ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

19. Janvāris 2016 /Nr.3 (906)

Izmaiņas noziedzīgu nodarījumu kaitīgo seku kvalificēšanā
Mg.iur.
Uldis Zemzars
Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta juriskonsults 

2015. gada 3. decembrī ir stājušies spēkā nozīmīgi grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" (turpmāk – PKLS) un Krimināllikumā (turpmāk – KL), kas tika izstrādāti Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā (turpmāk – darba grupa) saistībā ar teorētiskām un praktiskām problēmām noziedzīga nodarījuma kaitīgo seku kvalificēšanā. Lai arī krimināltiesību teorijā pamatoti tiek atzīts, ka "katrs noziedzīgs nodarījums rada kaut kādas izmaiņas", nodarot kaitējumu noteiktām ar likumu aizsargātām interesēm, ko dēvē par sekām, KL kaitīgas sekas kā noziedzīga nodarījuma objektīvās puses obligāta pazīme tiek norādītas noziedzīgu nodarījumu materiālajos sastāvos.1

Būtisks kaitējums

Apzīmējot kaitīgās sekas, likumdevējs izmanto arī vērtējuma jēdzienus, tajā skaitā visai plaši (gandrīz katrā sestajā krimināltiesību normā) ietverta norāde uz būtiska kaitējuma radīšanu noziedzīga nodarījuma rezultātā.2 Ņemot vērā to, ka 2013. gada 1. aprīlī spēkā stājās ar Kriminālsodu politikas koncepciju saistītie grozījumi KL, kas paredz vairākos noziedzīgo nodarījumu sastāvos administratīvo atkārtotību aizstāt ar kvalificējošo pazīmi – būtisks kaitējums, bija jānodrošina nepārprotama izpratne par būtiska kaitējuma saturu, saucot personas pie kriminālatbildības.

Iepriekš PKLS 23. pants saturēja divus kumulatīvus kritērijus būtiska kaitējuma definēšanai, t.i., 1) noziedzīgā nodarījuma rezultātā ne vien nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums, bet arī apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātas intereses, vai 2) ja šāds apdraudējums ir ievērojams. Šāds būtiska kaitējuma formulējums sevī ietvēra saikļus – "ne vien" un "bet arī", kas nav bieži sastopams mehānisms normatīvā akta loģiskajā konstrukcijā, kas rada problēmas šīs normas praktiskā iztulkošanā.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ineta Ziemele
Skaidrojumi. Viedokļi
Ko darīt ar okupācijas laikā Latvijai nodarītajiem zaudējumiem
Latvijas okupācijas un tās seku jautājums vēl arvien ir dzīvs Latvijas sabiedrībā. Vēl jo vairāk tas ir dzīvs ne tikai Latvijā, bet turpina būt aktuāls dažādos starptautiskos kontekstos. Piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesai ...
3 komentāri
Edgars Grīvnieks
Skaidrojumi. Viedokļi
Līgumsods par sabiedriskā transporta izmantošanu bez braukšanai derīgas biļetes
Lai nebūtu pārpratumu – raksta autoram nav šaubu, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošana bez biļetes ir negodprātīga rīcība, kura nav pelnījusi publisku atzinību. Līdz ar to raksta mērķis nav braukšanai sabiedriskajā ...
6 komentāri
Jānis Priekulis
Skaidrojumi. Viedokļi
Neregulētie procesuālie jautājumi Satversmes tiesas procesā

Raksta mērķis ir aplūkot neregulētos procesuālos jautājumus Satversmes tiesas procesā, kas līdz šim tiesību doktrīnā nav tikuši pētīti, nolūkā rosināt viedokļu apmaiņu.

4 komentāri
Egils Levits
Tiesību politika
Tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principi attiecībā uz likumdevēju Eiropas Savienības tiesībās
Juridiskā literatūra
Jauni Krimināllikuma komentāri trīs sējumos
Gads aizsācies ar jaunu Krimināllikuma komentāru iznākšanu: pašā 2015. gada nogalē klajā laista to pirmā daļa (Vispārīgā daļa), savukārt 2016. gada ziemas mēnešos gaidāmi pārējie divi sējumi (abi veltīti Sevišķajai daļai). ...
AUTORU KATALOGS