Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

5. Aprīlis 2016 /Nr.14 (917)

Atziņas par aktuālo tiesu praksi maksātnespējas jomā
8 komentāri
Mg. iur.
Gaidis Bērziņš
LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras lektors 

Autors rakstā vērtē aktuālo tiesu praksi maksātnespējas jomā, īpašu uzmanību pievēršot tiesu praksei fiziskās personas maksātnespējas procesā. Rakstā veikts ex post izvērtējums attiecīgā maksātnespējas procesa tiesiskā regulējuma piemērošanai tiesu praksē, aplūkojot arī likumdevēja gribu konkrētās tiesību normas pieņemšanas procesā. Veiktais pētījums satur arī atsevišķus priekšlikumus likumdevējam.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
4
0
komentāri (8)
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Magone
6. Aprīlis 2016 / 15:55
0
ATBILDĒT
Vēl pārdomu vērts ir Jēkabpils rajona tiesas 03.03.2016.lēmums lietā Nr.C16082214/0076/16, kur parādnieks sais.dzēš.proced.laikā visiem kreditoriem ir maksājis pēc plāna, tikai vienam kreditoram, sauksim viņu par X, visu pēc plāna nav samaksājis, par ko kreditors X ir cēlis iebildumus. Tiesa nolēma apstiprināt saistību dzēš.proc.izbeigš., izbeigt mn procesu, neatbrīvot parādnieku no nedzēstajām saist.dzēš. plānā norādītajām saistībām pret kreditoru X.
Izrādās, ka ir tiesneši, kuri uzskata, ka izbeidzot mn procesu, parādnieks no dažām saistībām var tikt atbrīvots, bet no dažām -ne (kur kreditoram viss pēc plāna nebija samaksāts). Tā sakot, daļēji atbrīvots. Savukārt ieraksts Maksātnespējas reģistrā liecina "mn process izbeigts, parādnieks nepilda saist.dzēš.plānu", no kā būtu saprotams, ka nekādas saistības nav dzēstas. Bet tiesas lēmums liecina ko citu. Ķīselis kaut kāds! Tiesnešu kompetences līmenis maksātnespējas jautājumos būtu jāceļ!
Magone
6. Aprīlis 2016 / 14:04
0
ATBILDĒT
Manas pārdomas pēc raksta izlasīšanas:
1.Autoram taisnība, nav iespējams saglabāt amatpersonas statusu advokātiem/maksātnespējas administratoriem pilnībā to nedegradējot. Tādēļ, vai advokātiem būtu jāļauj papildus nodarboties ar maksātnespējas administratora darbu, proti, brīvajā laikā jāļauj veikt valsts amatpersonas pienākumus? Vai nebūtu jāvirzās uz to, ka maksātnespējas administrators ir atsevišķa profesija, jānosaka maksimālais administratoru skaits (ne vairāk kā 100, ideālā gadījumā ap 50, citādi darba nepietiks), jānosaka atlīdzības takses utt.? Nevar gaidīt kvalitāti, ja ar administratora pienākumiem nodarbojas brīvajā laikā.
2.Ja kreditors savu prasījumu nepiesaka 6 mēnešu laikā pēc ieraksta izdarīšanas Maksātnespējas reģistrā, tad blakus tiesības (galvojums, ķīla) zaudē spēku, hipotēkas atzīme zemesgrāmatā ir dzēšama. Sk.,piemēram, LR AT Civillietu departamenta 01.07.2015.spriedumu lietā Nr.C11077811. Ja kāda tiesa to nav sapratusi, žēl.
3.Protams, ka prasījumu tiesību zaudēšana attiecas uz visiem kreditoriem, arī uz tiem, kurus parādnieks nav norādījis savā pieteikumā tiesai par fiziskās pers.mn procesa pasludināšanu. Vai to var uzskatīt par labticības principa pārkāpšanu, ja parādnieks pieteikumā tiesai nav norādījis visus kreditorus? Nedomāju vis. Vairums parādnieku nezina visus savus kreditorus, parādu ir tik daudz, ka kāds kreditors aizmirstas. Tā ir bieža parādība. Bet tas nav apzināti. Bezatbildība un maksātnespēja ir māsas, kas iet roku rokā. Ar to ir jārēķinās. Parādnieks jau nav ieinteresēts kādu kreditoru slēpt, jo ko gan viņam tas dotu? Kreditoriem pašiem ir jāpiesakās noteiktajā termiņā. Nekādas pretrunas ar maksātnespējas mērķi šeit nesaskatu. Autors norāda, ka, viņaprāt, pretruna veidojas: "Īpaši, ja starp kreditoru un parādnieku pastāv/pastāvēja strīds, kura izskatīšana maksātnespējas procesa laikā ir turpinājusies, par to nezinot administratoram." Un? Kas no tā? Kreditora prasījums tāpat ir jāpiesaka 6 mēn.laikā, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns, pat, ja nav zināms tiesāšanās iznākums, jo, neievērojot termiņu, prasījuma tiesības pret parādnieku tiks zaudētas. Ja tiesvedības rezultātā piedzenamās summas atšķirsies no kreditora prasījumā norādītajām, tad kreditora prasījumu varēs precizēt. Precizēšanas termiņš nav ierobežots. Kur te kāda pretruna?
4.Situācija -saistību dzēšanas procedūrā parādnieks neveic plānā norādītos maksājumus un kreditors ar pieteikumu par mn proc.izbeigšanu vēršas tiesā. Autors norāda: "Uz tiesas aicinājumu viedokli par iesniegto pieteikumu nav snieguši nedz parādnieks, nedz administrators...administratora nereaģēšana uz tiesas aicinājumu varētu tikt uzskatīta par administratora tiešo pienākumu nepildīšanu." Diskutabls jautājums. Ja likums neparedz administratora pienākumu uzraudzīt parādnieku saistību dzēš.proc.laikā (Maksātnesp.lik.159.pants), tad kādu gan viedokli administrators tiesai varētu sniegt? Es šādos gadījumos tiesai rakstu tā –ja parādnieks var pierādīt, ka ir veicis visus maksājumus, tad kreditora pieteikums ir pamatots, ja nē –tad nav pamatots. No tiesas puses ir diezgan muļķīgi prasīt administratora viedokli šādā situācijā. Tiesai būtu par šādu kreditora pieteikumu jāinformē administrators, norādot, ja administratoram ir kas sakāms šajā sakarā, tad, lūdzu, tiesai darīt to zināmu, ja nē, tad vienkārši šo faktu pieņemt zināšanai. Administratoram ir jādod iespēja izteikt viedokli, bet nevis tāds jāpieprasa. Šeit pārmetums administratoram nebūtu īsti vietā.
5.Nesaskatu problēmu tajā, ka tiesas, lemjot par parādnieka atbrīvošanu no konkrētām saistību dzēšanas plānā norādītajām atlikušajām saistībām, lēmuma rezolutīvajā daļā neuzskaita dzēstās saistības. Autoraprāt: "dzēsto saistību uzskaitījums fiziskajai personai nākotnē neradīs problēmas pierādīt minēto faktu, savukārt tikai atsauce uz saistību dzēšanas plānu var radīt strīdus situācijas, kurās fiziskajai personai papildus nāksies pierādīt dzēstās saistības. Šāda situācija var rasties gadījumā, ja konkrētais kreditors apšauba saistību dzēšanas faktu, lūdzot personai pierādīt, ka tieši dzēstā saistība ir bijusi norādīta tiesai iesniegtajā saistību dzēšanas plānā.".
Un ko gan dos fakts, ka tiesa lēmumā norādīs konkrētu parādnieka kreditoru un summu, kas tiek dzēsta? Kreditors, ja gribēs piekasīties, varēs teikt, ka tas ir cits parāds un summa arī cita (var jau prasīt daļu iepriekšējā parāda). Lēmumā jau netiek norādīts līguma numurs, datums, prasījuma rašanās termiņš utt. Kā parādniekam pēc mn procesa izbeigšanas pierādīt, ka konkrētā saistība ir jau tikusi dzēsta mn procesā? Ar prasījuma tiesību rašanās termiņu. Ja kreditoram šāds prasījums bija jāpiesaka parādnieka mn procesā un mn process ir izbeigts ar saistību dzēšanu, tad pastāv tikai 2 varianti: 1)saistība ir dzēsta, 2)kreditors nav pieteicis kred.pras. un ir zaudējis prasījuma tiesības pret parādnieku. Jebkurā gadījumā, prasīt vairs nevar neko.
Autors tālāk norāda: "To kreditoru prasījumu, kuri Maksātnespējas likuma 73. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā nav izmantojuši savas tiesības, kā rezultātā ir iestājies noilgums, dzēšana ar tiesas lēmumu nav nepieciešama un nav pamatota". Jā, tā tas ir. Bet te varētu atsaukties uz autora iepriekš teikto- bet, ja nu kreditors vēlāk vērsīsies pret parādnieku un apšaubīs noilguma faktu, tad kā parādnieks pierādīs, ka no viņa prasīt neko nevar, jo nebūs jau tiesas lēmuma, kur tiesa norādījusi kreditoru un parāda summu. Patiesībā, tā pati situācija. Tikai šajā gadījumā autors uzskata, ka tiesai lēmumā noilgušie kreditori neesot jānorāda (kam piekrītu), bet saistību dzēšanas gadījumā kreditori esot jānorāda. Situācija jau patiesībā ir līdzīga un kreditoru norādīšana tiesas lēmumā neko nemaina, tādēļ nav lietderīga. Pareizi tiesas dara, ka nenorāda.
6.Rakstā autors norāda, ka nepieciešams vērst lielāku uzmanību uz to, vai saist.dzēš.procedūrā parādnieks gūst ienākumus atbilstoši savām spējām. Ierosinājums ir tāds –parādniekam ir jāiegūst dati no Centrālās Statistikas pārvaldes var vidējo algu šajā nozarē un profesijā. Ja parādnieka alga ir mazāka par vidējo, tad viņa pienākums ir tiesai pamatot, kas tam ir par iemeslu. Administratora viedoklis šeit nebūtu jāprasa, vai parādnieks gūst ienākumus atbilstoši savām spējām. Ir jābūt noteiktiem kritērijiem un lai tiesa to arī vērtē.
7.Savā rakstā autors nav minējis par tiesu atšķirīgo viedokli par to, vai parādniekam ir jāmaksā kreditoriem 1/3 daļa no saviem ienākumiem bankrota procedūras laikā. Teiksiet, šāds regulējums bija pirms pēdējiem grozījumiem, tagad parādniekam vairs nav jāmaksā 1/3 daļa bankrota procedūrā. Nekā, daži tiesneši domā citādi. Šādi lēmumi ir vairāki. Skatīt , piemēram, Bauskas rajona tiesas lēmumu lietā Nr.C10087315. Administratoram un parādniekam tikai atliek minēt, kā uzskatīs konkrētais tiesnesis, citādi saistību dzēšanas procedūra netiks uzsākta. Acīmredzot, ar esošo regulējumu likumā tiesnešiem nepietiek.
uja uja > Magone
6. Aprīlis 2016 / 14:59
11
ATBILDĒT
Ja advokāti aizies no MNA, tad tā visa nozare aizies pa burbuli. Viskvalitatīvākie MNA ir tieši advokāti.
Magone > uja uja
6. Aprīlis 2016 / 15:34
0
ATBILDĒT
Jūs jau runājat tāpat kā Tieslietu ministrija -jāievieš obligātais advokātu process visās instancēs, jo advokāti esot zinošāki par parastiem juristiem. Kamēr tam nav gūti nekādi pierādījumi un veikti pētījumi šajā sakarā, tā ir tikai tukša salmu kulšana. Arī attiecībā uz advokātiem/maksātnesp.procesa administratoriem. Šādās diskusijās neielaidīšos.
uja uja > Magone
6. Aprīlis 2016 / 16:08
4
ATBILDĒT
Satversmes tiesa, acīmredzot, ieguva pierādījumus.
Rolands Neilands
5. Aprīlis 2016 / 09:15
0
ATBILDĒT
Būtu interesanti uzzināt autora viedokli, vai, nepiesakot kreditora prasījumu, noilgst arī saistības tādā fiziskās personas maksātnespējas procesā, kas saistību dzēšanas plāna nepildīšanas dēļ ir izbeigts bez parādnieka saistību dzēšanas.
Kopumā vērtīgs raksts. Paldies autoram!
Magone > Rolands Neilands
5. Aprīlis 2016 / 14:45
0
ATBILDĒT
Nenoilgst, jo maksātnespējas process tiek izbeigts un visas parādnieka un kreditora tiesiskās attiecības atgriežas sākotnējā punktā, it kā šāds maksātnespējas process nekad nebūtu bijis.
Paldies
5. Aprīlis 2016 / 08:44
0
ATBILDĒT
Paldies autoram, ļoti noderīgs raksts!
visi numura raksti
Sannija Matule
Informācija
Meklē atbildes un skaidrību, kā pilnveidot maksātnespējas jomu
Pirms pāris nedēļām, 23. martā, Tieslietu ministrijā aizritēja Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes pirmā sēde pēc valdības lēmuma atjaunot padomes augsto pārstāvības līmeni. Šīs sēdes darba kārtībā bija vairāki ...
1 komentāri
Mārtiņš Tarlaps
Skaidrojumi. Viedokļi
Zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma reforma

Šī raksta mērķis ir sniegt izvērtējumu gan pašreiz spēkā esošajam zemes dzīļu izmantošanas normatīvajam regulējumam, gan arī iecerētajiem tālākās rīcības modeļiem.

Eleonora Plētiena
Skaidrojumi. Viedokļi
Dokumentu viltošanas kvalifikācijas problēmas
Mūsdienu modernajā sabiedrībā personu, organizāciju, sabiedrības un valsts tiesību un to aizsardzības realizācija ir sarežģīta, visbiežāk pat nav iespējama bez nozīmīgāku juridisko faktu un attiecību dokumentāla nostiprinājuma. ...
2 komentāri
Valters Ščerbinskis
Viedoklis
“Padomju laiki” vai “padomju okupācija”
"Padomju laiki" vai "padomju okupācijas laiki". Līdzīgi skanošajiem vārdu savienojumiem ir dziļa savstarpēja saikne. Tajos ir gana daudz kopīgā, bet tajos ir arī daudz atšķirīgu elementu. Ja ātri paveramies uz abiem jēdzieniem, ...
1 komentāri
Tiesību prakse
Trīs jaunākie ECT spriedumi lietās pret Latviju
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) marta izskaņā ir pasludinājusi trīs spriedumus lietās pret Latviju. Pirmais no tiem ir 24. marta spriedums lietā "Sharma pret Latviju",1 bet 31. martā sekoja vēl divi spriedumi – lietās "A., B. un C. ...
AUTORU KATALOGS