ŽURNĀLS Numura tēma

25. Oktobris 2016 /Nr.43 (946)

Tiesiskās vides stabilitāte ir vitāli svarīga ekonomikai
24 komentāri
Dzintars Rasnačs
tieslietu ministrs 

Latvijas uzņēmēji un ārvalstu investori dažādos forumos ir norādījuši, ka tiesiskās vides stabilitāte un prognozējamība ir vitāli svarīgs tautsaimniecības attīstībai, tās ir labvēlīgi faktori lēmumu pieņemšanai par ilgtermiņa investīcijām Latvijā. Neapšaubāmi, tautsaimniecības izaugsme un valsts ekonomiskā attīstība ir cieši saistītas ar tiesiskās vides pilnveidošanu. Efektīva tieslietu sistēma ir svarīgs priekšnoteikums tautsaimniecības attīstībai. Šīs valdības galvenā prioritāte, kurai ir pakārtoti uzdevumi valdības rīcības plānā, ir tieši saistīta ar sabiedrības labklājību un tautsaimniecības attīstību.

Uzņēmējdarbības tiesiskā tvēruma uzlabošanai

Jāņem vērā, ka prognozējama un stabila tiesiskā vide uzņēmējdarbības attīstībai ir visaptverošs horizontāls jautājums, kas tālu pārsniedz Tieslietu ministrijas kompetenci. Uzņēmējus uztrauc nodokļu politika, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) īstenotā nodokļu iekasēšanas politika (Finanšu ministrija).

2
VĒL PAR ŠO TĒMU
Latvijas tieslietu sistēma uzņēmēju vērtējumā | 25. Oktobris 2016 | Viedoklis  
Modernai ekonomikas attīstībai ir jākļūst par valdības darba mērķi | 25. Oktobris 2016 | Numura tēma  
Tiesiskums un ekonomika iet roku rokā | 25. Oktobris 2016 | Numura tēma  
Novēlots taisnīgums ir neīstenots taisnīgums | 25. Oktobris 2016 | Numura tēma  
komentāri (24)
24 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Magone
26. Oktobris 2016 / 14:57
0
ATBILDĒT
Var jau tieslietu ministrs sev sist uz pleca par gaidāmajām reformām maksātnespējas jomā. Var jau. Tikai neviens priekšlikums nav vērsts uz to, lai kreditori saņemtu vairāk naudas.
Kad sākās kritums kreditoru prasījumu apmierināšanā? Jā, pēc Maksātnespējas likuma grozījumiem 2010.gadā. Sākumā visi domāja, ka tas krīzes dēļ. Naudas nav. Bet administratori jau iepriekš brīdināja, ka ar šādu grozījumu pieņemšanu, būs šāds rezultāts. Jo no iepriekšējā regulējuma tika izņemta ārā FAKTISKĀ maksātnespējas iestāšanās diena, līdz ar to darījumus neiespējami apstrīdēt un atgūt naudu, maksātnespējas procesos sāka "ienākt" 95%pilnīgi tukši uzņēmumi.
Naudas līdzekļi 250 eiro tukšajiem procesiem no valsts vairs netika piešķirti (jau no 2009.gada). Uzņēmēji, vai zināt, par ko jūs maksājat uzņēmējdarbības riska valsts nodevu? Agrāk (līdz 2009.un 2010.gadam) daļa šīs nodevas tika novirzīta izdevumu segšanai tukšajos maksātnespējas procesos un administratora atlīdzības segšanai (daudz lielākā apmērā, nekā tagad). Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmērs pa šiem gadiem nav mainījies. Toties tagad Maksātnesp.lik.112.panta trešā daļa paredz –ja vēlies, lai tukšais process tiktu turpināts –maksā, kreditor. Un pirms maksātnespējas procesa iesniegšanas samaksā pats administratora atlīdzību valsts kontā (depozītu). Kā jūs, uzņēmēji, apčakarē! Jāmaksā to pašu nodevu, bet saņemat daudz mazāk. Kur tiek novirzīts šīs nodevas ieekonomētais atlikums –palielinot valsts iestādes Maksātnespējas administrācijas algas. Jo tikai tā administratorus varēšot uzraudzīt. Nez kā ZTI, advokāti, tiesneši, prokurori, notāri tiek galā, jo viņiem nav šādas īpašās valsts uzraugošās iestādes? Varbūt administratoros stājas īpaši nekrietnie?
Maksātnespējas pieteikumus pēc 2010.gada grozījumiem varēja atsaukt, līdz ar to maksātnespējas pieteikuma iesniegšana tika padarīta par ērtu parāda piedziņas mehānismu (atgūtie līdzekļi neattiecās uz maksātnespējas procesu, samaksāji parādu -maksātnespējas nebija, maksātnespējas procesā šie paši uzņēmumi ienāca vēlāk jau pilnīgi tukši). Tika ieviests TAP -vietā un nevietā. Gribat iztīrīt tukšu savu uzņēmumu, bet kāds jau jūsu uzņēmumam iesniedzis maksātnespējas pieteikumu? Nekādu problēmu, tāpēc ir ieviests TAP un CPL 363.12 panta pirmā daļa. Tikai jāiesniedz tiesā TAP pieteikums (plāns nemaz nav jāgatavo, nekāds administrators nav vajadzīgs, nekas vairs nav jādara). Tā iegūsiet vairākus mēnešus. Pietiks. Tad pasludinās maksātnesp.procesu, bet darījumu apstrīdēšanas un naudas atprasījumu termiņš jau sākas no maksātnespējas procesa PASLUDINĀŠANAS dienas. Ja labi novilksiet laiku, tad neko atprasīt nevarēs. Ja arī varēs, tad par to, kreditori, pašiem būs jāmaksā, tukšais process, saprotiet.
Šie nav ieteikumi, varētu jau ilgi ar piemēriem turpināt. Tas tikai parāda tieslietu ministrijas un pārējo pilnīgo neizpratni par norisēm maksātnespējas procesos. Tās ir iepriekš pieļautās kļūdas un to sekas. Kritums naudas līdzekļu atgūšanā kreditoriem ir vistiešākās sekas iepriekš pieņemtajiem nepareizajiem lēmumiem. Administratori bŗīdināja, viņos neklausījās. Arī tagad Administratoru asociācija ir iesniegusi priekšlikumus (skatīt JV 2016.gada 30.augusta numuru), bet atkal neviens neklausās. Sitiet sev uz pleca, sitiet!
J.D.K. > Magone
26. Oktobris 2016 / 16:16
1
ATBILDĒT
Jāatgriežas pie 1996. gada likuma. Tas bija skaidrs un jēdzīgs.
Magone > J.D.K.
26. Oktobris 2016 / 18:14
1
ATBILDĒT
Nē, ir jāieklausās nozares speciālistu teiktajā, jo patīk tas vai nē, bet zinošākus speciālistus par maksātnespējas procesa administratoriem maksātnespējas jomā neatradīsiet. Tam tā būtu arī jābūt.
J.D.K. > Magone
26. Oktobris 2016 / 21:24
2
ATBILDĒT
Pārfrāzējot viena mana LU JF pasniedzēja kādreiz teikto - administratoru iesaistīšana maksātnespējas likuma tapšanā nozīmē to pašu, ko zeku iesaistīšana sodu izpildes likuma tapšanā.
Diemžēl > J.D.K.
27. Oktobris 2016 / 10:35
0
ATBILDĒT
Jā, diemžēl šobrīd visi administratori tiek uzskatīti par blēžiem un, piedodiet, arī pastulbeņiem. Un no tā arī ir loģiski izrietošs Jūsu pieminētais salīdzinājums, kas tomēr salīdzina ābolus ar apelsīniem (arī JF pasniedzēja teiktais). Protams, zekiem ar administratoriem ir kopējs tas, ka abi ir cilvēki. Tāpat kā ābolam ar apelsīnu kopīgs ir tas, ka tie ir augļi. Bet citādi salīdzinājums stipri īpatnējs, pielīdzinot administratoru iesaisti likuma tapšanā zeku iesaistīšanai pie Sodu izpildes kodeksa. Redziet, maksātnespējas regulējums ir ļoti specializēta nozare, piemēram, līdzīgi kā nodokļu regulējums, kurā nevar "iebraukt" cilvēks, kurš izlasa tikai likuma tekstu. Nodokļu likumu grozījumi taču top, piedaloties nodokļu speciālistiem, nevis tikai ierēdņiem + investoriem. Maksātnespējas likums top dažreiz teorētiski uzklausot administratorus, bet praktiski jau par administratoru priekšlikumiem/iebildumiem tiek pilnīgi atklāti vai noklusējot pavīpsnāts. Un tas jau ir nepieņemami - būt svētā pārliecībā, ka visi administratori ir blēži un neko nesaprot.
Jurčiks > Diemžēl
27. Oktobris 2016 / 14:56
0
ATBILDĒT
(c) maksātnespējas regulējums ir ļoti specializēta nozare, piemēram, līdzīgi kā nodokļu regulējums, kurā nevar "iebraukt" cilvēks, kurš izlasa tikai likuma tekstu. Nodokļu likumu grozījumi taču top, piedaloties nodokļu speciālistiem, nevis tikai ierēdņiem + investoriem
====================

Un nez kādēļ tieši nodokļu un maksātnespējas jomas likumi ir sajāti līdz nepazīšanai...

Es savulaik runāju ar vienu nodokļu ekspertu, kurš ir bijis klāt pie nodokļu likumu attīstības pēdējos 10 gadus. Un viņš teica, ka jebkuri mēģinājumi padarīt nodokļu likumus saprotamus atduras pret Big Four centieniem atstāt visu neskaidru. Acīmredzot KĀDS ir sapratis, ka duļķainā ūdenī zivis labāk ķeras.

Runa nav par to, vai iesaistīt administratorus likuma tapšanā vai nē. Protams, kā jāiesaista. Jautājums tikai - kādā kapacitātē. Es uzskatu, ka viņi ir jāuzklausa, jāizmanto viņu pieredze, bet VĒRTĒJUMS un uz to balstīta IZVĒLE jāizdara neieinteresētiem ekspertiem. Administrators, kā jebkurš cilvēcisks radījums, ir ieinteresēts SAVĀ labklājībā. Un reti kurš cilvēks, apspriežot tiesībpolitiskus jautājumus, spēj abstrahēties no savām personiskajām interesēm.

Tagad pārsvarā notiek tā, ka darba grupā sanāk bars (cilvēki 20-30), katram ir viedoklis, un nabaga ministērijas ierēdņi tik vien spēj (labākajā gadījumā), kā mēģināt uztaisīt kaut kādu vidējo aritmētisko no visiem viedokļiem, kas patiesībā vairs neder nekam. Ja vēl tajā grupā ir 5-6 ļautiņi, kuri (pa kluso) lobē savas vai savu klientu intereses, vai kādam vēl ir jautājumi, kāpēc tājās jomās ir tāds, piedodiet, bardaks?...
Jurčiks > Diemžēl
27. Oktobris 2016 / 14:56
0
ATBILDĒT
(c) maksātnespējas regulējums ir ļoti specializēta nozare, piemēram, līdzīgi kā nodokļu regulējums, kurā nevar "iebraukt" cilvēks, kurš izlasa tikai likuma tekstu. Nodokļu likumu grozījumi taču top, piedaloties nodokļu speciālistiem, nevis tikai ierēdņiem + investoriem
====================

Un nez kādēļ tieši nodokļu un maksātnespējas jomas likumi ir sajāti līdz nepazīšanai...

Es savulaik runāju ar vienu nodokļu ekspertu, kurš ir bijis klāt pie nodokļu likumu attīstības pēdējos 10 gadus. Un viņš teica, ka jebkuri mēģinājumi padarīt nodokļu likumus saprotamus atduras pret Big Four centieniem atstāt visu neskaidru. Acīmredzot KĀDS ir sapratis, ka duļķainā ūdenī zivis labāk ķeras.

Runa nav par to, vai iesaistīt administratorus likuma tapšanā vai nē. Protams, kā jāiesaista. Jautājums tikai - kādā kapacitātē. Es uzskatu, ka viņi ir jāuzklausa, jāizmanto viņu pieredze, bet VĒRTĒJUMS un uz to balstīta IZVĒLE jāizdara neieinteresētiem ekspertiem. Administrators, kā jebkurš cilvēcisks radījums, ir ieinteresēts SAVĀ labklājībā. Un reti kurš cilvēks, apspriežot tiesībpolitiskus jautājumus, spēj abstrahēties no savām personiskajām interesēm.

Tagad pārsvarā notiek tā, ka darba grupā sanāk bars (cilvēki 20-30), katram ir viedoklis, un nabaga ministērijas ierēdņi tik vien spēj (labākajā gadījumā), kā mēģināt uztaisīt kaut kādu vidējo aritmētisko no visiem viedokļiem, kas patiesībā vairs neder nekam. Ja vēl tajā grupā ir 5-6 ļautiņi, kuri (pa kluso) lobē savas vai savu klientu intereses, vai kādam vēl ir jautājumi, kāpēc tājās jomās ir tāds, piedodiet, bardaks?...
Jurčiks > Diemžēl
27. Oktobris 2016 / 14:19
1
ATBILDĒT
(c) maksātnespējas regulējums ir ļoti specializēta nozare, piemēram, līdzīgi kā nodokļu regulējums, kurā nevar "iebraukt" cilvēks, kurš izlasa tikai likuma tekstu. Nodokļu likumu grozījumi taču top, piedaloties nodokļu speciālistiem, nevis tikai ierēdņiem + investoriem
====================

Un nez kādēļ tieši nodokļu un maksātnespējas jomas likumi ir sajāti līdz nepazīšanai...

Es savulaik runāju ar vienu nodokļu ekspertu, kurš ir bijis klāt pie nodokļu likumu attīstības pēdējos 10 gadus. Un viņš teica, ka jebkuri mēģinājumi padarīt nodokļu likumus saprotamus atduras pret Big Four centieniem atstāt visu neskaidru. Acīmredzot KĀDS ir sapratis, ka duļķainā ūdenī zivis labāk ķeras.

Runa nav par to, vai iesaistīt administratorus likuma tapšanā vai nē. Protams, kā jāiesaista. Jautājums tikai - kādā kapacitātē. Es uzskatu, ka viņi ir jāuzklausa, jāizmanto viņu pieredze, bet VĒRTĒJUMS un uz to balstīta IZVĒLE jāizdara neieinteresētiem ekspertiem. Administrators, kā jebkurš cilvēcisks radījums, ir ieinteresēts SAVĀ labklājībā. Un reti kurš cilvēks, apspriežot tiesībpolitiskus jautājumus, spēj abstrahēties no savām personiskajām interesēm.

Tagad pārsvarā notiek tā, ka darba grupā sanāk bars (cilvēki 20-30), katram ir viedoklis, un nabaga ministērijas ierēdņi tik vien spēj (labākajā gadījumā), kā mēģināt uztaisīt kaut kādu vidējo aritmētisko no visiem viedokļiem, kas patiesībā vairs neder nekam. Ja vēl tajā grupā ir 5-6 ļautiņi, kuri (pa kluso) lobē savas vai savu klientu intereses, vai kādam vēl ir jautājumi, kāpēc tājās jomās ir tāds, piedodiet, bardaks?...
Jurčiks > Diemžēl
27. Oktobris 2016 / 12:45
1
ATBILDĒT
(c) maksātnespējas regulējums ir ļoti specializēta nozare, piemēram, līdzīgi kā nodokļu regulējums, kurā nevar "iebraukt" cilvēks, kurš izlasa tikai likuma tekstu. Nodokļu likumu grozījumi taču top, piedaloties nodokļu speciālistiem, nevis tikai ierēdņiem + investoriem
====================

Un nez kādēļ tieši nodokļu un maksātnespējas jomas likumi ir sajāti līdz nepazīšanai...

Es savulaik runāju ar vienu nodokļu ekspertu, kurš ir bijis klāt pie nodokļu likumu attīstības pēdējos 10 gadus. Un viņš teica, ka jebkuri mēģinājumi padarīt nodokļu likumus saprotamus atduras pret Big Four centieniem atstāt visu neskaidru. Acīmredzot KĀDS ir sapratis, ka duļķainā ūdenī zivis labāk ķeras.

Runa nav par to, vai iesaistīt administratorus likuma tapšanā vai nē. Protams, kā jāiesaista. Jautājums tikai - kādā kapacitātē. Es uzskatu, ka viņi ir jāuzklausa, jāizmanto viņu pieredze, bet VĒRTĒJUMS un uz to balstīta IZVĒLE jāizdara neieinteresētiem ekspertiem. Administrators, kā jebkurš cilvēcisks radījums, ir ieinteresēts SAVĀ labklājībā. Un reti kurš cilvēks, apspriežot tiesībpolitiskus jautājumus, spēj abstrahēties no savām personiskajām interesēm.

Tagad pārsvarā notiek tā, ka darba grupā sanāk bars (cilvēki 20-30), katram ir viedoklis, un nabaga ministērijas ierēdņi tik vien spēj (labākajā gadījumā), kā mēģināt uztaisīt kaut kādu vidējo aritmētisko no visiem viedokļiem, kas patiesībā vairs neder nekam. Ja vēl tajā grupā ir 5-6 ļautiņi, kuri (pa kluso) lobē savas vai savu klientu intereses, vai kādam vēl ir jautājumi, kāpēc tājās jomās ir tāds, piedodiet, bardaks?...
Alberta ielas bruģis
26. Oktobris 2016 / 14:06
1
ATBILDĒT
1) Uztaisa katrā tiesu apgabalā vienu atsevišķu, specializētu tiesu, kas izskata tikai strīdus, kas ir starp juridiskām personām un viss;
2) Ar prasības nodrošinājuma institūtu panāk, lai uzņēmums tiesvedības laikā nepaliek par tukšu čaulu;
3) Tālāk jau, ja pats labprātīgi nesamaksā, tad arī ZTI būs ko pastrādāt.

Vistoksiskākā rīcība, kas saindē visu uzņēmējdarbību ir tā, ka uzņēmumus pataisa par čaulām un izmet kā izlietotas zeķes. Tāpat arī akmens uzņēmēju dārzā, - kamēr uzņēmējs strādās ar tādu, kam slikta reputācija, tikmēr nekas nemainīsies.
nepārliecināts > Alberta ielas bruģis
26. Oktobris 2016 / 17:27
0
ATBILDĒT
Nedomāju, ka tiešām viss ir tik vienkārši.
Globāli piekrītu koncepcijai, ka uzņēmuma novešana līdz čaulai ir visai bīstama (taču tas parasti notiek nodokļu administrācijas darbības rezultātā). Lai uzņēmējs taisītu uzņēmumu ar aktīviem (it īpaši veic lielus ieguldījumus) ir nepieciešams zināms stabilitātes līmenis (kura Latvijā nav, jo nodokļu un citi ar uzņēmējdarbību saistīti norm.akti [tai skaitā arī maksātnespēju] nepārtraukti mainās, tādējādi nevar zināt, kas būs rīt). Ja šādas stabilitātes nav, ieguldīt naudu nav droši, kas savukārt nozīmē, ka lielākais uzņēmumu skaits netur īpašumā vērā ņemamus aktīvus, un līdz ar to ir viegli novedams līdz "tukšai čaulai".
Šajā gadījumā es pat nerunāju par ģeopolitiskiem jautājumiem.
Cik var?
25. Oktobris 2016 / 13:25
3
ATBILDĒT
Nu cik gan ilgi maksātnespējas joma tiks piesaukta kā pirmā, kura jāsakārto un kuras nesakārtotība ir teju galvenais iemesls, kādēļ mums neienāk investīcijas, neattīstās ekonomika. Tas ir tikpat aplami, kā nepietiekamu dzimsību attaisnot ar faktu, ka ir mirstība. Bet ne jau tādēļ bērni nedzimst, ka vecumdienās cilvēki agrāk vai vēlāk nomirst. Iemesli ir gluži citi. Un arī Latvijas finanšu grūtībām un tiesiskuma problēmām sakne ne tuvu nav maksātnespējas joma. Ja kāds godprātīgi grib uzsākt biznesu vai investēt, viņu interesē nevis maksātnespējas regulējums (jo tiek plānota biznesa attīstība, nevis maksātnespēja), bet gan pieejamā infrastruktūra, turgus noiets, darbaspēks, nodokļu politika u.tml. lietas, kam NAV NEKĀDA sakara ar maksātnespēju. Investoriem šobrīd interesantāki ir citi noieta tirgi un valstis, investīcijas sarūk arī citās Baltijas valstīs, kuras, starp citu, nemeklē vainīgos maksātnespējas jomā. Un ir pavisam dīvaini lasīt, ka lielākais ieguvums tiesiskuma nodrošināšanai ticis panākts, palielinot Maksātnespējas administrācijas darbinieku algas. Attopieties jel - algas ir mazas absolūtam vairumam valsts pārvaldē strādājošo un vienas iestādes darbinieku algu paaugsināšana nedos pat ne tik lielu pienesumu tiesiskuma stiprināšanai kā piliens ūdens Atlantijas okeānā.
Jurčiks > Cik var?
25. Oktobris 2016 / 14:54
0
ATBILDĒT
'Protams, maksātnespējas joma nav vienīgā, no kuras atkarīgas investīcijas, bet tā ir VIENA NO svarīgākajām. Un tam ir iemesls: banānvalstelēs aiz maksātnespējas bieži vien tiek slēpta krāpšana un zādzības. Ja valstīs ar normālu tiesisko sistēmu parādnieka maksātnespējas gadījumā kreditori var atgūt 60-70-80% līdzekļu, banānvalstīs tie var būt pat tikai 1-10%. Un tu gribi teikt, ka kreditori, izvēloties investīciju vietu, nefiltrē šos faktus??? Protams, ka filtrē un pieņem savus investīciju lēmumus LIELĀ MĒRĀ balstoties uz šiem rādītājiem. Protams, var jau demagoģiski apgalvot, ka nozagtā nauda šākātā atgriežas ekonomiskajā apritē... Bet problēma ir tāda, ka šo naudu nesaņem normāli investori, bet blēži. Tad jautājums - ko mēs gribam kultivēt - blēžu ekonomiku vai normālu tiesisku sabiedrību?...

P.S. Deloitte pētījums (http://www.ficil.lv/f/16%2004%2006%20FICIL%20Insolvency%20Abuse.pdf) parādīja, ka Latvijā NODROŠINĀTO kreditoru atgūtie līdzekļi ir tikai 36%. Attīstītajās valstīs tie ir vidēji 76%. Nenodrošinātajiem kreditoriem Latvijā "recovery rate" ir tikai 2%... Ņemot vērā, ka nodrošinātie pārsvarā ir bankas, bet investori ir nenodrošinātie - atbildiet GODĪGI: vai jūs investētu ekonomikā, zinot, ka feilera gadījumā jūs atgūsiet 2% no ieguldījuma?...
Es > Jurčiks
25. Oktobris 2016 / 15:10
1
ATBILDĒT
Redzi, Deloitte pētījums runā par to, ka Latvijas ekonomika ir zaudējusi 665 miljonus eiro. Bet, ja valsts ir zaudējusi, tad kāds tieši tādu pašu summu ir ieguvis. Nu, padomā, vai ir kāds Latvijas valstī, kas šādu summu ir ieguvis? Ja nodrošinātais kreditors maksātnespējā neatgūst savus līdzekļus, tad viņš nav paņēmis pietiekami labu nodrošinājumu - un tā tas bija absolūtā vairumā gadījumu, kad kredīts tika izsniegts "būvniecības buma" laikā. Protams, nedaudz iegrieza pašu investoru izstrādātais likums, kas ļāva savairoties izsoļu reideriem. Bet paši investori jau to likumu rakstīja un lepojās, un starpcitu - vēl aizvien lepojas, ka likums labi uzrakstīts! Ja vēlamies paaugstināt maksātnespējā atgūto % apmēru, tad ir jāpalūkojas uz regulējumu valstīs, kurās šis procents ir augsts. Bet nekas tāds šobrīd nenotiek. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka par Maksātnespējas likuma grozījumiem atbildīgās personas nemaz nezina valstis, kurām ir augsti līdzekļu atgūšanas rādītāji, nemaz nerunājot par to, ka šīs personas zinātu attiecīgo valstu tiesisko regulējumu.
Jurčiks > Es
26. Oktobris 2016 / 15:30
0
ATBILDĒT
(c) ja valsts ir zaudējusi, tad kāds tieši tādu pašu summu ir ieguvis. Nu, padomā, vai ir kāds Latvijas valstī, kas šādu summu ir ieguvis?
===============

Piemetot "uz aci", domāju, ka kādus 150-200M no tā visa KĀDS ir ieguvis, un tie nebūt nav tie godīgākie radījumi pasaulē, drīzāk pilnīgi otrādi. Protams, ka tajos 650M ir valsts "negūtā peļņa" nodokļu veidā no darbīgiem uzņēmumiem, kurus izšmugulēja. Bet ja NEBŪTU izšmugulēts, tas 650M cipars varētu būt reāls... Un tas ir VALSTS zaudējums. Privātās sfēras zaudējumi būs reizes 3-4 lielāki...
Es > Jurčiks
26. Oktobris 2016 / 17:37
2
ATBILDĒT
Mīļais cilvēk! Tie nodokļu parādi radušies no PVN shēmotājiem un tam nav nekāda sakara ar ļaunprātīgu maksātnespēju, jo jau šādu uzņēmumu dibināšana ir bijusi ļaunprātīga un ar vienīgo nolūku "piekrāpt" valsti. Un, starpcitu, Deloitte kā nodokļu speciālistiem tas ļoti labi ir saprotams. Un tādēļ man ļoti nepatīk, ka šie fakti ar PVN krāpējiem tiek pasniegti kā ļaunorātīgās maksātnespējās nodarīti zaudējumi. Saprotiet jel, ka maksātnespējā no šiem PVN shēmotājiem neko nevar iegūt, jo tur nav un nekad nav bijis nekādu aktīvu, tie visi ir bufera uzņēmumui ar bomžiem oficiālajā valdē un īpašniekos. Tur jau ir nevis maksātnespējas, bet gan ekonomisko noziegumu jautājms.
Lai konstatētu, ka ir ļaunprātīgās maksātnespējās zaudēti 650 miljoni, vispirms bija jāsarēķina, ka šajās maksātnespējās ir bijusi manta tādā apmērā. Taču tas nav acīmredzot ar nolūku darīts. Jo tad jau tas cipars ne tuvu nebūtu tik biedējoši liels. Redziet, es negribu teikt, ka ļaunprātības maksātnespējā nav. Tā protams, tāpat kā jebkurā nozarē pastāv. Bet tas ir izņēmums, nevis sistēma. Savukārt sistēma šobrīd ir tas, ka Maksātnespējas likums tiek grozīts šauru un savtīgu interešu vārdā. Un ieguvēji no tā būs ļoti šaurs personu loks. Nu līdzīgi kā privatizācijas procesā.. Netiekam tomēr laukā no tās absolūti savtīgās pieejas. Tik ļoti gribētos, lai beidzot sākam lūkoties plašāk un patiesi visi kopā sākam pa mazītiņiem solīšiem spert Latvijas kā labklājības valsts virzienā. Es ticu, ka to spējam.
Jurčiks > Es
26. Oktobris 2016 / 17:47
0
ATBILDĒT
Varbūt maldos, taču, cik saprotu, tad Deloitte pētījumā PVN karuseļi vispār netika ņemti vērā, runa ir TIKAI par shēmu "nauda ienāk-pazūd-vainīgo nav, biznesa risks". Tad vēl bija TAP shēmas, kur caur fiktīviem kreditoriem uzmeta reālos kreditorus, tos pārbalsojot, samazinot parādus pat par 90%... Palasi, piemēram, Senāta spriedumu SPC-27/2014... Tādas lietas bija desmitos, un katra no tam bija daudzu miljonu vērta. Un tās uzmešanas shēmas pēc viltīgi sarakstītā 2010.gada Maksātnespējas likuma gāja cauri svilpojot, līdz minētajam Senāta spriedumam. Bet, ja ņemtu vērā vēl PVN shēmas, tad, domāju, cipars būt virs miljarda...
Magone > Jurčiks
27. Oktobris 2016 / 16:18
0
ATBILDĒT
Bet kādēļ tad Maksātnespējas administrācija pieļāva šādas nelikumības? Tādēļ, ka algas bija par zemu?
Jurčiks > Magone
27. Oktobris 2016 / 16:50
0
ATBILDĒT
(c) Bet kādēļ tad Maksātnespējas administrācija pieļāva šādas nelikumības? Tādēļ, ka algas bija par zemu?
===============

Varbūt... Varbūt "honorāri" par augstu?...
sm. > Cik var?
25. Oktobris 2016 / 14:29
0
ATBILDĒT
Ne pirmā, bet būtiska: "Ļaunprātīga maksātnespējas procesa rezultātā Latvijas ekonomika zaudējusi 665 miljonus eiro, taču nākamajos desmit gados zaudējumi var sasniegt 852 miljonus eiro", secināts 2016.g. ĀIPL pētījumā.

Nopietns investors pirms investēšanas aplēš riskus. Ļaunprātīgas MN risks Latvijā ir augsts. "54% maksātnespējas administratoru ir administrējuši vismaz trīs uzņēmumus ar kādu no četrām ļaunprātīgām pazīmēm," secināts tajā pašā pētījumā.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 4
visi numura raksti
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Starptautisks ceļvedis Latvijas konstitucionālās iekārtas izpratnei
Pagājušajā nedēļā, 18. oktobrī, Rīgas Juridiskajā augstskolā (RJA) notika šīs augstskolas prorektores, iepriekš Satversmes tiesas tiesneses Dr. iur. Kristīnes Krūmas (1974-2016) un Satversmes tiesas padomnieces Ditas Plepas kopdarba ...
Edgars Pastars
Juridiskā literatūra
Latvijas valststiesību eksports
Ceļu pie lasītājiem sāk "IEL Constitutional Law in Latvia" – grāmata par Latvijas konstitucionālajām tiesībām, aizpildot būtisku trūkumu svešvalodās par Latvijas tiesībām pieejamajā literatūrā un nodrošinot visaptverošu ...
Tieslietu ministrija
Informācija
Apbalvojumi tieslietu sistēmas darbiniekiem
2016. gada 12. oktobrī Tieslietu ministrijas apbalvošanas padome lēma par Tieslietu ministrijas I pakāpes Atzinības raksta un "zelta" spalvas, II pakāpes Atzinības raksta un "sudraba" spalvas un Goda diploma piešķiršanu tieslietu sistēmas ...
Arvils Ašeradens
Numura tēma
Modernai ekonomikas attīstībai ir jākļūst par valdības darba mērķi
Birokrātijas mazināšana un tiesiskās vides sakārtošana ir nozīmīgākās problēmas, ko pastāvīgi aktualizē uzņēmēji. Ēnu ekonomikas apkarošanai jābūt prioritātei, ko var panākt, koordinēti sadarbojoties valsts institūcijām. ...
1 komentāri
Filips Kļaviņš
Numura tēma
Tiesiskums un ekonomika iet roku rokā
Latvijas tiesību sistēmas stiprums un mūsu ekonomikas dzīvotspēja neapšaubāmi ir cieši saistīti. Latvijā tam būtu jāpievērš pēc iespējas lielāka uzmanība un jārosina diskusijas par šo jautājumu. Ne vienu, ne otru nevajadzētu ...
AUTORU KATALOGS
aābcčdeēfgģhijkķlļmnņoprsštuūvzž
MOBILĀ VERSIJA  /  PILNĀ VERSIJA
© Oficiālais izdevējs Latvijas Vēstnesis