ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

18. Septembris 2018 /Nr.38 (1044)

Tiesību aizsardzības līdzekļi pret aizskarošiem anonīmiem komentāriem internetā
3 komentāri
Dr. iur.
Artūrs Caics
Advokātu biroja "Fort" jurists 

Informācijas tehnoloģijas attīstās, un to ietekme uz sabiedriskajām attiecībām pieaug. Šīs tehnoloģijas ir kļuvušas par līdzekli un platformu, kas tiek plaši izmantota ziņu, uzskatu un viedokļu paušanai, kas nereti arī aizskar kādu personu. Ja publicētās informācijas autors ir atklāts, situācija ir relatīvi vienkārša; bet ko iesākt, ja ir anonīmi publicēta aizskaroša informācija? Raksts pievēršas jautājumam par iespējamiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, ja anonīmi publicēta aizskaroša informācija internetā.

Satversmes 100. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus; cenzūra ir aizliegta.1 Lai arī atsevišķām personām var būt interese atsaukties uz šo pantu nolūkā paust savu attieksmi pret kādu citu personu, procesu vai priekšmetu, tomēr ir jāņem vērā, ka šajā pantā noteiktās tiesības nav absolūtas un var tikt ierobežotas atbilstoši Satversmes 116. pantam, lai aizsargātu citu personu tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību. Starp šīm citu personu tiesībām īpaši ir izceļamas Satversmes 95. pantā paredzētās tiesības uz goda un cieņas aizsardzību.2

Sabiedrībā daudzi apzinās, ka noteiktos gadījumos ir iespējams ierobežot vārda brīvību. Tāpat daudzi ir saskārušies ar internetā publicētiem rupjiem un aizskarošiem anonīmiem komentāriem un viedokļiem. Tomēr rodas jautājums, cik plaši sabiedrībā ir apzināta iespēja izmantot tiesību aizsardzības līdzekļus pret šādiem anonīmiem komentāriem. Ierobežotas tiesu prakses3 dēļ var rasties iespaids, ka šo tiesību aizsardzības līdzekļu efektivitāte nav novērtēta.

Šajā rakstā autors raksturo tiesību aizsardzības līdzekļus, kas var tikt izmantoti gadījumos, kad kāda persona saskaras ar internetā publicētiem anonīmiem komentāriem, kuri satur reputāciju, godu un cieņu aizskarošu informāciju. Tā kā tiesu judikatūrā, doktrīnā un juridiskajā literatūrā ir jau publicētas atziņas un viedokļi par vārda brīvības un personu goda un cieņas aizsardzības tiesībām un to līdzsvarošanu,4 šis raksts galvenokārt ir vērsts uz jautājumiem par tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanu, nevis uz minēto tiesību satura atklāšanu un savstarpēju līdzsvarošanu. Tāpat ir jāpiebilst, ka raksts ir vērsts tieši uz goda un cieņas (reputācijas) aizskārumu, nevis cita veida aizskārumu (piemēram, privātās dzīves neaizskaramību), kuru iespējamība anonīmu komentāru gadījumos ir salīdzinoši mazāka.

 

1. Materiāltiesiskais pamats

Lai varētu aizsargāties pret rupjiem komentāriem, ir jāapzina, kādas ir personas tiesības un uz kāda pamata šīs tiesības var aizsargāt.

Personai ir tiesības uz goda un cieņas (reputācijas) aizsardzību, kas nodrošināta gan nacionālā (turklāt arī konstitucionālā) līmenī, gan starptautiskā līmenī. Šajā sakarā attiecīgi ir izceļams Satversmes 95. pants un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. panta otrā daļa,5 kurā deklarēta valsts apņēmība šīs tiesības aizsargāt.6 Valstij ir pienākums ne vien pašai atturēties no tādām darbībām, kas varētu aizskart personas godu un cieņu, bet arī nodrošināt atbilstošu tiesisko regulējumu, kas aizsargā personas godu un cieņu, tajā skaitā paredz iespēju vērsties pret šo tiesību aizskārējiem.

Latvijā ir izveidots attiecīgs tiesiskais regulējums un ir pieņemtas vairākas tiesību normas, kas atkarībā no apstākļiem var veidot civiltiesisko vai krimināltiesisko pamatu konkrēto tiesību aizsardzībai.

1.1. Civiltiesiskais pamats

Aizskartā persona pret tiesību aizskārēju var vērsties, primāri pamatojoties uz Civillikumu. Piemēram, Civillikuma 1635. pants var tikt izmantots apmierinājuma (piemēram, atlīdzības) saņemšanai gadījumā, ja tiek aizskartas personas tiesības, nodarot tai kaitējumu. Fiziskas personas goda un cieņas aizskāruma gadījumā kaitējums cita starpā var izpausties kā pašapziņas mazinājums vai negatīvas emocijas.7 Savukārt juridiskai personai kaitējums var izpausties, piemēram, kā materiāli zaudējumi. Ir būtiski atzīmēt, ka juridiska persona tāpat kā fiziska persona saskaņā ar Civillikuma 1635.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
21
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Elektronisko sakaru likums  
— likumi.lv —
Komerclikums  
— likumi.lv —
Civilprocesa likums  
— likumi.lv —
Krimināllikums  
— likumi.lv —
Civillikums  
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jurijs Baibakovs
4. Oktobris 2018 / 09:57
0
ATBILDĒT
Labs raksts, paldies.
Kristīne
20. Septembris 2018 / 09:06
0
ATBILDĒT
Kā būs Facebook gadījumā? Raksta autors apraksta tikai situāciju ar IP abonentu adresēm Latvijā. Vai tiesa izprasīs ziņas ASV komersantam Facebook?
Artūrs > Kristīne
22. Septembris 2018 / 14:17
0
ATBILDĒT
Ļoti labs jautājums. Jāatzīst, ka tas skar pārrobežu elementu, tādēļ šis jautājums pēc savas būtības ir arī gana plašs un pelnījis analīzi vienā vai pat vairākos atsevišķos rakstos.

Zīmīgi, ka pārrobežu elementi ir saistīti ne vien ar citā valstī reģistrētu interneta vietnes uzturētāju, bet arī, piemēram, ar citā valstī esošu interneta lietotāju (aizskarošā komentāra autoru) un elektronisko sakaru komersantu, kas sniedz interneta piekļuves pakalpojumus un piešķir IP adreses. Šādos gadījumos tiesību aizsardzība ir salīdzinoši vairāk apgrūtināta, taču tā nav neiespējama.

Konstatējot pārrobežu elementu, ir jāpievērš uzmanība noteikumiem par jurisdikciju un piemērojamo likumu, kas ietverti gan nacionālajos normatīvajos aktos (sk., piemēram, Civillikuma 20. pantu), gan Eiropas Savienības tiesību aktos (sk., piemēram, regulas Nr. 1215/2012 jeb Briseles regulas I-bis 7. panta 2. punktu), gan starptautiskos daudzpusējos līgumos (sk., piemēram, 2007. gada Lugāno konvencijas par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 5. panta 3. punktu) un divpusējos līgumos par tiesisko palīdzību (sk., piemēram, Līguma starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās 40. pantu). Iespējamais risinājums ir atkarīgs no tā, kādu valstu kādā veida pārrobežu elementi būs konstatējami katrā konkrētajā gadījumā.

Jāpiebilst, ka pārrobežu elements neizslēdz tiesas iespējas izprasīt informāciju (nodrošināt pierādījumus) no citā valstī reģistrēta interneta vietnes uzturētāja. Saistībā tieši ar jautājumu par IP adrešu izprasīšanu no Facebook ir vēlams pievērst uzmanību sekojošajam. Pirmkārt, cik zināms, Eiropas lietotājus apkalpo meitas uzņēmums Facebook Ireland Limited, kas ir reģistrēts Īrijā. Līdz ar to pirmšķietami (Facebook kompetenču sadalījumu ir nepieciešams padziļināti izpētīt) tiesa varēs izprasīt pierādījumus un izsniegt dokumentus atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem (sk., piemēram, regulu Nr. 1206/2001, regulu Nr. 1393/2007, Civilprocesa likuma 81.nodaļu). Protams, tas neizslēdz iespējamību, ka Facebook izvairīsies no informācijas izsniegšanas, jo pat Latvijā ir bijuši gadījumi, kad, piemēram, elektronisko sakaru komersants vilcinās nodot tiesas pieprasīto informāciju. Otrkārt, Facebook ietvaros komentārus publicē nevis anonīmas personas, bet reģistrēti lietotāji, kuru identitāte pakļaujas salīdzinoši vieglākai noskaidrošanai. Tādējādi vairākumā gadījumu IP adrešu izprasīšana nemaz nebūs nepieciešama (protams, pastāv arī risks saskarties ar fiktīva lietotāja aizskarošiem komentāriem, un šādā gadījumā var rasties nepieciešamība izprasīt informāciju).

Jebkurā gadījumā ir atkārtoti jāuzsver, ka jautājums par tiesību aizsardzību pret aizskarošiem komentāriem, kas ietver pārrobežu elementus, ir plašs un izvērtējams atsevišķu rakstu ietvaros. Cerams, ka turpmākajos gados šajā jomā tiesiskā doma attīstīsies un attiecīgie raksti tiks arī publicēti.
visi numura raksti
Āris Kakstāns
Intervija
Apelācijas padomju prezidents: juristam jāorientējas visos strīdu risinājumos
Latvijas Republikas Patentu valde regulāri rīko seminārus ar pieredzējušu un kompetentu ārvalstu lektoru piedalīšanos. Vienā no šādiem pasākumiem "Jurista Vārds" intervēja Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma ...
Jūlija Valpētere
Skaidrojumi. Viedokļi
Interneta starpnieku atbildība par trešo personu publicēto saturu
Interneta laikmetā lietotāju veidotās informatīvās platformas ļauj personām izveidot, izplatīt un piekļūt saturam dažādos formātos visā pasaulē. Lai arī tas padara informācijas iegūšanu vēl nebijuši vieglu, tas rada arī ...
Dina Gailīte
Notikums
Kāda būs tiesu sistēmas nākotne
2018. gada 7. septembrī notika ikgadējā Latvijas tiesnešu konference, kas šoreiz tika veltīta Latvijas valsts dibināšanas un Latvijas tieslietu sistēmas izveides simtgadei. Tiesiskums bija viena no jaundibinātās Latvijas Republikas ...
Viedoklis
Vēlreiz par maksātnespējas lietu izpētes komisijas ziņojumu
"Jurista Vārds" jau ir informējis, ka 27. augustā tika publiskots pēc Tieslietu padomes pilnvarojuma Augstākās tiesas izveidotās ekspertu komisijas ziņojums par maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa lietām, kas bija ...
36 komentāri
Jānis Baumanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālprocesuālā pierādīšanas standarta tiesiskie, terminoloģiskie, psiholoģiskie un filozofiskie aspekti
Meklējot krimināltiesiskās atbildības nedalāmo, vismazāko un neatņemamo substanci jeb kvantu, autors monogrāfijā "No krimināltiesību normu interpretācijas līdz kvantu kriminoloģijai" secināja, ka kriminālatbildības institūts ...
AUTORU KATALOGS