divu pasauļu pretstatā tika izmantota zinātne un lielā mērā tieši tiesību zinātne. Stučkas darbs "Tiesību un valsts revolucionārā loma" veidojis ne tikai padomju tiesību pamatus 19. gadsimta 20. gados, bet pēc vairākām desmitgadēm veicinājis to "atdzimšanu" pēc Staļina nāves. Rakstā apskatīta Stučkas tiesību izpratne un analizēts, cik pamatots ir savulaik plaši paustais uzskats, ka padomju tiesības ir "revolucionāri jaunas" tiesības.

Jaunas tiesību zinātnes formēšanās

Sākot ar 1917. gada oktobri, kad Krievijā pie varas nāca boļševiki, komunistiskās ideoloģijas ietekmē pakāpeniski nonāca visas dzīves jomas. Zinātņu sistēma attīstījās (ja vien to var saukt ar attīstību), ar savu specifiku, savdabīgi atspoguļojot un nesot sevī šīs sabiedrības (sociālistiskās sabiedrības) atzītās vērtības un nostādnes. Oktobra apvērsums ievadīja pakāpenisku pasaules iedalījumu divās nometnēs: kapitālisma un sociālisma nometnēs, kurās tika kultivētas diametrāli pretējas politiskās un juridiskās vērtības. Divu pasauļu pretstatā tika izmantota zinātne un lielā mērā tieši tiesību zinātne. Šobrīd marksistisko tiesību zinātni varam aplūkot kā savdabīgu intelektuālu vingrinājumu, komentējot un apcerot marksisma klasiķus un katrā konkrētā periodā Komunistiskās partijas vadoņu izteikumus.

Bet savā laikā dogmatisko vingrinājumu aizkulisēs eksistēja arī īstās zinātnes elementi, notika kaislīgas diskusijas. Abstraktā formā atainojās īstās dzīves problēmas. Marksistiskā tiesību zinātne, t.sk. tiesību teorija, radās, izmantojot jau esošo zinātnes aparātu. Pirmajos gados pēc Oktobra apvērsuma tradicionālās tiesību zinātnes pārstāvji vēl varēja publicēties Petrogradā un Maskavā. Tā vēl 1918. gadā Maskavas izglītības komisijas izdevumā iznāca profesora N. Aleksejeva grāmata "Ievads tiesību studijās".

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dita Amoliņa
Juristu likteņi
Rainis. Latvijas valsts idejas “gals un sākums”
Rainim 150! To nevar nemanīt. Lielās jubilejas gadā Rainis ir visur un visāds. Piedāvātas ļoti dažādas interpretācijas,1 atklāti līdz šim nezināmi aspekti par dzejnieka dzīvi un darbu2 un sarakstīts milzum daudz pārdomu.3 Tomēr ...
1 komentāri
Dace Šulmane
Juristu likteņi
Stučka. Proletāriskā apziņa likuma vietā
Pētera Stučkas dzīves gājums bijis ļoti piesātināts aktīva politiķa, sabiedriskā darboņa un jurista ceļš. No izsūtījuma un dzīves trūkumā līdz, lai arī pieticīgai, bet dzīvei Kremlī. No "Mazajiem dunduriem" līdz Dekrētam Nr. ...
Pēteris Stučka
Domu mantojums
Tiesību un valsts revolucionārā loma (1924)
Fragmenti no P. Stučkas Krievijā (krievu valodā) publicētā sacerējuma "Tiesību un valsts revolucionārā loma", kas izdots vairākos, autora pārstrādātos izdevumos. Šeit izmantots 1924. gada izdevuma tulkojums latviešu valodā, kas ...
Rainis
Domu mantojums
Kas ir satversme?

Fragmenti no raksta "Kas ir satversme?", kas publicēts 1906. gadā "Zīslaka latviešu kalendārā". Raksts pārpublicēts Raiņa Kopoto rakstu 18. sējumā 1983. gadā.

Dina Gailīte
Informācija
Kas ir padomju (sociālistiskās) tiesības
Sabrūkot PSRS, kā arī visam Austrumeiropas sociālistisko valstu blokam, 20. gadsimta deviņdesmitajos gados pienāca gals arī vienam no sociālistiskās sistēmas fenomeniem – sociālistiskajām (padomju)1 tiesībām. Arī Latvijā, tai ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS