Pērn 80,1 % Latvijas mājsaimniecību bija izmantojušas veselības aprūpes pakalpojumus pēdējo 12 mēnešu laikā,1 un tas nozīmē, ka iedzīvotāju saskarsme ar medicīnas personālu ir ļoti bieža. Sākot ar šā gada 1. jūliju, aptuveni 800 mediķi brīdinājuma akcijā pārtrauca strādāt pagarināto normālo darba laiku, bet 3. jūlijā sākās ģimenes ārstu beztermiņa streiks.2 Tādēļ personas, kurām ir nepieciešama medicīniska palīdzība šajā laikā, likumsakarīgi to meklēs pie citām ārstniecības personām, tostarp (bet ne tikai) vēršoties Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD).3 Viena no NMPD funkcijām ir organizēt un nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem pirmsslimnīcas posmā,4 tomēr arī NMPD brigādes ikdienas darbā saskaras ar dažādām problēmām. Šajā viedoklī sniegts īss pārskats par atsevišķiem problēmjautājumiem, kuri praksē var ietekmēt pacientus, NMPD mediķus un NMPD iespējas nodrošināt savas funkcijas, tāpēc arī vēlētos vērst uzmanību uz tiem turpmākas diskusijas veicināšanai.
NMPD pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem
Neatliekamā medicīniskā palīdzība ir palīdzība, ko cietušajiem (saslimušajiem) dzīvībai vai veselībai bīstamā kritiskā stāvoklī sniedz šādiem gadījumiem īpaši sagatavotas (apmācītas, ekipētas) personas ar atbilstošu kvalifikāciju medicīnā, kurām saskaņā ar šo kvalifikāciju ir juridiska atbildība par savu darbību vai bezdarbību un tās sekām. Neatliekamā medicīniskā palīdzība ir jānošķir no pirmās palīdzības, ko var sniegt jebkura persona neatkarīgi no kvalifikācijas, sagatavotības un ekipējuma. Neatliekamo palīdzību var sniegt gan ārstniecības iestādē, gan neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde.5
Tādā veidā NMPD pamatuzdevums ir nodrošināt notikuma vietā un transportēšanas laikā kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu pacientam, lai uzturētu cilvēka, kura dzīvība ir tieši apdraudēta saslimšanas, ievainojuma, saindēšanās vai citu apstākļu dēļ, dzīvības funkcijas un novērstu neatgriezenisku kaitējumu veselībai, nogādājot pacientu ārstniecības iestādē.6
Ministru kabineta noteikumi vispārīgi uzskaita tos gadījumus, kad jāiesaistās NMPD brigādei, lai glābtu cilvēka dzīvību vai veselību bīstamā kritiskā stāvoklī, pārējos gadījumos NMPD sniegtais pakalpojums ir maksas pakalpojums saskaņā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maksas pakalpojumu cenrādi.7 Kaut arī praktiski NMPD rēķinus izraksta salīdzinoši reti,8 principā nav NMPD brigāžu darbības mērķis un funkcija – aizvietot ģimenes ārstus vai pārējās ārstniecības personas streiku vai cita veida akciju laikā.
Pretēji normatīvajiem aktiem praksē NMPD var pildīt arī citu ārstniecības personu vai pat sociālo pakalpojumu sniedzēju uzdevumus. Statistika liecina, ka, sākot ar 2005. gadu, NMPD veic aptuveni 1200–1300 izsaukumus dienā.9 Saskaņā ar NMPD direktores S. Villeres publiski sniegto informāciju aptuveni 30 % no kopējā izsaukumu skaita ir tādi, kuros ātrās palīdzības brigāde konstatē, ka ar konkrēto veselības problēmu būtu bijis jāvēršas pie sava ģimenes ārsta un tā jārisina ambulatori.10 Savukārt NMPD darbības publiskajā pārskatā par 2016. gadu norādīts, ka 2016. gadā aptuveni 50 % gadījumu pacientiem bija konstatēts dzīvībai un veselībai kritisks stāvoklis, pārējos gadījumos NMPD brigādes palīdzība pacientam tika sniegta lokalizācijas vietā vai pacients nogādāts ārstniecības iestādē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes