ŽURNĀLS Redaktora sleja

10. Maijs 2016 /Nr.19 (922)

Cieši saistītas personas
2 komentāri

Diezgan plašu rezonansi Latvijas tiesībnieku vidū guvuši normatīvo aktu grozījumi, kas paredz finanšu institūciju iesaisti, lai ierobežotu "netīrās" naudas un terorisma finansējuma kustību Latvijā. Šādus pasākumus paredz šī gada februārī Saeimas pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas normatīvi iezīmē tādus jēdzienus kā "politiski nozīmīga persona", "politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis" un "ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona".

Par šiem grozījumiem cita starpā tika diskutēts arī šī gada Juristu dienās – reportāžu un dažus referātus no pasākuma publicēsim 17. maija "Jurista Vārdā". Taču šoreiz gribētos vērst uzmanību uz jēdzieniem un to kontekstu Latvijas tiesību sistēmā.

Šī gada martā Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņēma "Ieteikumus kredītiestādēm un finanšu iestādēm politiski nozīmīgu personu, to ģimenes locekļu un ar tām cieši saistītu personu noskaidrošanai, izpētei un darījumu uzraudzībai", kuru mērķis ir sekmēt "vienotu finanšu iestāžu izpratni par īstenojamajiem pasākumiem politiski nozīmīgu personu, to ģimenes locekļu un ar tām cieši saistītu personu noskaidrošanai, izpētei un darījumu uzraudzībai".

Viens no šo ieteikumu punktiem sniedz skaidrojumu finanšu iestādēm par to, kā ar saturu piepildīt tiesību jēdzienu "citas ciešas attiecības" (t.i., ne ģimenes saites un ne biznesa attiecības), kas kādu cilvēku var saistīt ar politiski nozīmīgu personu un kalpot par pamatu, lai politiski nozīmīga persona ar šīs personas palīdzību slēptu publiskās varas ļaunprātīgu izmantošanu privātā labuma gūšanai.

Līdzās vienas politiskās partijas locekļiem kā "cieši saistītas personas" uzskaitīti arī "draugi, draudzenes, mīļākās, mīļākie", kā arī "gadījumi, kad politiski nozīmīgas personas faktiskās kopdzīves partneris netiek pielīdzināts laulātajam un tas formāli neiekļaujas ģimenes locekļa definīcijā, jo attiecīgās valsts likumi tam nenosaka šādu statusu".

Nav šaubu par to, ka politiski nozīmīgas amatpersonas var izmantot savus mīļākos un faktiskās kopdzīves partnerus negodīgu darījumu slēpšanai. Vienlaikus rodas jautājums, kāpēc valsts attieksme ir tik atšķirīga faktiski līdzīgos gadījumos.

Lai atceramies Jēkabpilī nošautā policista un Zolitūdes traģēdijā bojāgājušā glābēja lietas, kad šo cilvēku dzīvesbiedrēm bija nepieciešams tiesas process, lai pierādītu kopdzīves un kopējas saimniecības faktu un varētu saņemt valsts kompensāciju, kas šādos gadījumos pienākas laulātajam (Zolitūdes traģēdijā bojāgājušā glābēja Edgara Reinfelda dzīvesbiedres prasība turklāt tika noraidīta). Savukārt, lai kontrolētu finanšu plūsmas likumību, tiesas spriedums vai citas formalitātes nav vajadzīgas – pietiek vien "saskatīt" divas personas vienojošās ciešās saiknes, neatkarīgi no tā, vai šādas attiecības ir vai nav "likumīgas".

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Cieši saistītas personas. Jurista Vārds, 10.05.2016., Nr. 19 (922), 2.lpp.
4
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Senlatvietis
16. Maijs 2016 / 08:49
0
ATBILDĒT
Tā ir tik plaša ģenerālklauzula, ka to piepildīt ar saturu spēs tikai un vienīgi FKTK, sodot kārtējo Banku, jo tāpat kā PEP arī ciešas attiecības ir faktiski tik subjektīvs aspekts, ka pat no FKTK izstrādātajām vadlīnijām nav absolūti nekādas jēgas, jo tās ir tik pat vispārīgas kā pati ģenerālklauzula.
:)
13. Maijs 2016 / 16:06
0
ATBILDĒT
Latvija ir TIK maza, ka visas personas pēc šī likuma definīcijas ir VISMAZ "ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona...":):):)
visi numura raksti
Dace Šulmane
Numura tēma
Kur “ievietot” judikatūru – tiesību avotu iedalījuma dilemma
Daudzi diskusiju temati Latvijas tiesību zinātnē un praksē, gluži tāpat kā politikā, savu aktualitāti iegūst cikliski. Piemēram, tieslietu politikā "karstākās" pēdējo mēnešu aktualitātes ir apzīmējamas ar atslēgvārdiem ...
Dina Gailīte
Notikums
Fotomeistars saņem apbalvojumu un izrāda juristu portretu galeriju
Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas gadadienā, 4. maijā, arī šogad tradicionāli tika pasniegti valsts augstākie apbalvojumi, tai skaitā Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru saņēma žurnāla "Jurista Vārds" ārštata ...
Vija Kalniņa
Juridiskā literatūra
Klajā nākusi Gunāra Kusiņa grāmata par parlamentārismu Latvijā
4. maijā, Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienā, Saeimas namā svinīgi tika atvērta ilggadējā Saeimas Juridiskā biroja vadītāja, tagadējā Satversmes tiesas tiesneša Gunāra Kusiņa grāmata "Latvijas parlamentārisma ...
Gundega Miķelsone
Numura tēma
Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesu judikatūras saistošais spēks
Viens no fundamentāliem tiesību piemērošanas teorētiskajiem aspektiem ir mācība par tiesību avotiem un to veidiem. Vislielāko zinātnieku uzmanību izpelnījušies tiesu un tiesnešu radītie tiesību avoti, kā judikatūra un tiesnešu ...
10 komentāri
Diāna Apse
Numura tēma
Stabila judikatūra nav mūžīga
Jēdziens "judikatūra" nav E. Levita jaunieviests, kā tas praksē tiek bieži uzsvērts, bet gan atkalieviests jeb reintegrēts Latvijas tiesiskajā domā. Kā juridisks jēdziens, kura jēga pielīdzināma mūsdienu izpratnei, judikatūra tiek ...
AUTORU KATALOGS