Satversmes tiesa 2018. gada 29. jūnija spriedumā lietā Nr. 2017-32-051 atzina, ka:
1) no deputāta brīvā pārstāvības mandāta izriet līdzdarbības tiesības pašvaldības domes un domes komiteju darbībā;
2) deputāta līdzdarbības tiesību individuāla aizskāruma gadījumā tiesiskas valsts princips pieprasa, lai tās tiktu efektīvi aizsargātas.
Tiesa secināja, ka, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 2. pantu, pašvaldības deputāta strīds ar pašvaldības orgānu ietilpst administratīvās tiesas kompetencē.
Līdz Satversmes tiesas izskatītajam strīdam starp Salaspils novada domi un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru administratīvā tiesa bija noraidoša jautājumā par pašvaldības deputātu pieeju tiesai savu deputāta subjektīvo tiesību aizsardzībai.2 Tādējādi var uzskatīt, ka Satversmes tiesas spriedums iezīmē būtisku pagriezienu Latvijas tiesību sistēmā, dodot iespēju pašvaldības deputātam panākt efektīvu savu subjektīvo publisko tiesību aizsardzību.
Turpinājumā aplūkošu galvenos deputāta tiesību aizsardzības procesuālos aspektus.
Ar pašvaldības deputāta pieteikumu administratīvās tiesas kontrolei tiek nodots individuāls publiski tiesisks strīds par konkrēta deputāta subjektīvo publisko tiesību izmantošanu, kas izriet no pašvaldības domes vai tās orgāna rīcības izpildu varas sfērā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes