Raksta mērķis ir analizēt kārtību, kādā pacients var piedalīties reliģiskā rituālā slimnīcā, un veicināt diskusiju saistībā ar aktualitāti ziņās, kuras ietvaros VSIA "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca" Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas dežūrārsts apgalvoja, ka viņš slimnīcā ir Dievs, un pie pacienta neielaida pacienta tuvinieku pieaicinātu garīdznieku reliģiska rituāla veikšanai, kā rezultātā tas notika caur logu (turpmāk – ziņu aktualitāte).1
Konkrētā situācija raisa pārdomas par to, vai slimnīcā var tikt organizēts reliģisks rituāls un vai pacienta tiesības tajā piedalīties ietilpst pacientu tiesību uz garīgo aprūpi, kas nostiprinātas Pacientu tiesību likuma 3. panta piektajā daļā, tvērumā.2 Tāpat gadījumā, ja slimnīcā var tikt organizēts reliģisks rituāls, kurā pacientam ir tiesības piedalīties, pārdomas rosinošs ir jautājums, kā to īstenot un vai slimnīcai ir iespējams noteikt ierobežojumus šāda rituāla veikšanai. Tādējādi vienlaikus aktuāls ir arī jautājums, vai VSIA "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca" Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas dežūrārsta rīcība un komunikācija, ierobežojot reliģiskā rituālā veikšanu, bija korekta.
Par pacienta tiesībām uz garīgo aprūpi cilvēktiesību dimensijā
Pacienta tiesības uz garīgo aprūpi Latvijā ir nostiprinātas Pacientu tiesību likuma 3. panta piektajā daļā, kurā noteikts, ka pacientam un viņa tuviniekiem ir tiesības saņemt garīgo aprūpi, kuru saskaņā ar kapelānu dienestu un reliģisko organizāciju darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem sniedz ārstniecības iestādes kapelāns.3
Pacientu tiesību likuma 3. panta piektajā daļā ietvertajam terminam "garīgā aprūpe" ir reliģisks raksturs, jo šo aprūpi pacientam sniedz kapelāns, kas Reliģisko organizāciju likuma izpratnē un atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 15. februāra noteikumiem Nr. 134 "Noteikumi par kapelānu dienestu" un citiem specifiskiem normatīvajiem aktiem, kas regulē reliģisko organizāciju, to iestāžu un tām piederošo personu tiesisko statusu, ir garīdznieks.4
Pacienta tiesības uz garīgo aprūpi izriet no starptautiskajiem cilvēktiesību instrumentiem, kuri aizsargā tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Piemēram, Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija.5
Latvijā domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvība kā cilvēka pamattiesības tiek aizsargāta ar Satversmes 99. pantu.6
|
Garīdznieks, kurš nav ārstniecības iestādes kapelāns, var veikt reliģisko darbību slimnīcā un pacientam kā ar cilvēktiesībām apveltītam indivīdam ir tiesības tajā piedalīties, ja vien reliģiskās darbības veikšana ir saskaņota ar slimnīcas administrāciju. |
Cilvēktiesību instrumentos nostiprinātā domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvība ir viena no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatvērtībām.7 Domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvība ietver brīvību mainīt un pieņemt savu reliģisko pārliecību vai ticību pēc savas izvēles, brīvību nodoties savai reliģijai un ticībai kā vienatnē, tā kopā ar citiem publiski vai privāti, piekopjot kultu, izpildot reliģiskas un rituālas ceremonijas un sludinot mācību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes