"Labāk, lai likums valda nekā viens no pilsoņiem un pat likuma sargi ievērotu likumu."
– Aristotelis1
Ievads
"Jurista Vārda" 1000. numura iznākšana jau pati par sevi uzrāda tiesiskuma nostiprināšanos Latvijā. Ir zināmi daudzi gadījumi, kad tiesību zinātnes un tiesību diskursa nodrošinājumam salīdzinoši jaunās demokrātijās un neliela tirgus kontekstā netiek sniegts materiālais atbalsts. Tādējādi tas, ka Latvijā pastāv un turpina iznākt žurnāls "Jurista Vārds", kas ir kļuvis par demokrātiskas tiesiskas valsts kultūras sastāvdaļu, ir svarīgs apliecinājums zināmas izpratnes esībai, ka analītiska saruna par dažādiem tiesību jautājumiem ir obligāts elements tiesisku valstu attīstībā.
Tiesisku valsti raksturo gan konkrēti principi, gan noteikta sabiedrības kultūra un vērtības. Nešaubīgi, vieglāk ir izvērtēt to, vai un kā valstī darbojas demokrātiskai tiesiskai valstij raksturīgie tiesību principi, kā, piemēram, varas dalīšana, cilvēktiesību ievērošana, tiesību virsvadība u.c. Savukārt jautājumā par sabiedrības tiesiskās kultūras līmeni vērtējuma indikatori būs sarežģītāki.
Neatkarības atjaunošana sniedza iespēju Latvijā atkal baudīt pilsoniskās brīvības, kuras ir viena no galvenajām demokrātiskas valsts vērtībām. Tomēr brīvības atgūšana nenozīmē robežu pilnīgu nojaukšanu cilvēku savstarpējās attiecībās. Proti, demokrātiskā tiesiskā valstī brīvības saturs ir tikpat svarīgs kā cieņa pret brīvības robežām, kuras iezīmē saskarsmi ar otras personas brīvību un sabiedrību kopumā. Brīvība nenozīmē vienaldzību pret valsti, proti, veidojumu jeb mehānismu, kas nodrošina brīvību īstenošanu. Tiesību un brīvību īstenošana demokrātiskā valstī notiek robežās, kuras izriet no demokrātiskas tiesiskas valsts principa.
Demokrātijas un tiesiskas valsts principi ir savstarpēji cieši saistīti. Lai demokrātija spētu sevi aizsargāt un sniegt iespēju katram īstenot tiesības un brīvības, ievērojot vienlīdzības principu, valstij jādarbojas atbilstoši tiesiskas valsts principam. Ja tiesiskas valsts principa izpratnē un ievērošanā ir problēmas, tad demokrātija ir ievainojama. Tieši tādēļ pastāv trīs varas atzari, kuru vidū nav svarīgāko un mazāksvarīgo.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes