ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

15. Decembris 2015 /Nr.49 (901)

Pierādīšanas process un tā izņēmumi civilprocesā
Dr.iur.
Daina Ose
 

Aplūkojot beidzamo gadu grozījumus Civilprocesa likumā1 (turpmāk arī – CPL) jautājumos, kas skar pierādījumu iesniegšanu, ir vērojama tendence noteikt stingrākas prasības lietas dalībniekiem attiecībā uz pierādījumu iesniegšanu un iesniedzamo pierādījumu lietderības izvērtēšanu. Tā, piemēram, prasība savlaicīgi iesniegt lietā nepieciešamos pierādījumus (CPL 93. pants), pierādījumu iesniegšanas ierobežojumi apelācijas instancē (CPL 430. pants), pienākums iesniegt tikai patiesus pierādījumus (CPL 9.1 pants) – tie ir tikai atsevišķi grozījumi CPL, kas vērsti uz kopēja mērķa sasniegšanu – nenovilcināt lietas izskatīšanu un radīt apstākļus, lai tiesa pēc iespējas ātrāk un kvalitatīvāk varētu taisīt nolēmumu konkrētajā lietā.

Vienlaicīgi civilprocesā ir ienākušas vairākas procesuālās prezumpcijas, kas ir saistītas ar pierādījumu neesamību lietās, kas izriet no pagaidu aizsardzības pret vardarbību (CPL 250.46 pants, 250.57 pants), kā arī ar pierādījumu neiesniegšanu vispār, kā tas ir lietās par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā (CPL 406.3 pants). Šīs prezumpcijas paredz, ka ar attiecīgās personas patiesības apliecinājuma sniegšanu tiesa var pieņemt noteiktu faktu esamību un taisīt lēmumu lietā, kas paredz lietas dalībniekam noteiktus pienākumus ar mantiskām vai nemantiskām sekām. Turklāt personai, kura ir nolēmusi savu tiesību un interešu aizsardzībai vērsties tiesā, jautājumos, kas saistīti ar pierādījumu izvēli, iesniegšanu un pierādīšanas kā procesa realizēšanu mutvārdu vai rakstveida procesā, ir jāņem vērā arī atsevišķie izņēmumi pierādīšanā, kas ietverti materiālajās normās, un to mijiedarbība ar civilprocesa sacīkstes principa realizēšanu.

Pierādīšana ir viena no galvenajām procesuālajām darbībām, kura lietas dalībniekam ir jārealizē civiltiesiskā strīdā, lai aizsargātu savas subjektīvās tiesības un intereses visos civilprocesa tiesvedības veidos2 un lai pierādīšanas rezultātā tiesa varētu taisīt saistībā ar meklējamajiem faktiem secinājumus un ietvert tos procesuālā dokumentā – spriedumā vai lēmumā. Tādas prasības attiecas gan uz prasītāju, gan uz atbildētāju lietā.

Civilprocesā raksturīgs procesa elements ir civiltiesiskā strīda pušu sacīkste, kurā pierādīšana ir vērsta uz lietā nozīmīgu juridisko faktu noskaidrošanu tikai pierādīšanas priekšmeta noteiktajās robežās. Realizējot pierādīšanu kā procesuālu darbību, strīda puses iegūst, atlasa un iesniedz tiesai izvērtēšanai noteiktus pierādījumus. Tiesas iniciatīva pierādīšanas procesā civillietā strikti aprobežojas ar civillietā jau iesniegto pierādījumu izvērtēšanu, norādēm par nepieciešamību iesniegt tādus pierādījumus, kurus attiecīgā puse nav iesniegusi vispār vai iesniegusi nepietiekamā apjomā (CPL 93. panta ceturtā daļa, 188. panta pirmā daļa), lai tiesa varētu nonākt pie iespējamo pagātnes notikumu izzināšanas. Pierādīšanas procesā ir jāņem vērā, ka civilprocesuālais regulējums uzliek par pienākumu pierādīšanas darbības realizēt tikai pašiem civiltiesiskā strīda dalībniekiem, izvērtējot, kādi pierādījumi ir nepieciešami iesniegšanai tiesā, kā tos iegūt un sasaistīt ar pagātnes notikumiem. Pierādīšanas procesā vienas puses savāktos un iesniegtos pierādījumus analizē un vērtē visi civilprocesuālo tiesisko attiecību subjekti, kas piedalās lietā un ir ieinteresēti strīda rezultātā.3

Judikatūrā ir nostiprinātas vairākas atziņas, kas vērstas uz tiesas lomu pierādīšanas procesā. Piemēram, 2011. gada 18. maija tiesas spriedumā Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments ir secinājis, ka "atbilstoši Civilprocesa likuma 92.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Valentija Liholaja
Skaidrojumi. Viedokļi
Par grozījumiem Krimināllikumā, to praktisko realizēšanu un likumdošanas analīzes dienestu
"Jurista Vārdā" 2015. gada 20. oktobra numurā tēmas ietvaros apkopoti viedokļi par nepieciešamību veidot likumdošanas analīzes zinātnisko jeb analītisko dienestu, kas ietvertu sevī pirmslikumdošanas (ex ante) un pēclikumdošanas (ex ...
3 komentāri
Rasma Zvejniece, Sannija Matule, Augstākā tiesa
Informācija
Ikgadējā konferencē izvērtēts tiesībsarga piecu gadu darbs
Kā jau tas tradicionāli ierasts, ik gadu decembra sākumā notiek tiesībsarga rīkota konference, kuras norises laiks parasti ir sasaistīts ar 10. decembri jeb Starptautisko cilvēktiesību dienu.1 Arī pagājušonedēļ, no 9. līdz 11. ...
Matīss Rostoks
Skaidrojumi. Viedokļi
Informācijas apmaiņa kā konkurences tiesību pārkāpums
Viens no konkurences tiesību pārkāpumu veidiem, kas kopš 2005. gada ir kļuvis īpaši aktuāls gan Latvijas, gan Eiropas Savienības konkurences tiesību piemērošanas kontekstā, ir aizliegtā informācijas apmaiņa starp konkurentiem. ...
Dace Šulmane
Informācija
Rīgā noticis starptautisks seminārs “Tiesu izpildītāju darbības attīstības tendences”
2015. gada 9. decembrī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome (LZTIP) sadarbībā ar Tieslietu ministriju rīkoja starptautisku semināru, lai diskutētu par tiesu izpildītāju darbības attīstību mūsdienās. Semināru atklāja ...
Gatis Litvins
Informācija
Baltijas tiesību telpā: Igaunijas un Lietuvas likumdošanas apskats

2015. gada novembrī un decembrī notikušas dažādas likumdošanas iniciatīvas Igaunijā un Lietuvā. Rakstā sniegts neliels ieskats abu valstu jaunumos līdz 10. decembrim.

AUTORU KATALOGS