ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

6. Marts 2018 /Nr.10 (1016)

Reālnastu arhaisms
3 komentāri
Dr. iur.
Rolands Neilands
zvērināts advokāts 

Tas, ka Civillikuma pamatā ir tiesību normas no likuma, kas pieņemts pirms pusotra gadsimta, izskaidro, kādēļ Civillikumā ir sastopami vairāki arhaiski tiesību institūti. Viens no šādiem arhaiskiem tiesību institūtiem ir reālnastas. Lai secinātu, vai šis feodālo tiesību institūts ir nepieciešams mūsdienu tiesībās, rakstā ir apskatīta reālnastu vēsture – no reālnastu izveidošanās pirmsākumiem Franku valstī līdz reālnastu pārņemšanai Civillikumā, kā arī sniegts ieskats par reālnastu skaitliski lielāko izmantošanas veidu mūsdienās.

Lai gan dzīvojam 21. gs. sākumā – digitālo tehnoloģiju laikmetā, mūsu valsts civiltiesību galvenais avots ir Latvijas Republikas Civillikums1 (turpmāk – Civillikums), kam februārī apritēja 81 gads. Civillikuma pamatā ir 1864. gada 12. novembrī Krievijas imperatora Aleksandra II apstiprinātā un Frīdriha Georga fon Bunges sastādītā Baltijas provinču tiesību kodifikācijas trešā daļa – Livonijas, Igaunijas un Kurzemes privāttiesības (vācu valodā – Liv-Est-und Curlaendisches Privatrecht, krievu valodā – Сводъ гражданскихъ узаконенiй губернiй Остзейскихъ).2 Ērtības labā autors raksta tekstā Baltijas likumu kopojuma trešajai daļai izmantos apzīmējumu Vietējo civillikumu kopojums.3

Tas, ka Civillikuma pamatā ir tiesību normas no likuma, kas pieņemts pirms pusotra gadsimta, izskaidro, kādēļ Civillikumā ir sastopami vairāki arhaiski4 tiesību institūti. Viens no šādiem arhaiskiem tiesību institūtiem ir reālnastas.

Saskaņā ar Civillikuma 1260. pantu reālnasta ir uz nekustamu īpašumu guļošs pastāvīgs pienākums atkārtoti dot noteiktus izpildījumus naudā, graudā5 vai klaušās. Klaušas vēsturiski bija zemnieku pienākums nostrādāt noteiktu dienu skaitu muižas darbos (dzimtbūšanas laikā),6 bet izpildījums graudā ir samaksa, naudas vietā dodot mantas, kas modernajā saimnieciskajā apgrozībā ir ļoti reti sastopams. Mūsdienu tiesiskajās attiecībās visbiežāk reālnasta izpaužas kā regulārs naudas maksājums.7

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 628. panta pirmās daļas 3. punktu zemesgrāmatā ierakstītās reālnastas, kurām pienācis samaksas termiņš, ir sedzamas pirms hipotēkām, kas nostiprinātas uz nekustamo īpašumu. Tas nozīmē, ka reālnastu esamība pasliktina hipotēkas kreditoru stāvokli un to iespējas segt savus prasījumus no ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošanā iegūtās naudas.

Lai secinātu, vai šāda prioritāte ir attaisnojama un vai šis feodālo tiesību institūts ir nepieciešams mūsdienu tiesībās, rakstā ir apskatīta reālnastu vēsture – no reālnastu izveidošanās pirmsākumiem Franku valstī līdz reālnastu pārņemšanai Civillikumā, kā arī sniegts ieskats par reālnastu skaitliski lielāko izmantošanas veidu mūsdienās.

 

Desmitā tiesa un kunga tiesa

Reālnastas ir radušās viduslaiku tiesībās.8 Franku valstī 6. gs. beigās kristīgā baznīca prasīja desmito tiesu kā baznīcas nodokli, pamatojoties uz Vecās derības vietām, kas to uzlika ebrejiem. 8. gs. otrajā pusē valsts iestājās par šo baznīcas prasību, lai atlīdzinātu baznīcai par baznīcas zemju sekularizāciju.9 Visai Franku valstij desmitās tiesas nodokli 779. gadā ieviesa Kārlis Lielais. Šo nodokli ievāca draudžu mācītāji, bet iegūtos līdzekļus pēc likuma pārvaldīja bīskapi un sadalīja baznīcas mērķiem saskaņā ar kanoniskajām tiesībām.10

Teorētiski desmitā tiesa Franku valstī bija jāmaksā kā 10 % nodoklis no zemes augļiem un lopu pieauguma. Faktiski tās likme parasti bija mazāka un atkarīga no apgabala. Bīskapi vai draudžu mācītāji, kas saņēma kāda novada desmitās tiesas nodokli, nereti mēdza to atsavināt laicīgām personām.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
9
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Civillikums  
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jurčiks
6. Marts 2018 / 09:55
6
ATBILDĒT
Ne viss, ko mēs nesaprotam vai neprotam izmantot, ir novecojis...
Rihards Gulbis
6. Marts 2018 / 07:11
1
ATBILDĒT
Interesants un diskusijas vērts raksts. Autors ir veicis apjomīgu darbu, izpētot reālnastas institūta vēsturiskās saknes un tā praktisko izmantojumu mūsdienās. Attiecībā uz kopējo secinājumu par šā tiesību institūta arhaismu un nepieciešamību izvērtēt, vai tas būtu saglabājams Latvijas civiltiesībās, turpretim uzskatu, ka reālnastas regulējums ir piemērots mūsdienu civiltiesisko attiecību un vajadzību risināšanai. Kā esmu plašāk skaidrojis savā rakstā (Pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu: reālnastas tiesiskā regulējuma attiecināšana kā risinājums. Latvijas Universitātes 75. zinātniskās konferences rakstu krājums "Latvijas Republikas Satversmei – 95". Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2017, 123.–132. lpp), reālnastas tiesiskais regulējums varētu tikt attiecināts uz dzīvokļa īpašnieka pienākumu segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Tādā veidā varētu ievērojami efektīvāk nekā šobrīd nodrošināt dzīvokļu īpašnieku kopības interešu aizsardzību atsevišķa dzīvokļa īpašnieka parādsaistību gadījumā. Par to, ka reālnasta ir piemērots tiesību instruments apsaimniekošanas izdevumu segšanas pienākumu nodrošināšanai, piešķirot attiecīgajām saistībām liettiesisku raksturu, liecina arī aktuālā Vācijas tiesu prakse (sk. atsauces iepriekš minētajā rakstā). Šāds risinājums kalpo leģitīmam mērķim, tādēļ nevaru pievienoties rakstā izteiktajām šaubām par civiltiesību normu izmantošanas godprātīgumu rakstā minētajos gadījumos, kad ciematu attīstītāji izmantoja šo institūtu, lai reālnastu veidā noteiktu apsaimniekošanas maksu. Reālnastas institūta izmantošana varētu būt apsverama arī zemes piespiedu nomas attiecību regulēšanai, taču ne tikai rakstā minētajā aspektā – dalītā īpašuma izbeigšanai, bet arī pašu nomai līdzīgo tiesisko attiecību ietvaros.
Attiecībā uz rakstā pausto viedokli par klaušām kā nepieņemamu un prettiesisku reālnastas formu jāpiekrīt, ka Civillikuma 1260. pantā lietotais termins ir novecojis, taču Civillikuma komentāros tas jau tiek iztulkots atbilstoši mūsdienu tiesību izpratnei – kā darba veikšana tiesīgās personas labā. Arī Vācijas tiesību doktrīnā tiek atzīts, ka reālnasta var izpausties kā pienākums dot izpildījumu mantas vai pakalpojumu formā (Sach- und Dienstleistungen). Noteiktu pienākumu veikšana kā reālnastas priekšmets ir raksturīgs gadījumiem, kad ar reālnastu nodrošina uzturu.
Rolands Neilands > Rihards Gulbis
6. Marts 2018 / 10:00
5
ATBILDĒT
Paldies par konstruktīvu komentāru! Ideja par reālnastu piemērošanu dzīvokļu pārvaldīšanas un komunālo pakalpojumu maksājumiem jau iepriekš ir izskanējusi un pat bijusi likumdošanas diskusiju priekšmets. Savā 13.03.2012. rakstā “Ieķīlāta nekustamā īpašuma pārdošanas ienākumu sadale” Jurista Vārdā esmu argumentējis, kāpēc dzīvojamo māju pārvaldnieku prasījumiem nebūtu piešķirama prioritāte pār hipotēkām (kas būtībā arī notiktu, ja pārvaldīšanas un komunālo pakalpojumu maksājumus pielīdzinātu reālnastām). Kopš 2012. gada mans viedoklis nav mainījies – gluži pretēji, redzot, kā atsevišķi namu pārvaldnieki negodprātīgi izmanto tiem uzticētās pilnvaras, apkrāpjot dzīvokļu īpašniekus, esmu vēl vairāk pārliecināts, ka pārvaldniekiem nevajadzētu piešķirt papildu priekšrocības.
Attiecībā uz reālnastu institūta izmantošanas iespējamību zemes piespiedu nomas attiecību regulēšanai mūsu viedokļi visdrīzāk sakrīt. Savā šīs dienas rakstā tieši esmu norādījis: “Iespējams, reālnastu institūts būtu modificējams un pielāgojams zemes piespiedu nomas attiecību reglamentēšanai.” Šo iespēju arī apskatīšu nākamajā rakstā.
Ceru uz turpmāku diskusiju arī rakstu veidā.
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
Diskusija par Satversmes tiesas spriedumu un Konkurences padomes pilnvarām
Šajā "Jurista Vārda" numurā publicējam zvērinātu advokātu Deboras Pāvilas, Andra Rimšas, Uģa Zeltiņa un Konkurences padomes juristes Rūtas Kunkulbergas rakstus saistībā ar Satversmes tiesas (ST) 2017. gada 22. decembra spriedumu, ...
Kalvis Torgāns
Juridiskā literatūra
Neatļautas darbības piecpadsmit nokrāsas – Digestu 3. sējums
Klajā nācis apjomīgs pētījums par neatļautu darbību kā pamatu civiltiesiskai atbildībai.1 Tas ir trešais sējums sērijā "Eiropas deliktu tiesību digestas" (Digest of European Tort Law), kuras pirmajā sējumā analizēti jautājumi par ...
Debora Pāvila
Numura tēma
Konkurences pārkāpumu lietas Latvijā netiek skatītas pilnas jurisdikcijas tiesā
Konkurences likuma pārkāpuma lietas izpētes, izlemšanas, naudas sodu aprēķināšanas un iztiesāšanas procesi nav taisnīgi un neatbilst jaunākajā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) praksē noteiktajiem tiesību uz ...
1 komentāri
Andris Rimša
Numura tēma
Izpildvaras piemēroto kriminālsodu atbilstība tiesībai uz taisnīgu tiesu
Satversmes tiesas spriedums Moller Auto lietā1 ir padziļinājis plaisu starp Latvijas un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) procesuālajām tiesībām konkurences lietās un administratīvajās tiesībās kopumā. Tas arī rada bīstamu ...
Uģis Zeltiņš
Numura tēma
Satversmes tiesas spriedums "konkurences sodu" lietā: vairāk atbildības administratīvajām tiesām
2017. gada 22. decembrī Satversmes tiesa noraidīja Administratīvās apgabaltiesas pieteikumus pret Administratīvā procesa likuma normu, kas tiesai liedz grozīt pārsūdzēto administratīvo aktu. Satversmes tiesas sprieduma rezolutīvā ...
AUTORU KATALOGS