ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

18. Aprīlis 2017 /Nr.17 (971)

Tiesību normas darbības ierobežošana – sapnis vai realitāte
Jānis Priekulis
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants 

Šajā rakstā autors vēlas vērst uzmanību uz to, kāpēc Latvijā ir svarīgi, lai Satversmes tiesai tiktu nodrošinātas tiesības ierobežot tiesību normu darbību konstitucionālās sūdzības gadījumos un kāpēc šobrīd esošais tiesību aizsardzības mehānisms var izrādīties ne līdz galam efektīvs.

Konstitucionālās sūdzības gadījumos likumdevējs nav paredzējis citus pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļus – tikai tiesas nolēmuma izpildes apturēšanu. Jautājums par tiesību normu darbības apturēšanu nav uzskatāms par neregulētu procesuālu jautājumu.1 Šie Satversmes tiesas vārdi šobrīd jau ir kļuvuši par dogmu, no kuras nav izdevies izsprukt nevienam konstitucionālās sūdzības iesniedzējam, kas vēlējies panākt tiesību normu darbības apturēšanu, un kuru kā dzejoli spēj deklamēt ikviens Satversmes tiesas procesa praktiķis.2 Tādēļ varētu šķist, ka Latvijā tiesību normas darbības apturēšana konstitucionālās sūdzības iesniedzējam ir kā neaizsniedzams sapnis. Taču šis sapnis nav nemaz tik neaizsniedzams, kā tas sākotnēji varētu šķist.

Tiesību normu darbības ierobežošanas jautājums konstitucionālās sūdzības gadījumos, kuru Satversmes tiesai nācās atrisināt, nebija tikai jautājums par pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļiem. Tas bija jautājums par to, kā labāk ir īstenojams varas dalīšanas princips un kā ir veidojamas konstitucionālās tiesas un likumdevēja savstarpējās attiecības, lai to ietvaros valdītu konstitucionāla līmeņa miers. Satversmes tiesa lēma, ka tobrīd mieru abu attiecībās varēja labāk panākt ar pašierobežošanos, nevis juridisko aktīvismu, proti, tiesību normu darbības ierobežošanas jautājums izlemjams likumdošanas procesa, nevis Satversmes tiesas procesa ietvaros. Vienlaikus Satversmes tiesa nav pateikusi, ka konstitucionālās sūdzības gadījumos šādai iespējai nevajadzētu pastāvēt. Ir izlemts, ka būtu vēlams, lai par šādu pagaidu aizsardzības līdzekli izšķirtos pats likumdevējs.

Tas, vai šāds lēmums bija pareizs, nepārprotami, ir diskutabls un ļoti jūtīgs jautājums, par kuru autors ir centies izvērst arī nelielu polemiku.3 Taču šajā rakstā tā netiks turpināta, un tā vietā, neatkarīgi no tā, kādā veidā ir izlemjams jautājums par Satversmes tiesas tiesībām ierobežot tiesību normu darbību, autors vēlas vērst uzmanību, kāpēc Latvijā ir svarīgi, lai Satversmes tiesai tiktu nodrošinātas tiesības ierobežot tiesību normu darbību konstitucionālās sūdzības gadījumos un kāpēc šobrīd esošais tiesību aizsardzības mehānisms var izrādīties ne līdz galam efektīvs.

 

Pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļu nozīme un Satversmes tiesas piemērs

Satversmes 92. pants uzliek likumdevējam par pienākumu izveidot juridisku mehānismu, ar kura palīdzību ikviena persona, kuras tiesības ir pārkāptas vai aizskartas, spētu panākt efektīvu savu tiesību aizsardzību.4 Tas ietver gan pienākumu izveidot tiesu institūciju sistēmu, gan arī pienākumu pieņemt procesuālās tiesību normas.5 Satversmes 92. pantā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu ietver arī tiesības iesniegt konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā.6 Satversmes tiesas procesam ir jābūt taisnīgam, un likumdevējam ir jāraugās līdzi, vai Satversmes tiesas likumā ietvertās tiesību normas ir pietiekamas, lai Satversmes tiesa to varētu nodrošināt.7

Taisnīgs tiesas process ir efektīvs tiesas process. Satversmes tiesas procesu nevar uzskatīt par efektīvu, ja tas nenodrošina pilnvērtīgu un adekvātu personas tiesību aizsardzību.8 Pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļi, kuri noregulē tiesiskās attiecības, par kurām persona ir vērsusies tiesā, līdz brīdim, kad lieta tiek faktiski izlemta, tiek paredzēti tiesu procesos, lai nodrošinātu adekvātu un pilnvērtīgu tiesas kontroli. Šāds uzskats ir plaši atzīts tiesību doktrīnā.9 To ir atzinusi Venēcijas komisija attiecībā uz konstitucionālām tiesām, arī attiecībā uz tiesībām ierobežot tiesību normu darbību.10 Tas atspoguļojas arī tajā, ka administratīvām tiesām un vispārējās jurisdikcijas tiesām ir nodrošināts plašs iespējamo pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļu klāsts, Satversmes tiesai pat atzīstot, ka prasības nodrošināšana un ar to saistīto jautājumu izlemšana ir civilprocesa būtiska sastāvdaļa.11 Tas atspoguļojas arī starptautisko tiesu un ārvalstu tiesu praksē. Eiropas Cilvēktiesību tiesai un Eiropas Savienības Tiesai ir tiesības piemērot jebkādus pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļus, ko tās uzskata par nepieciešamiem, normatīvi neierobežojot to izvēli.12 Savukārt tādās valstīs kā Austrija, Albānija, Armēnija, Beļģija, Horvātija, Igaunija, Gruzija, Vācija, Lihtenšteina, Polija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Šveice un Turcija pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļu piemērošana ir kļuvusi par ierastu parādību pat konstitucionāla rakstura strīdos.13

Varētu šķist, ka Latvijā tiesību normas darbības apturēšana konstitucionālās sūdzības iesniedzējam ir kā neaizsniedzams sapnis. Taču šis sapnis nav nemaz tik neaizsniedzams.

Satversmes tiesas procesā pastāv tikai viens pagaidu tiesību aizsardzības līdzeklis, un konstitucionālās sūdzības gadījumos tā ir tiesas nolēmuma izpildes apturēšana,14 kad nolēmuma izpilde radītu būtisku kaitējumu vai padarītu neiespējamu Satversmes tiesas sprieduma izpildi.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
12
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Satversmes tiesas likums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Edijs Poga, Vija Kalniņa
Intervija
Smalkā robeža starp tiesu aktīvismu un pārcentību
2016. gada jūlijā pēc biedrības “Latvijas tiesību institūts” iniciatīvas Latvijā viesojās Londonas Karaliskās koledžas profesors, bijušais Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) ģenerāladvokāts, karalienes padomnieks sers ...
Sannija Matule
Informācija
Zvērinātu advokātu kolēģijā pārvēlētas amatpersonas
Pirms pāris nedēļām, 7. aprīlī, aizritēja gadskārtējā Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas kopsapulce, kas šogad ietvēra arī pašpārvaldes un vairāku institūciju locekļu vēlēšanas. Caurskatot to rezultātus, redzams, ka ...
Latvijas Zvērinātu advokātu padome
Informācija
Latvijas Zvērinātu advokātu padomes aizvadītā gada pārskata ziņojums
Ar pārskata ziņojumu zvērinātu advokātu kolēģijas ikgadējā kopsapulcē 2017. gada 7. aprīlī klātesošos iepazīstināja Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Guna Kaminska.
Lauris Liepa
Skaidrojumi. Viedokļi
Advokātu disciplinārā atbildība: teorētiskie aspekti
Pirms 12 gadiem darbu sāka Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisija. Šogad advokātu kopsapulce piekto reizi ievēlēja Disciplinārlietu komisijas locekļus. Desmit gados komisija izskatījusi kopumā 76 lietas. Šai ...
Elīna Grigore-Bāra, Dace Šulmane
Skaidrojumi. Viedokļi
Mehāniskā jurisprudence Centrāleiropā Zdeneka Kūna skatījumā
Čehu tiesību zinātnieka Zdeneka Kūna (Zdeněk Kühn) pētījumu centrā ir Centrāleiropas tiesību attīstības periods pirms un pēc komunisma ideoloģijas ieviešanas sociālistiskajās valstīs 20. gadsimtā, kā arī 21. gadsimta sākumā. ...
AUTORU KATALOGS