ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Februāris 2016 /Nr.7 (910)

Galvojuma patstāvība pēc galvenā parādnieka saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas
10 komentāri
Mg.iur., Bac.oec.
Rolands Neilands
AS “Reverta” Vadības juridiskā atbalsta un restrukturizācijas daļas vadītājs 

Latvijas Republikas Civillikumā1 esošais galvojuma regulējums nenosaka atšķirīgus noteikumus attiecībā uz to, vai galvojums ir dots par fiziskas vai juridiskas personas saistībām. Neskatoties uz to, pēdējos gados ir izveidojušies divi pretēji viedokļi par to, kā juridiskas vai fiziskas personas (galvenā parādnieka) maksātnespēja ietekmē galvojuma akcesoritāti.

Viena viedokļa piekritēji atzīst, ka gan pēc juridiskas, gan fiziskas personas maksātnespējas procesa pabeigšanas (juridiskas personas gadījumā, to izslēdzot no komercreģistra; fiziskas personas gadījumā, dzēšot neizpildītās saistības pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas) galvojums par maksātnespējīgā galvenā parādnieka saistībām kļūst par patstāvīgu saistību.

Otra viedokļa piekritēji uzskata, ka galvojums kļūst par patstāvīgu saistību tikai pēc juridiskas personas (galvenā parādnieka) maksātnespējas procesa pabeigšanas. Fiziskas personas (galvenā parādnieka) saistību dzēšanas procedūras pabeigšana un attiecīga neizpildīto saistību dzēšana, šā viedokļa piekritēju ieskatā, izbeidz arī galvojumus, kas doti par maksātnespējīgā parādnieka saistībām.

Autors ir pirmā viedokļa piekritējs un rakstā pamato savu nostāju, īpašu uzmanību pievēršot tiesību normu teleoloģiskajam un vēsturiskajam aspektam.

 

Galvojuma mērķis

Galvojums ir līgumiska saistība, kuras ietvaros viena persona (galvinieks) nodrošina citai personai (kreditoram) tās parādnieka saistības, uzņemoties šīs saistības uz sevi. Kaut gan galvojuma saistības tiek uzņemtas kopīgi ar parādnieku, tās tomēr ir tikai papildu saistības galvenajai saistībai.2

Galvojums (tāpat kā ķīla) kā saistību nodrošinājums dod prasījuma nodrošinājumu un nostiprināšanu neatkarīgi no saistītās personas gribas – gadījumā, ja persona saistību nepilda, kreditoram ir tiesības saņemt prasības apmierinājumu no citām personām – kreditoram ir tiesības prasīt saistību izpildīšanu bez parādnieka arī no galviniekiem.3

Galvojuma mērķis ir nodrošināt saistību pret parādnieka nespēju (tajā skaitā maksātnespējas dēļ) vai nevēlēšanos pildīt saistības.

Civillikuma noteikumi par galvojumu ir efektīvi sekmīgai parādu piedziņai. It sevišķi tas attiecas uz ekspromisorisko galvojumu un Civillikuma 1703. pantā noteiktajiem izņēmumiem, kad kreditors var prasīt saistību izpildi no galvinieka, neprasot to vispirms no galvenā parādnieka. Viens no tiem ir, ja pierādīta galvenā parādnieka faktiskā maksātnespēja vai par viņa mantu jau atklāts konkurss. Termini "faktiskā maksātnespēja" un "atklāts konkurss" ir pārņemti no Vietējo civillikumu kopojuma un neatbilst mūsdienu normatīvajos aktos lietotajai terminoloģijai,4 taču šiem nosacījumiem mūsdienās atbilst parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšana, kas kreditoram dod tiesības prasīt saistību izpildi uzreiz no galvinieka.5

No minētā izriet, ka galvojuma mērķis, cita starpā, ir nodrošināties pret parādnieka maksātnespēju, ja parādnieks kļūst maksātnespējīgs un tādēļ nespēj izpildīt savu saistību, piemēram, segt kredītu.

Uz mērķi kā būtiskāko galvojuma spēkā esamības nosacījumu ir norādījis Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments savā 2011. gada 27. aprīļa spriedumā lietā Nr. SKC-86/2011: "Galvojuma akcesoritātes princips nav absolūts, un tādos gadījumos, kad galvojuma kā papildu saistības daba nonāk pretrunā ar galvojuma mērķi, ir pieļaujami izņēmumi no tā.

Galvinieka atsvabināšana no pienākuma atbildēt kreditoram par galvenā parādnieka saistībām tikai tā iemesla dēļ, ka parādnieka sliktais finansiālais stāvoklis to novedis līdz maksātnespējai, ir pretrunā ar galvojuma mērķi.

Galvojot par parādnieka saistībām, galvinieks uzņemas risku atbildēt kreditoram par parādnieka saistībām arī tad, ja pēdējais nonāktu finansiālās grūtībās. Līdz ar to galvinieka atbildības pienākums kreditoram par tāda parādnieka, kurš nonācis maksātnespējas situācijā, saistībām tieši atbilst galvojuma mērķim. Turpretim galvinieka atsvabināšana no pienākuma atbildēt kreditoram par galvenā parādnieka saistībām tikai tā iemesla dēļ, ka parādnieka sliktais finansiālais stāvoklis to novedis līdz maksātnespējai, ir pretrunā ar galvojuma mērķi.

Minētais ir pamats tam, lai galvojuma mērķim piešķirtu prioritāti pār galvojuma akcesoritāti, kā rezultātā gadījumā, kad galvenais parādnieks – komercsabiedrība izbeidzas (tā tiek izslēgta no komercreģistra, izbeidzot maksātnespējas procesu), galvojums no papildu saistības pārtop par patstāvīgu saistību, vienlaikus arī kreditora prasījums pret galvinieku no galvenajam prasījumam piederīga prasījuma kļūst par patstāvīgu."6

Civillietu departamenta spriedums tika pieņemts lietā, kurā galvenais parādnieks bija juridiska persona. Tas ļāva uzsākt spekulācijas par to, vai sprieduma tēzes ir attiecināmas arī uz gadījumiem, kad galvenais parādnieks ir fiziska persona un tam maksātnespējas procesa ietvaros ir pabeigta saistību dzēšanas procedūra ar secīgu nenokārtoto saistību dzēšanu.

 

Pretēji viedokļi

Kā jau minēts, pastāv divi pretēji viedokļi par to, vai pēc fiziskas personas saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas (maksātnespējas procesa ietvaros) ir dzēšami galvojumi, kas sniegti par šīs personas saistībām.

Autora ieskatā, prioritārs ir galvojuma mērķis, un, tā kā galvojuma institūts neparedz dažādus noteikumus attiecībā uz to, vai galvojums ir dots par fiziskas vai juridiskas personas saistībām, tad neatkarīgi no tā, vai galvenais parādnieks ir fiziska persona vai juridiska, ir piemērojami vienādi noteikumi.7

Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš ir vienīgais juridiskās literatūras autors, kas konsekventi paudis nostāju, ka juridiskas personas un fiziskas personas galviniekiem būtu piemērojami dažādi risinājumi. Minētais Senāta spriedums esot pareizs attiecībā uz juridisko personu (galveno parādnieku) galviniekiem. Fizisko personu (galveno parādnieku) galviniekiem būtu piemērojama pretēja kārtība, proti, tie būtu atbrīvojami no galvojuma saistībām līdz ar galvenā parādnieka saistību dzēšanu. Šādu nostāju deputāts ir paudis Maksātnespējas likuma grozījumu darba grupas sēdēs, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdēs, Saeimas debatēs,8 kā arī "Jurista Vārdā".9

Galvenie argumenti šai nostājai ir šādi Civillikuma panti: "1710.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
6
komentāri (10)
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Normis
19. Februāris 2016 / 16:48
2
ATBILDĒT
"Skats no malas" visu, manuprāt, salika pa plauktiem. Iespējams, ka no rezultāta viedokļa autoram varētu būt taisnība, tomēr no metodoloģijas viedokļa šķiet mazliet "negodīgi" pierādīt maksātnespējīgas fiziskas personas galvinieka saistību patstāvību ar vēsturisko interpretācijas metodi - argumentiem no laika, kad fiziskas personas maksātnespēju, tas ir, saistību dzēšanu kā tādu vispār nepazina un neatzina. Tas ir nedaudz negodīgi pret lasītāju un zinātni. Bet par autora savākto materiālu - cepuri nost.
Cita problēma
18. Februāris 2016 / 13:27
3
ATBILDĒT
Uzskatu, ka galvenās problēmas galvojuma piemērošanā Latvijā ir radījis Civillikuma 1702.panta otrajā daļā minētais ekspromisoriskais galvojums, kas ļauj pret galvinieku celt prasību agrāk nekā pret galveno parādnieku. Pamatojoties uz 1702.panta otro daļu bankas arvien biežāk vēršas ar prasību tiesā tieši pret galvinieku, neprasot no galvenā parādnieka. Protams paldies K.Torgānam par labo definīciju "piedzīt no galvinieka piedziņas no galvenā parādnieka neiespējamības gadījumā", taču tas neatrisina situāciju. Galviniekam jādzīvo bailēs no piedziņas visu laiku, kamēr galvenais parādnieks maksā pa daļām kredītu un tas varbūt ilgus gadus. Var jau teikt, ka, lai palīdz maksāt, bet kā tad vēlāk ar regresu būs, ja parādniekam jāmaksā iespējami daudz bankai? Ja šo normu izņemtu viss atrisinātos, jo tad pret galvinieku varētu celt prasību tikai tad, ja būtu viss izmēģināts pret galveno parādnieku. MNP saistību dzēšanas gadījumā arī varētu noteikt, ka regresa prasība netiek dzēsta.
Reāliste
18. Februāris 2016 / 13:09
8
ATBILDĒT
Raksta autors vēlreiz pierāda, ka galvinieki, kas pamatā tomēr negūst labumu no aizdevuma, Latvijā ir nostādīti sliktākā stāvoklī, nekā galvenais parādnieks, kas ir saņēmis visus iespējamos labumus no kredīta. Bez tam, galviniekam netiek arī nodrošināta regresa tiesība, kas ir kliedzoši. Tam nevajadzētu notikt tiesiskā valstī.
Autoram ir vienpusējs skats uz šo problēmu, jo viņš ir kreditora darbinieks un aizstāv tā intereses, par ko saņem arī nesliktu atlīdzību. Vēsturiskā tulkošana arī var būt dažāda.
NEPIEKRĪTU
18. Februāris 2016 / 13:05
6
ATBILDĒT
Manā skatījumā neobjektīvs viedoklis, kaut vai tāpēc, ka autors mēģina veidot tiesību izpratni atbilstoši tām interesēm, kuras viņš pārstāv - SIA "REVERTA".
Kritiku neiztur argumenti, ka iepriekš Civillikums nav paredzējis maksātnespējas procesa rezultātā pamatsaistības dzēšanas gadījumu, kā gadījumu, kad galvotājs tiek atbrīvots no saistības, tāpēc norma nav tik plaši tulkojama. Vēl jo vairāk pirms maksātnespējas tiesiskā regulējuma spēkā stāšanās fiziskās personas, rēķinoties ar regresa tiesībām pret parādnieku, bija rēķinājušies, ka ar galvojumu būs tiesība kaut ilgākā laika posmā piedzīt parādnieka vietā izpildītās saistības. Turklāt attiecībās ar kredītiestādi fiziskā persona ir kā patērētājs un pēc patērētāju aizsardzības principiem tiek strīdīgās normas tulkotaspar labu mazāk aizsargātajai pusei - patērētājam. Līdz ar to, ja likumdevējs nebija devis skaidrāku regulējumu Maksātnespējas likumā visas šaubas par normas piemērošanu un tās interpretāciju ir tulkojamas par labu fiziskai personai. Pastāv vispārīgie tiesību principi un likumdevējam ir būtiski jāvērtē katrs personu tiesību aprobežojums - ierobežojuma leģitīmais mērķis, samērīgums utt., uz ko pamatot šādas jaunas tiesību normas radīšanu, kā tas ir šādā gadījumā un jānodrošina samērīgs un leģitīms risinājums tiesību normās, ņemot vērā, ka līdz ar maksātenspējas tiesisko regulējumu ir radīts aizskārums personām, t..i. - tiek zaudētas tiesības uz regresu, kas bija pirms maksātnespējas regulējuma stāšanās spēkā. Un nav nekāda juridiskā svara analizēt, cik lielas iespējas ir galvotājam piedzīt no parādnieka viņa vietā izpildīto, bet svarīgi ir tas, ka tādas tiesības vispār tiek dotas.
Magone
16. Februāris 2016 / 11:53
11
ATBILDĒT
Autora kopsavilkuma secinājumi ir pilnīgi pareizi.
Vai šāds raksts ir aktuāls? Ņemot vērā atšķirīgo tiesu praksi (tiesa gan, zemāko tiesu līmenī) un atšķirīgos juristu viedokļus -jā. Bet tiem, kam netīk maldīties trijās priedēs un meklēt savu pašlabumu, pie kuriem pieskaitu arī sevi, teikšu -nē. Viss jau sen tāpat ir skaidrs.
Būtiskā atšķirība
16. Februāris 2016 / 11:39
7
ATBILDĒT
Neiedziļinoties juridiskās niansēs, ir kāda ļoti būtiska atšķirība starp to, vai galvojums dots par juridiskas vai fiziskas personas saistībām. Par juridiskas personas saistībām galvojumu parasti dod uzņēmuma īpašnieki vai vadība, un tādējādi viņi gūst sev ekonomisku album, attīstot uzņēmumu par iegūtajiem līdzekļiem. Par fizisko personu saistībām galvojumu dod tuvi radinieki vai draugi, tādējādi izpildot morālu pienākumu palīdzēt, un no tā negūst nekādu ekonomisku labumu. Raugoties no taisnīguma viedokļa, šis ir ļoti būtisks aspekts, kas jāpatur prātā interpretējot tiesību normas.
Magone > Būtiskā atšķirība
16. Februāris 2016 / 11:56
2
ATBILDĒT
Parasti jau galvot piekrīt ģimenes locekļi, kuri paši šajos par kredītiem iegādātajos īpašumos arī dzīvo. Atšķirības ne morālās, ne juridiskās -nekādas.
Nav taisnība > Magone
16. Februāris 2016 / 12:04
3
ATBILDĒT
Tas ir tikai pieņēmums, jo nereti ģimenes locekļi - tuvākie - nekvalificējas galvinieka godam (:D), tādēļ ļoti daudzos gadījumos galviniekiem ar labumu un īpašumu ir diezgan tāls sakars.

p.s. To saku kā izbijusi bankas juriste.
Magone > Nav taisnība
16. Februāris 2016 / 12:28
5
ATBILDĒT
Tam nav nekādas juridiskas nozīmes, kādēļ kāds ir vai nav piekritis būt par galvinieku, bauda vai nebauda pats labumus no izsniegtā aizdevuma. Ja uzņēmies galvot -tad atbildi. To saku kā izbijusī bankas juriste.
skats no malas
16. Februāris 2016 / 08:49
15
ATBILDĒT
Ir redzams, ka autors ir veltījis daudz laika un pūļu, lai motivētu viedokli, ko viņš pats personīgi uzskata par pareizu kontekstā ar galvojuma saistībām pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pabeigšanas. Tikai ir viens milzīgs trūkums veiktajā pētījumā - tas koncentrējas uz vēsturisko iztulkošanas metodi, kurai šajā gadījumā nav vispār nekādas lomas. Fiziskās persona maksātnespēja ir pilnīgi jauns tiesību institūts, kas nebija nedz 19.gs., nedz romiešu tiesību rašanās laikā. Autors pats ir aprakstījis, cik bēdīgi klājās maksātnespējīgam parādniekam Senās Romas laikā. Nu par kādu vēsturisko iztulkošanu tad mēs varam runāt? Tiesību normas ir jāiztulko kopsakarā ar mūsdienu realitāti un tā ir diametrāli pretēja leikam, kad tika izstrādāts BVLK vai romiešu tiesības. Tiesas spriedums par saistību dzēšanu ir spriedums Civillikuma 1892.p.izpratnē, jo tas pilnībā atbilst Maksātnespējas likuma regulējumam un maksātnespējas procesa būtībai un
jēgai. Un ļoti apšaubāma ir arī motivācija par to, ka regresa tiesības ir pakārtotas galvojuma mērķim, it īpaši ņemot vērā to, kā tie galvojumi tapa nekustamo īpašumu buma laikā - kā tāda formalitāte, banku cilvēkiem apgalvojot, ka nekāda atbildība jau no tā reāli nedraud. Un, kad tomēr izrādās, ka atbildība ir pavisam reāla, kāds saka - sorry, bet Tev regresa tiesības nepienākas, jo tās jāpakārto galvojuma mērķim! Manuprāt, nepelnīti liela nozīme tiek piešķirta CL 1703.p., jo tas nosaka tikai un vienīgi tiesības prasīt parāda samaksu uzreiz no galvinieka, ja galvinieks nav uzņēmies pienākumu atbildēt kā pats parādnieks. Un neko vairāk minētā norma arī nenoteic, un jo īpaši tā nenoteic to, ka pabeidzot galvenā parādnieka maksātnespēju, galvojums kļūst par patstāvīgu saistību. Savukārt nepelnīti maza loma līdz šim ir pievērsta Civillikuma 1714.pantam, kurš būtu piemērojams lielā daļā strīdu.
Vispār jautājums ir ļoti aktuāls un ir degoša nepieciešamība pēc OBJEKTĪVA pētījuma. Diemžēl NEVIENA no līdzšinējām publikācijām par šo tematu nav objektīva, pat ja arī autori tādu ir gribējuši sagatavot. Psihologi jau sen ir izpētījuši, ka cilvēks redz tikai to, ko grib redzēt vai uzskata par pareizu. Tādēļ objektīvu pētījumu nevar sagatavot persona, kurai pirms pētījuma veikšanas jau ir viedoklis vai arī kurai pētījumu pasūtījusi kāda no ieinteresētajām pusēm. Autora amats jau pats par sevi norāda, ka autoram, raugoties no zinātniskās ētikas viedokļa, būtu jāatturas no šādu publikāciju gatavošanas, jo ieņemamais amats nav savienojams ar objektīvu pētījumu par izraudzīto tematu.
visi numura raksti
Edgars Pastars
Skaidrojumi. Viedokļi
Satversmes tiesas sprieduma nolēmumu daļas izpratne un piemērošanas problēmas
Satversmes tiesas spriedumi, kas veido būtisku Latvijas tiesību sistēmas daļu un atzīstami par tiesiskās domās virzītāju, līdz šim izpelnījušies vērību par argumentāciju, kas ietverta secinājumu daļā. Pēc autora ieskatiem, ...
19 komentāri
Sannija Matule
Informācija
Tiesībsarga amatam – divi kandidāti
2016. gada 16. martā pēc piecu gadu darbības beidzas līdzšinējā tiesībsarga Jura Jansona pilnvaru termiņš. Atbilstoši Tiesībsarga likumam jau pavisam drīz, tuvākajās nedēļās, Saeimai amatā ir jāapstiprina nākamais tiesībsargs, ...
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Tieslietu sistēmas cilvēkvēsture: notāru biogrāfiskā rādītāja otrais sējums
Pagājušā gada nogalē klajā nācis otrais Latvijas notāru biogrāfiskā rādītāja sējums: "Latvijas notariāts. Valsts notāri un zvērināti notāri biogrāfijās. 1944–2015", kas turpina notariāta vēstures izpētes un fiksēšanas ...
Dina Gailīte
Akadēmiskā dzīve
Tieslietu zinātnes lasījumi Latvijas Universitātes konferencē
Latvijas zinātnē tieši gada sākums, nevis beigas ir lielākās "ražas" laiks, jo tieši tad tradicionāli notiek vadošās nacionālās akadēmiskās institūcijas – Latvijas Universitātes – zinātniskā konference, šogad jau 74. reizi. ...
Jurista Vārds
Tiesību politika
Jaunās valdības aktualitātes tieslietu un iekšējās drošības jomā
Izvilkums no Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību1 attiecībā uz plānoto tieši tieslietu jomā, jo pašā dokumentā tā atsevišķi nav izdalīta. Tāpat sniegts ieskats iekšējās drošības jomā ...
AUTORU KATALOGS