ŽURNĀLS Notikums

31. Jūlijs 2018 /Nr.31 (1037)

Laba likumdošana un tiesību piemērošana kā pamats uzticēties valstij
Aizvadīts 15. konstitucionālās tiesībpolitikas vasaras seminārs
Jau 15. gadu Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks (centrā) rīko konstitucionālās tiesībpolitikas semināru "juristiem un valstsvīriem, kuriem rūp Latvijas tautas nākotne", ar mērķi "rast juridiskus risinājumus rītdienas izaicinājumiem"
Kristīne Bunka

Publisko tiesību institūts jau piecpadsmito gadu pēc kārtas vasaras vidū rīko pasākumu ar mērķi veicināt tiesībpolitikas veidotāju un tiesību piemērotāju domu apmaiņu par Latvijas valsts un tās tiesiskās sistēmas aktuālajām problēmām. Pasākuma rīkotāju un apmeklētāju kodols šogad līdzinājās iepriekšējiem gadiem, taču jauna bija semināra norises vieta – Latvijas Universitātes atpūtas komplekss “Ratnieki”. Tāpat kā ik gadu bija arī jauni sarunu temati. Šoreiz apspriestas tika problēmas, kas traucē labas likumdošanas procesa norisei un kvalitatīvai tiesību piemērošanai un tādējādi arī mazina sabiedrības uzticību tieslietu sistēmai un valstij kopumā. Semināru 17. jūlijā aizsāka diskusija par Valsts padomes nepieciešamību Latvijā, 18. jūlijā notika sarunas par tiesību jaunrades procesu, 19. jūlijā – domu apmaiņa par tiesību piemērošanas praksi (ar izaicinošu vadmotīvu – “Kāpēc Latvija nav tiesiska valsts?”), bet 20. jūlijā seminārs noslēdzās ar diskusiju par demokrātijas funkcionēšanu un politiķu lomu šajā procesā.

Kāpēc vajadzīga Valsts padome, un ko tā darītu

Pirmajā ekspertu diskusijā 17. jūlijā tika apspriesta ideja veidot Latvijā jaunu, autoritatīvu likumdošanas kontroles institūciju jeb Valsts padomi (VP).

Šāds priekšlikums, kas vērsts uz likumdošanas procesa kvalitātes uzlabošanu, Latvijā izskanējis jau vairākkārt un "Jurista Vārda" lasītājiem pazīstams no Satversmes tiesas priekšsēdētājas prof. Inetas Ziemeles publikācijas, kā arī Satversmes tiesas tiesneses palīdzes Kristīnes Zubkānes apkopotās informācijas par VP darbību divās Eiropas valstīs – Francijā un Nīderlandē.1 Papildus šiem "Jurista Vārda" materiāliem Ratnieku semināra dalībniekiem bija pieejams arī Valsts padomes likuma projekts, ko izstrādājis Eiropas Savienības Tiesas (EST) tiesnesis Dr. iur. h.c. Egils Levits un prof. Ineta Ziemele.

E. Levits prezentēja šo ideju Ratnieku semināra dalībniekiem. Viņaprāt, šāda institūcija varētu tikt veidota kā sava veida "spoguļattēls" Satversmes tiesai, taču atšķirībā no tās veiktu likumdošanas aktu kontroli nevis pēc, bet pirms to pieņemšanas. VP uzdevums valstīs, kurās šādas institūcijas darbojas (senākā ir Napoleona izveidotā Valsts padome Francijā), ir – "runāt pretī" likumdevējam, ar augstas kvalitātes analīzi izvērtēt likumdevēja iecerētos projektus un ar pārliecinošiem argumentiem noraidīt ilgtermiņā nepieņemamas iniciatīvas. Valsts padomes lēmums nav obligāti saistošs likumdevējam, tā vietā tas darbojas ar argumentu spēku. Lai noraidītu VP viedokli, likumdevējam savs viedoklis pamatoti jāargumentē, kā rezultātā jaunā līmenī paaugstinātos visa diskusija par topošajām likumu iniciatīvām.

VP būtu neatkarīga (sui generis) institūcija, kuras sastāvā varētu darboties septiņi padomnieki, ko ieceltu uz 10 gadiem. Viņu pienākums būtu sniegt atzinumus likumdevējam par svarīgākajiem likumprojektiem un tiesībpolitiskajām iniciatīvām (koncepcijām). Tā nepildītu funkcijas, kuras jau šobrīd veic kādas valsts institūcijas vai to juridiskie dienesti.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Kalvis Torgāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Komercdarbības tiesiskuma problēmas, sagaidot valsts simtgadi
Latvija vēsturiski īsā laika posmā ir izveidojusi modernas Eiropas Savienības tiesību aktiem un valdošajām koncepcijām atbilstošas komerctiesības. Taču tiesību normu interpretācija un piemērošanas prakse ik pa laikam uzrāda ...
5 komentāri
Kristaps Tamužs
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai ASV Augstākās tiesas svārstību beigas? Tramps, musulmaņi un Augstākās tiesas tiesneši
Otrā pasaules kara izskaņā, 1944. gadā, ASV Augstākā tiesa (turpmāk arī – ASV AT) pieņēma spriedumu, kurš tobrīd sabiedrībā tika uztverts neviennozīmīgi un vēlāk ir ticis plaši atzīts par kļūdainu. Ar spriedumu lietā ...
1 komentāri
Tieslietu ministrija
Skaidrojumi. Viedokļi
No 1. jūlija – būtiskas izmaiņas maksātnespējas jomas normatīvajos aktos
Šā gada 1. jūlijā stājās spēkā 2018. gada 31. maijā Saeimā pieņemtie savstarpēji saistītie likumi "Grozījumi Maksātnespējas likumā" un "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas paredz efektīvāku kreditoru tiesību aizsardzību ...
Ainārs Persidskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Krimināllikuma 262. panta sastāvs un kvalifikācijas problēmas
Raksta mērķis ir vērst uzmanību uz to, kāda ir bijusi likumdevēja griba attiecībā uz Krimināllikuma1 262. pantā paredzētajiem noziegumiem, un veicināt vienveidīgas tiesu prakses veidošanos. Raksts ir aktuāls, jo šobrīd ir ...
4 komentāri
Santa Tivaņenkova
Jurists un kultūra
Kaislība – dokumentālais kino
Stāsta radīšana un tālāknodošana ir arhaiska cilvēces nodarbe. Laika ritumā tā ir transformējusies no primitīvām formām, kā izdzīvošanas pieredzes nodošana nākamām paaudzēm, sēžot ap ugunskuru, līdz pavisam mūsdienīgām ...
AUTORU KATALOGS