ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

31. Jūlijs 2018 /Nr.31 (1037)

Krimināllikuma 262. panta sastāvs un kvalifikācijas problēmas
4 komentāri
Mg. iur.
Ainārs Persidskis
Biznesa augstskolas "Turība" studiju programmas "Juridiskā zinātne" doktorants 

Raksta mērķis ir vērst uzmanību uz to, kāda ir bijusi likumdevēja griba attiecībā uz Krimināllikuma1 262. pantā paredzētajiem noziegumiem, un veicināt vienveidīgas tiesu prakses veidošanos. Raksts ir aktuāls, jo šobrīd ir izveidojusies nevienveidīga tiesu prakse par Krimināllikuma 262. pantā paredzētajiem noziegumiem, kā rezultātā vairākām personām ir piemērots nepareizs un nelikumīgs sods. Ir tiesas, kuras starp Krimināllikuma 262. panta pirmo daļu un 262. panta otro līdz piekto daļu nesaskata normu konkurenci un tāpēc nodarījumu kļūdaini kvalificē kā noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības gadījumu. Tādējādi tiek pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips un nepareizi noteikti sodi. Rakstā ir analizēti publiski pieejami anonimizēti tiesu nolēmumi, kuros tiesas ir piemērojušas nosauktās normas.

Krimināllikuma 262. panta sastāvs un kvalifikācijas problēmas

Tiesas un vienlaikus arī katra tiesneša profesionālais uzdevums ir noskaidrot patiesību un noteikt personas izdarītajam nodarījumam pareizu kvalifikāciju.2 Pareiza nodarījuma kvalifikācija nozīmē likumīgu, pareizu un taisnīgu soda noteikšanu vainīgajam. Nodarījuma nepareizas kvalifikācijas gadījumā, ja nodarījums, kas veido atsevišķu (vienotu) noziedzīgu nodarījumu, tiek kvalificēts kā noziedzīgu nodarījumu ideālā kopība, tiek pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips, jo vainīgais par izdarītu vienu noziedzīgu nodarījumu tiek sodīts divas reizes. Tādējādi sods tiek piemērots lielāks nekā likumā noteiktais.

Tiesu praksē ir gadījumi, kad tiesa ir kļūdījusies un nodarījumam noteikusi nepareizu kvalifikāciju, kas novedis pie nelikumīga, nepareiza un netaisnīga soda noteikšanas vainīgajam, nodarījumu, kas veido atsevišķu (vienotu) noziedzīgu nodarījumu, kvalificējot kā noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības gadījumā. Šajos gadījumos tiesa ir pārkāpusi dubultās sodīšanas nepieļaujamības principu un faktiski sodījusi vainīgo personu divas reizes par vienu un to pašu noziegumu.

Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā ir noteikta kriminālatbildība par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas) un ja vadītājs atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Atbildība iestājas transportlīdzekļa vadītājam par:

• transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību;

• transportlīdzekļa vadīšanu, atrodoties alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.

Krimināllikuma 262. panta otrajā līdz piektajā daļā ir noteikta kriminālatbildība par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums (panta otrā daļa), vidēja smaguma miesas bojājums (panta trešā daļa), smags miesas bojājums vai tā rezultātā izraisīta cilvēka nāve (panta ceturtā daļa), divu vai vairāku cilvēku nāve (panta piektā daļa). Tādējādi, konstatējot, ka cietušajam iestājušās normā paredzētās sekas, atbildība iestājas transportlīdzekļa vadītājam par:

1) ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu;

2) transportlīdzekļa vadīšanu, ja ir transportlīdzekļa vadīšanas tiesības vai to nav;

3) transportlīdzekļa vadīšanu, atrodoties alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.

Tiesas kļūda attiecībā uz šo normu piemērošanu izpaužas, notiesājot personu pēc Krimināllikuma 262.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Krimināllikums  
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
k442
17. Septembris 2018 / 16:38
2
ATBILDĒT
Varu izteikt tikai nožēlu, ka autors nespēj saskatīt atšķirību starp KL 262. panta 1. daļu, kura paredz atbildību par formālu nodarījuma sastāvu (turklāt tikai šajā daļā atbildības subjektam ir pazīme - NAV vadīšanas tiesību), un šī panta pārējām daļām, kuru sastāvs ir materiāls, tas, ir, kvalifikācija atkarīga no radītajām sekām...
Tas pats autors!
3. Septembris 2018 / 12:09
0
ATBILDĒT
Transportlīdzekļa vadīšana ir Krimināllikuma 260. panta trešās daļas, 262. panta otrās daļas un 312. panta objektīvo pušu viena un tā pati faktiskā darbība, ar kuru vienlaikus tiek izdarīti visi trīs iepriekšminētie noziedzīgie nodarījumi.

Līdz ar to autors piedāvā papildināt noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības jēdzienu ar pierādītu faktu, par kura pareizību krimināltiesību teorijā strīdu vairs nav, proti, ka noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības gadījumos visiem noziedzīgiem nodarījumiem objektīvās puses faktiski kādā tās daļā pilnībā sakrīt.
2. Septembris 2015 /NR. 37 (889)
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības jēdziens
Mg.iur. Ainārs Persidskis
Juris
3. Septembris 2018 / 09:59
2
ATBILDĒT
Paldies dievam, ka tas ir tikai kāda doktoranta viedoklis, kurš pat nespēj pareizi klasificēt, kas ir smags noziegums un kas ir mazāk smags noziegums.
Ja personu soda tikai par 262.panta 2.-5.daļu, tad par transportlīdzekļa vadīšanu bez transportlīdzekļa vadītāja tiesībām persona vispār netiek sodīta.
Jo tomēr ir atšķirība vai tīši vadīt transportlīdzekli alkohola ietekmē, vai netīšām nodarīt miesas bojājumus ceļu satiksmes negadījumā.
Rakstot: "Krimināllikuma 262. panta otrā līdz piektā daļa veido normu konkurenci ar 262. panta pirmo daļu, un noziedzīgu nodarījumu ideālā kopība nav iespējama, jo transportlīdzekļa vadīšana, ja nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību, uzskatāma par transportlīdzekļa vadīšanu, ko izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli." diez vai pats autors ir sapratis ko raksta, jo līdz 262.panta grozījumiem, analoģiski pēc satura 262.panta 1.daļa un 260.panta 3.daļa vienmēr ir veidojuši ideālo kopību.
Un paziņot, ka kāds tiesas spriedums nav likumīgs, var tikai augstāka līmeņa tiesa, nevis kaut kāds doktorants.
Iepazīstoties ar anotāciju secināju: > Juris
19. Septembris 2018 / 09:48
0
ATBILDĒT
KL 262.p. ir atzīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, līdz ar to autors KL 262.p.3.d. klasificējis pareizi - kā smagu noziegumu.
Neskatoties uz to, ka līdz grozījumiem, analoģiski pēc satura 262.panta 1.daļa un 260.panta 3.daļa vienmēr veidoja ideālo kopību, šobrīd ideālā kopība ir izslēgta un turpmāk KL 262.p.1.d. veido normu konkurenci ar 262.p. pārējām daļām un tas arī ir noteikts anotācijā - turpmāk netiek paredzēta iespēja veidot noziedzīgu noradījumu kopību pēc diviem noziedzīgu nodarījumu sastāviem (kā tas bija iepriekš pēc KL 260.panta trešās daļas un KL 262.panta otrās daļas), t.i, par transportlīdzekļa vadīšanu, ja tai nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai atņemtas) un ja vadītājs atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē un, ja tās rezultātā cietušajam nodarīts kāds no miesas bojājumiem vai izraisīta cilvēka nāve, jo atbildība par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem tiek noteikta viena KL panta ietveros - KL 262.panta dažādās daļās. Neskatoties uz minēto, procesa virzītāja pienākums ir norādīt apsūdzībā uz visiem konstatētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem pēc KL 262.panta, bet sods tiek attiecīgi noteikts pēc panta smagākās daļas. (normu konkurence).
visi numura raksti
Kalvis Torgāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Komercdarbības tiesiskuma problēmas, sagaidot valsts simtgadi
Latvija vēsturiski īsā laika posmā ir izveidojusi modernas Eiropas Savienības tiesību aktiem un valdošajām koncepcijām atbilstošas komerctiesības. Taču tiesību normu interpretācija un piemērošanas prakse ik pa laikam uzrāda ...
5 komentāri
Vija Kalniņa, Dina Gailīte, Āris Kakstāns
Notikums
Laba likumdošana un tiesību piemērošana kā pamats uzticēties valstij  
Publisko tiesību institūts jau piecpadsmito gadu pēc kārtas vasaras vidū rīko pasākumu ar mērķi veicināt tiesībpolitikas veidotāju un tiesību piemērotāju domu apmaiņu par Latvijas valsts un tās tiesiskās sistēmas aktuālajām ...
Kristaps Tamužs
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai ASV Augstākās tiesas svārstību beigas? Tramps, musulmaņi un Augstākās tiesas tiesneši
Otrā pasaules kara izskaņā, 1944. gadā, ASV Augstākā tiesa (turpmāk arī – ASV AT) pieņēma spriedumu, kurš tobrīd sabiedrībā tika uztverts neviennozīmīgi un vēlāk ir ticis plaši atzīts par kļūdainu. Ar spriedumu lietā ...
1 komentāri
Tieslietu ministrija
Skaidrojumi. Viedokļi
No 1. jūlija – būtiskas izmaiņas maksātnespējas jomas normatīvajos aktos
Šā gada 1. jūlijā stājās spēkā 2018. gada 31. maijā Saeimā pieņemtie savstarpēji saistītie likumi "Grozījumi Maksātnespējas likumā" un "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas paredz efektīvāku kreditoru tiesību aizsardzību ...
Santa Tivaņenkova
Jurists un kultūra
Kaislība – dokumentālais kino
Stāsta radīšana un tālāknodošana ir arhaiska cilvēces nodarbe. Laika ritumā tā ir transformējusies no primitīvām formām, kā izdzīvošanas pieredzes nodošana nākamām paaudzēm, sēžot ap ugunskuru, līdz pavisam mūsdienīgām ...
AUTORU KATALOGS