ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

17. Janvāris 2017 /Nr.3 (957)

Valsts amatpersonu profilēšanas tiesībpolitiskie apsvērumi
1 komentāri
Mg. iur.
Lauris Bočs
RSU juridisko zinātņu programmas 2. kursa doktorants 

Valsts amatpersonu darbu regulāri vērtē, piemēram, žurnālistikā, tomēr Latvijas jurisprudencē nav padziļināti vērtēta juridisko prasību kvalitāte, piemēram, politiskiem amatiem likumdevēja, izpildvaras un pašvaldību darbā, kā arī valsts kapitālsabiedrību vadošiem amatiem. Autors sagatavojis rakstu par tiesiski aizsargājamām interesēm valsts amatpersonu kompetences vērtēšanas procesā un iesaka to tiesībpolitiski pilnveidot ar, piemēram, autovadīšanas tiesību piešķiršanas un pagarināšanas kārtībai līdzīgu kārtību. Lai to ciniski nesauktu par "idiotu testu",1 to var dēvēt par valsts amatpersonu medicīnisko un psiholoģisko profilēšanu (turpmāk – MPP).

Raksta mērķis ir aprakstīt papildu prasības atsevišķām valsts amatpersonu kategorijām un noteikt to ietekmi uz sabiedrības ilgtspējīgas attīstības interesēm. Lietotā metodoloģija – aprakstoši atspoguļots vispārējais normatīvais regulējums, veikta valsts pārvaldes principu doktrīnas atspoguļošana, salīdzinājums starp izlases veidā izvēlētu jomu juridiskiem amatu kritērijiem, induktīvi veikti slēdzieni par vispārējām sabiedrības interesēm sabiedriski nozīmīgu amatu kandidātu kompetences pārbaudē, analoģiski veikta juridisko kritēriju piemērošanas modelēšana, juridiski tehniski veikts normatīvo aktu pilnveidošanas iespēju izvērtējums. Lietotais instrumentārijs – nacionālie normatīvie akti un starptautiska starpdisciplinārā doktrīna, ieskaitot politoloģiju, jurisprudenci un vadības zinātnes. Papildus publicētam rakstam būs pieejams arī videokomentārs2 un sagatavots klausāmraksts lejupielādei3 ar t.s. radošās komūnas licenci.4 Ekonomiskās literatūras (angļu val. – Journal of Economic Literature jeb JEL) kodi:5 K100 tiesību pamatjomas: vispārīgi (konstitucionālās tiesības), K300 citas būtiskas tiesību jomas: vispārīgi; atslēgas vārdi: valsts amatpersona, kompetence, medicīniskā un psiholoģiskā profilēšana.

Pētījuma objekts ir konstitucionālās tiesības, priekšmets ir valsts amatpersonu atbilstības prasību tiesiskais regulējums. Raksts sastāv no ievada, trīs nodaļām un kopsavilkuma tēžu veidā, kas atspoguļo autora patstāvīgo izpēti, argumentus un secinājumus. Autors secina, ka papildu juridiski kritēriji, piemēram, MPP jeb sākotnējās personas kompetences noteikšana un turpmāka spēju veidošana noteiktiem sabiedriski nozīmīgiem amatiem, varētu veicināt kvalitatīvāku kandidātu atlasi un amatpersonu ilgtermiņa darbību, nodrošinot sabiedrības intereses uz citastarp valsts amatpersonu akrāzijas jeb atbildīgas disciplinētības trūkumu novēršanu, kā arī saimniecisku valsts resursu izmantošanu kā ilgtspējīgas attīstības sastāvdaļu.

 

1. Valsts amatpersonu profilēšanas tiesiskā nozīme

Katram no likumiski noteiktajiem valsts amatpersonu amatiem6 ir specifiskas raksturojošās pazīmes jeb profils.7 Piemēram, ja vienā jāstrādā ar klasificētu informāciju vai jāpieņem politiski lēmumi, citā jāspēj apieties ar šaujamieroci u.tml. Savukārt vienojošs ir apstāklis, ka katrā no tiem likumdevējs nostiprinājis noteiktu valsts funkciju izpildi ar nosakāmu juridiskās atbildības mēru, piemēram, ar specializētu normatīvo aktu palīdzību.8 Tādējādi arī pastāv vienots pamats valsts amatpersonu kvalifikācijas prasību juridiskai vērtēšanai un kompetenču profilēšanai jeb personu spēju noteikšanai un veidošanai.

Ņemot vērā dažādos normatīvos nosacījumus valsts amatpersonām, piemēram, amatu savienošanai ar citiem amatiem vai saimniecisko darbību, sistēmiski secināms, ka juridiskās intereses valsts amatpersonas tiesību institūtā aptver attiecīgo personu rīcības atbilstību sabiedrības interesēm.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Viesturs
23. Janvāris 2017 / 12:40
1
ATBILDĒT
Baigi labā doma par to, ka jābūt ir vismaz pārliecībai par veselīgu cilvēka (amatpersonas) spriestspēju. :)
Vienlaicīgi mani mulsina doma, ka atkal tiks radīts tiesisks rīks, kas potenciālās amatpersonas var nostādīt idiota stāvoklī, proti, viņš šo testu nenokārto :) sekas šādā gadījumā būtu konkrētajam cilvēkam (arī viņu atbalstošajiem cilvēkiem) briesmīgas, pie tam gandrīz uz visu mūžu :( , jo plašsaziņas līdzekļi paveiktu savu. Kas šobrīd ir manuprāt par pirmā vara - sekas neprognozējamas.
Attīstību, jaunradi un atbilstoši ,,izglītotu" cilvēku esamību atbildīgajos amatos varētu nodrošināt izmantojot rezultātu apkopojumu metodi, proti, atkārtoti par valdības locekli vai deputātu varētu būtu tikai tajā gadījumā, ja piem., nodrošināti: tautas ataudze, noteikts IK un vidējais ienākumu pieaugums _ tobiš izvēlēties 4-5 svarīgākos valstij un tautai kritērijus, to neizpildes gadījumā personas zaudē atkārtotu iespēju kandidēt uz konkrētiem amatiem :)
visi numura raksti
Valentija Liholaja
Skaidrojumi. Viedokļi
Soda noteikšana par kopību veidojošiem noziedzīgiem nodarījumiem
2016. gada nogalē tika pabeigts Augstākās tiesas pētījums par soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, kas šī raksta tapšanas brīdī vēl nebija publiskots. Izmantojot šim pētījumam ...
11 komentāri
Sannija Matule
Juridiskā literatūra
Jurists, politologs, zinātnieks un valstsvīrs
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Baltijas stratēģisko pētījumu centrs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Akadēmisko bibliotēku sērijā "Latvijas zinātnieki" ir sagatavojis un pagājušā gada izskaņā izdevis LZA akadēmiķa Tālava ...
Milošs Vukotičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārskats par Serbijas mantošanas tiesībām
Savā rakstā autors īsumā raksturo Serbijas mantošanas tiesību raksturīgākās iezīmes. Ņemot vērā to, ka Serbijas tiesību pamatā ir Eiropas civiltiesību tradīcijas, mantojuma jomā pastāv ļoti plaši pazīstamais mantošanas ...
Vija Kalniņa
Juridiskā literatūra
Jauna grāmata par eitanāzijas krimināltiesiskajiem, medicīniskajiem un ētiskajiem aspektiem
VAS "Tiesu namu aģentūra" ir izdevusi zvērināta advokāta Dr. iur. Riharda Poļaka monogrāfiju "Tiesības uz nāvi. Eitanāzijas krimināltiesiskie, medicīniskie un ētiskie aspekti". Monogrāfijas pamatā ir R. Poļaka 2015. gadā ...
Augstākā tiesa
Tiesību politika
Augstākās tiesas darbības stratēģija 2017.–2019. gadam
Pagājušā gada nogalē, tas ir, 2016. gada 22. decembrī, ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja rīkojumu ir apstiprināta Augstākās tiesas darbības stratēģija 2017.–2019. gadam. Tajā ir noteiktas divas prioritārās darbības jomas: ...
AUTORU KATALOGS