Klāt latviešu svarīgākie svētki – Jāņi. Tiem veltīts vislielākais tautasdziesmu skaits citu gada svētku vidū – digitālajā Dainu skapī (dainuskapis.lv), kas ikvienam dara pieejamu Krišjāņa Barona veidotā oriģinālā Dainu skapja saturu, Jāņu dziesmu kolekcijā ir vairāk nekā 4500 vienību.
Jāņu dziesmās tāpat kā citās dainās atspoguļojas latviešu tautas pamatatziņas – gan par pasaules iekārtojumu, cilvēku un dievu attiecībām, gan dzīves ritējumu, mīlestību, ģimeni, darbu utt. Tomēr "Jurista Vārda" lasītājam pie ugunskura noteikti būtu pirmkārt jāskandē tās Jāņu dziesmas, kurās skaidri saskatāmi gadsimtus izturējušie tautas tiesībfilozofiskie uzskati, tai skaitā par indivīda atbildību pašam par savu dzīvi, par taisnīguma pamatprincipiem, (bez)darbības un seku cēloņsakarībām, vainu un atbildību utt.
Lūk, daži redakcijas piedāvājumi šajā sakarā! Sāksim ar vienu no daudzajām dziesmām, kas Jāņa bērniem atgādina par likumsakarīgo saikni starp indivīda rīcību un tālākajām dzīves perspektīvām:
Lieli puiši, mazi puiši,
Neguļat Jāņa nakti:
Kurš gulēs Jāņa nakti,
Mūžam sievas nedabūs.
Tautasdziesmas ļauj sabiedrībai arī aktīvi iejaukties gadījumos, kad kūtrākie līgotāji nepilda tradicionālos Jāņu nakts pienākumus (Dainu skapja atvilktnēs šoreiz lai paliek tās dziesmas, kur par nelīgošanu pienākas pat roku un kāju laušana):
Kas gulēja Jāņu nakti,
Sasien kājas, sasien rokas,
Sasien kājas, sasien rokas,
Iemet nātru krūmiņā!
Dziesmās, ar kurām līgotāji ierodas pie Jāņa tēva un Jāņa mātes, tiek piedraudēts ar nelāgām sekām gadījumos, ja tiks pārkāpti viesmīlības likumi:
Sieru, sieru, Jāņa māte,
Labas govis laidarā;
Ja tu siera man nedosi,
Paliks govis ālavē.
Savukārt tie Jāņa bērni, kas iepriekš paši uzvedušies nepiedienīgi, tagad saņem sodu – vājpienu siera un piena vietā:
Siera, piena ganiņiem,
Arājiem piena sulas,
Par ko pēra ganu meitas,
Pa krūmiem valkādami.
Jāņu naktī, protams, ir jābūt īpaši modram savas sētas (mantas) aizsardzībā, vadoties no vispārēja principa, kas pazīstams arī daudzām citām tautām, – ka par savām tiesībām aktīvi jācīnās un jārūpējas pirmkārt katram pašam:
Šķību, greizu koku liku
Sava tilta vidiņā,
Lai ragana kaklu lauza,
Tumšu nakti skraidīdama.
Visbeidzot, noslēgt Jāņus var ar dziesmu, kurā skaidri saskatāms samērīguma princips gan svinēšanā, gan, paplašināti raugoties, arī attieksmē pret dzīvi kopumā:
Gauši nāca, drīz aizgāja
Tā lielaja Jāņa nakts:
Ne bij dienu, ne nedēļu,
Vienu pašu vakariņu.
Līgo!