ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

5. Aprīlis 2016 /Nr.14 (917)

Dokumentu viltošanas kvalifikācijas problēmas
3 komentāri
Mg. iur.
Eleonora Plētiena
Kriminālpolicijas vecākā inspektore izmeklētāja 

Mūsdienu modernajā sabiedrībā personu, organizāciju, sabiedrības un valsts tiesību un to aizsardzības realizācija ir sarežģīta, visbiežāk pat nav iespējama bez nozīmīgāku juridisko faktu un attiecību dokumentāla nostiprinājuma. Tāpēc par svarīgu šo tiesību un interešu aizsardzības instrumentu atzīstamas Krimināllikuma (turpmāk – KL) normas, kas nosaka atbildību par dokumentu viltošanu un to izmantošanu. Savukārt esošā KL norma par dokumentu viltošanu izraisa grūtības tās lietošanā praksē dažādu likumā izmantotu terminu neskaidrības dēļ, jo juridiskajā literatūrā nav vienveidīga šo normu tulkojuma.

Pareizai noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai ir ļoti liela nozīme likuma piemērošanā praksē, kas nosaka krimināltiesību principu realizāciju. Šā panta kļūdaina kvalifikācija var radīt nopietnas sekas, kuru skaitā ir kļūdaina sodīšana, nepamatoti bargi vai viegli sodi, kā arī pamatota kvalifikācija dod iespēju noteikt noziedzības stāvokli, līmeni un dinamiku. Kļūdaina kvalifikācija izraisa noziedzības ainas sagrozīšanu un negatīvi ietekmē valsts tiesību aizsargājošo institūciju profilaktisko pasākumu izstrādi un realizāciju. KL 275. panta galvenās kvalifikācijas problēmas ir objekta un priekšmeta nepareiza noteikšana.

Būtiska problēma ir tā, ka kriminālprocesa virzītāji visai konsekventi neievēro noziedzīgo nodarījumu kvalifikācijas noteikumus un terminu iztulkošanu. Sakarā ar to rodas nepareiza juridiska fakta un tiesiskās rīcības izvērtēšana, kam seko nepareizas tiesību normas piemērošana. Problēmas ar KL 275. panta iztulkošanu rodas tādēļ, ka tiesību sargājošās instances veic neprecīzu nodarījuma juridisko izvērtējumu, izmantojot primitīvos, bezsaturīgos terminus, un lieto KL 275. pantu, neizskaidrojot to būtību.

Pamatā saistībā ar dokumenta, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, zīmoga vai spiedoga viltošanu un to izmantošanu tiek konstatētas šādas kvalifikācijas problēmas: noziedzīga nodarījuma objekta nepareiza noteikšana; noziedzīga nodarījuma priekšmeta "dokuments" viltošanas jaukšana ar citu noziedzīga nodarījuma rīku (izdarīšanas paņēmienu); citu noziedzīgu nodarījumu kopības ar KL 275. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu neizpratne.

 

Noziedzīga nodarījuma objekta noteikšana

Likumdevējs, izdodot normatīvos aktus, ne vien regulē personu savstarpējās attiecības, bet arī personas un valsts attiecības. Pārkāpjot tiesību normas starp iesaistītajām personām, rodas īpašas attiecības, vienam var rasties kādas tiesības, turpretim otram – pienākumi. Tā kā kriminālatbildība iestājas par tādu dokumentu viltošanu, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, ir jāaplūko, vai minētā norāde ir attiecināma un privāttiesību sfēru vai tikai uz publisko tiesību sfēru. KL 275. pantā ietvertā noziedzīga nodarījuma objekts ir Latvijas Republikas valsts varas un pārvaldes institūciju normāla darbība, kura saistīta ar noteiktu oficiālo juridisko faktu dokumentālu apliecinājumu. Tiešais objekts var arī būt Latvijas Republikas valsts varas pārvaldes aparāta autoritāte, kā arī konkrēti valsts pārvaldes veidi, pret kuriem vērsti noziedzīgi nodarījumi, proti, jebkuras valsts varas institūcijas un pārvaldes aparāta locekļa normāla darbība.

Privāttiesību sfērā valda princips "Ir atļauts viss, kas nav aizliegts", turpretim publisko tiesību sfērā – "Ir aizliegts viss, kas nav atļauts". Tādējādi, izmantojot šos principus un tulkojot KL 275. pantā esošo norādi, dokumenti, kas piešķir personai tiesības, nevar būt dokumenti, kuri tiek izdoti privāttiesību sfērā, jo privāttiesību sfērā personai nav strikti noteiktas tiesības un personai vienmēr ir izvēle, vai tā realizē vai arī nerealizē piešķirtās tiesības, pretēji publisko tiesību imperatīvām tiesību normām. Turklāt tikai publisko tiesību sfērās, izdodot kādu dokumentu, tas kategoriskā formā var atbrīvot no pienākumiem, privāttiesību sfērā jebkurai no pusēm pastāv izvēle.

komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Valsts ieņēmumu dienests
23. Septembris 2020 / 19:15
0
ATBILDĒT
Šī raksta autore pat nav papūlējusies iepazīties ar judikatūru (SKK-5/2013), kur skaidri pateikts, kas ir dokumentu viltošana. Mjā, policija, policija.....
Es
12. Jūlijs 2018 / 13:35
0
ATBILDĒT
Manuprāt, autorei trūkst izpratnes par jēdzienu "pārvaldība", ar to laikam saprotot "valsts pārvalde"
mairita
13. Aprīlis 2016 / 10:15
0
ATBILDĒT
Cien. autore, vai, Jūsuprāt, fiktīvie dāvinājuma/nomas/patapinājuma līgumi, ko, pieņemsim, negodprātīga persona mēģina tiesas cēļa koroborēt Zemesgrāmatā arī nav uzskatāms par KL 275.p. priekšmetu? Šo līgumu nosacījumos ierakstīts, ka jaunajam {negodprātīgam} iegūvējam ir tiesības iesniegt to ZG, t.i. piešķir tiesības iesniegt šo viltotu dokumetnu valsts iestādē un tikt ierakstītam publiskajā reģistrā kā konkrētā nekustamā īpašuma īpašnieks/nomnieks. Vai šāda negodprātīgo personu rīcība nav vērsta pret pārvaldes kārtību?
visi numura raksti
Gaidis Bērziņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Atziņas par aktuālo tiesu praksi maksātnespējas jomā
Autors rakstā vērtē aktuālo tiesu praksi maksātnespējas jomā, īpašu uzmanību pievēršot tiesu praksei fiziskās personas maksātnespējas procesā. Rakstā veikts ex post izvērtējums attiecīgā maksātnespējas procesa tiesiskā ...
8 komentāri
Sannija Matule
Informācija
Meklē atbildes un skaidrību, kā pilnveidot maksātnespējas jomu
Pirms pāris nedēļām, 23. martā, Tieslietu ministrijā aizritēja Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes pirmā sēde pēc valdības lēmuma atjaunot padomes augsto pārstāvības līmeni. Šīs sēdes darba kārtībā bija vairāki ...
1 komentāri
Mārtiņš Tarlaps
Skaidrojumi. Viedokļi
Zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma reforma

Šī raksta mērķis ir sniegt izvērtējumu gan pašreiz spēkā esošajam zemes dzīļu izmantošanas normatīvajam regulējumam, gan arī iecerētajiem tālākās rīcības modeļiem.

Valters Ščerbinskis
Viedoklis
“Padomju laiki” vai “padomju okupācija”
"Padomju laiki" vai "padomju okupācijas laiki". Līdzīgi skanošajiem vārdu savienojumiem ir dziļa savstarpēja saikne. Tajos ir gana daudz kopīgā, bet tajos ir arī daudz atšķirīgu elementu. Ja ātri paveramies uz abiem jēdzieniem, ...
1 komentāri
Tiesību prakse
Trīs jaunākie ECT spriedumi lietās pret Latviju
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) marta izskaņā ir pasludinājusi trīs spriedumus lietās pret Latviju. Pirmais no tiem ir 24. marta spriedums lietā "Sharma pret Latviju",1 bet 31. martā sekoja vēl divi spriedumi – lietās "A., B. un C. ...
AUTORU KATALOGS