ŽURNĀLS Viedoklis

Strupiša kungs!
Jūs jau sākat sagrozīt manis rakstīto. Un runājam tikai par maksātnespējas lietām, jo mani komentāri bija par konkrētu komisijas ziņojumu, nevis par situāciju vispār.
Man nevajag, lai Jūs komentētu, vienkārši pasakiet savu viedokli - vai maksātnespējas procesā tiesnesim ir jāpieprasa informācija pēc savas iniciatīvas no ieinteresētajām personām, no administratora, ja tiesnesis saskata kaut ko aizdomīgu vai nozīmīgu, kas var ietekmēt maksātnespējas procesa gaitu, jeb vai tiesnesim ir jāvērtē tikai tie fakti, pierādījumi, kas viņam nolikti priekšā un, ja neviens neceļ iebildumus, tad viss jāapstiprina? Kā rīkotos Jūs?
Es tā gluži nerakstīju, ka DAŽI tiesneši vērtēja. Es pat sliektos teikt, ka visi, vai gandrīz visi, tiesneši vērtēja tajās lietās, kur, manuprāt, būtu jāvērtē. Vērtēja, pieprasot informāciju no ieinteresētajām personām, administratora, tajā skaitā no informācijas masu medijos, kur parādnieks stāsta par savu veiksmīgo dzīvi, par uzņēmumu, kurš tam pieder, par dārgajiem sporta veidiem, ar kuriem aizraujas brīvajā laikā, par raidījumiem, ko vada. Bet tajā pašā laikā ir iesniedzis tiesā maksātnespējas pieteikumu, kurā norāda, ka ir pliks un nabadzīgs, nekas viņam nepieder, labi, ja minimālo algu nopelna. Retorisks jautājums –ko darīt tiesnesim? Ņemt par labu iesniegto UR izziņu, ka parādniekam nepieder kapitāldaļas?! Kad pats parādnieks publiski apgalvo, ka pieder (un pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas arī piederēja)?! Pieiet formāli, vai pēc būtības?! Administrators konkrēto raidījumu nebija dzirdējis. Kā būtu rīkojies Jūs tiesneša vietā?
Jūs sakāt kā atsauci uz manis teikto: "Ja jau tiesnešiem vienmēr viss jāpārbauda objektīvās izmeklēšanas procesā..." Strupiša kungs, es tā nekad neesmu rakstījusi un domājusi. Tieši otrādi, komentārā pie šī raksta es norādīju, ka : "Tiesnesim ir jāizvēlas, ko vērtēt, kaut vai tādēļ, ka maksātnespējas process ir uz ātrumu orientēts un termiņi ir īsi" (21.septembra komentārs 12.08).
Tālāk citēju Jūsu rakstīto: "Vai likums uzliek tiesnesim pienākumu neuzticēties administratora godaprātam vai profesionalitātei, ja reiz tas pats likums uzliek administratoram augstas profesionālās un morālās prasības?" Strupiša kungs, nu bet, protams, ka neuzliek tiešā tekstā. Bet mēs taču esam juristi un saprotam, ka nedrīkst ieslīgt tiesību pozitīvismā. Tiesnesim ir jāuzticas administratoram, bet ir jāpārbauda. Ja tiesnesis ir gala lēmuma pieņēmējs un strīdu izšķīrējs maksātnespējas procesā, no tā izriet, ka tiesnesim ir jābūt vēl augstākām profesionālajām un morālajām prasībām, nekā administratoram. Pārfrāzējot to varētu teikt tā –ja kriminālromānos ir populārs sauklis "meklējiet sievieti!", tad maksātnespējas procesos problemātiskās situācijās -"meklējiet tiesnesi!". Tieši tādēļ bija "ceļojošās firmas", jo lietai bija jānonāk pie attiecīgajiem tiesnešiem, kuri īpaši uzticējās administratoriem (kaut gan citās lietās tie paši tiesneši citiem administratoriem galīgi neuzticējās. Tikai nesakiet, ka tie ir vispārīgi apgalvojumi, tas tā nav, tikai šeit nav veļas mazgātuve).
Turpinot par par to pašu tiesību pozitīvismu un lietu, kur no administratora piedzina pāri par miljonu eiro. Rakstāt: "No likuma sistēmiskās un teleoloģiskās iztulkošanas izrietēja, ka šāds aizliegums IR noteikts likumā". Nu bet es jau par to pašu! No tiesību normu iztulkošanas izriet, ka šāds aizliegums noteikti bija, bet no gramatiskās tulkošanas metodes tas neizriet (pašlaik likumā šāds aizliegums ir iestrādāts arī gramatiski, bet toreiz nebija). Es šo piemēru rakstīju tieši tādēļ, lai ilustrētu, ka atsauce "kur tas likumā ir noteikts, ka tiesnesim....." izklausās, teiksim tā, diezgan muļķīgi, un tiesnesis uz to, ka likumā tas nebija tieši noteikts, atsaukties nevar. Pašas tiesību normas jau reti kad kādu nepamatoti aizskar, tie ir tiesību piemērotāji, tur es pilnīgi Jums piekrītu!
Bet par tiesnešu sodīšanu un amatu zaudēšanu es nerakstīju, uzsvēru, ka, citēju: "Mani apbēdina nevis tas, ka neviens tiesnesis nav sodīts, bet tas kā komisija ir interpretējusi faktus" (19.septembra komentārs 21.27).

Cik nožēlojami, bet esmu spiests atzīt, ka AT tiesnešu kvalifikācija krītas. Gan Laviņa atsevišķās domas labticīga ieguvēja sakarā, gan tad vēl senatoru ārprātīgais pagrieziens, ka VID pārmaksa neietilpst komercķīlā, tagad vēl Strupiša nihilisms.... Varbūt tiešām jānospļaujas un jābalso par KPV.LV... Vai tad var būt vēl sliktāk?

Kļūdas labojums. Bija domāts nevis saistību dzēšanas plāns, bet TAP plāns.

Strupiša kungs!
Pēc Jūsu rakstītā man ir vēl daudz vairāk jautājumu un neskaidrību!
Jūs apgalvojat, ka tiesnesim visas lietas jāskata vienādi rūpīgi, neatkarīgi no summas, tādēļ nepiekrītat, ka tiesnesim bija īpaši jāpārbauda kreditors saistību dzēšanas plānā, kura prasījums bija 8 miljoni. Piekrītu. Ja lieta tiek skatīta prasības kārtībā. Bet ne maksātnespējas gadījumā! Jo maksātnespējas gadījumā tiesnesis, pārbaudot kāda kreditora prasījuma pamatotību, pēc būtības nepārbauda kreditora prasījumu, bet gan procesa likumību, saistību dzēšanas plāna tiesiskumu, pamatotību, jo kreditors, kura prasījums ir par lielu summu, neapšaubāmi ietekmēs maksātnespējas procesu, jo summa nodrošina arī attiecīgu balsu skaitu un toņa noteikšanu. Arī nodrošinājuma apmērs (auto "Pobeda") ir svarīgs, jo prasījuma nenodrošinātajā daļā, kreditors skaitās nenodrošinātais kreditors. Tātad, balsis plāna saskaņošanai skaita pie nenodrošināto kreditoru grupas, nevis pie nodrošināto. Ja maksātnespējas procesā piesakās kreditori ar prasījuma summām par miljoniem, tad secināms, ka maksātnespējīgais uzņēmums ir/ir bijis ar zināmu nozīmi tautsaimniecībā, savā nozarē. Pavirša attieksme šeit nav pieļaujama. Tiesnesis ir galvenais noteicējs un gala lēmuma pieņēmējs maksātnespējas procesā. Nevis administrators.
Sākot no kādas summas informācija būtu jāpieprasa? Sākot no tādas summas, no kuras tiesnesim šķiet nepieciešams šādu informāciju pieprasīt. Vai jāvērtē citi faktori? Jā! Tiesnesim neviens instrukcijas neiesniegs par konkrētām summām, nodrošinājumu, konkrētu rīcību. Ja tas tā būtu, tad mēs varētu nolikt robotu tiesneša vietā, līdzīgu kā Uzņēmumu reģistrā. Tiesneša darbs ir īpaši intelektuāls darbs, tas nozīmē, ka ir jāsaprot, ko, cik un kad papildus pieprasīt.
Jūs sakāt, ka tiesnesim visas lietas jāvērtē pēc viena standarta. Piekrītu. Visas maksātnespējas lietas. Bet nevis vienādi nav jāvērtē neviens prasījums saistību dzēšanas plānā, vai vienādi jāvērtē visi iesniegtie kreditoru prasījumi saistību dzēšanas plānā. Tiesnesim ir jāizvēlas, ko vērtēt, kaut vai tādēļ, ka maksātnespējas process ir uz ātrumu orientēts un termiņi ir īsi. Izskatās, ka tiek jauktas divas lietas –prasījums prasības kārtībā un maksātnespējas procesa lieta. Tās ir divas dažādas kategorijas pēc savas būtības.
Jūs norādāt, kamēr tas likumā nav noteikts nav pamata tiesnesim pārmest, ka viņš pieteikumā nenorādītus apstākļus nepārbauda. Te man nāk prātā –likumā arī nebija noteikts, ka maksātnespējas procesu nevarētu pabeigt, kamēr kāds no kreditoriem tiesājas par sava prasījuma atzīšanu, arī tiesnesis (Buls, ja nemaldos) pieņēma lēmumu pabeigt maksātnespējas procesu, kaut arī kāds kreditors vēl tiesājās. Tikai fakts, ka likumā tā nebija noteikts, netraucēja pēcāk piedzīt no administratora pāri miljonam eiro. Formāli viss bija likumīgi, bija pat tiesas akcepts un likumā tā nebija noteikts. Kādēļ administratoru šis "likumā nebija noteikts" nepasargāja, bet tiesnesis uz to var atsaukties?!
(sk.turpinājumu).

A. Strupiša kungs.
Piekrītu zemāk redzamajam viedoklim par šī portāla un tā piedāvātās formas neatbilstību konkrētības publiskam izklāstam, jo mūsu darbības ierobežo gan mūsu statusi, gan datu aizsardzība un konfidencialitāte.
Bet ........... nākošnedēļ Jums kā Tieslietu Padomes un AT priekšsēdētāja uzdevumā esošajai amatperonai (ar šiem statusiem 13.09.2018 Jūs esat parakstījis man sūtīto un no manas puses saņemto 14.09.2018 dokumentu) savu viedokli Jums nosūtīšu tieši un nepastarpināti rakstveidā.
Lai Jums jauka un mierīga diena

Strupiša kungs!
Es arī esmu ziņojusi par Bulu -nevienam tas nav interesējis, neviens pat tajā neiedziļinājās. Es varētu te izvērsti rakstīt un pamatot lietas apstākļus, visu sīki un smalki pierādīt (neļāvu apiet nodrošināto kreditoru), bet uzskatu, ka šī nav īstā vieta kur mazgāt veļu un izpaust informāciju. Negribas dabūt lietu sev uz kakla. To visu es jau esmu darījusi oficiāli, bet dzirdīgas ausis nav atradušās, nekāda disciplinārlieta netika ierosināta. Labi, ka AT protesta kārtībā Bula lēmumu atcēla. Tādēļ, lai kaut kas mainītos, iniciatīvai ir jānāk no pašiem tiesnešiem, pietiktu, ja sāktu ar to, ka būtu vēlme iedziļināties tajā, ko ziņo par tiesnešiem, nevis tikai visu noliegtu vai meklētu attaisnojumus. Kā Ilma Čepāne pirms vairākiem gadiem TV raidījumā teica, ka par Bulu tiekot saņemtas blāķiem sūdzību. Vienalga, rezultāta un intereses iedziļināties lietā nebija. Turklāt, viņš jau nav vienīgais tiesnesis, par kuru es varētu rakstīt.
Nevajag atsaukties uz nepamatotiem lūgumiem pārskatīt spēkā stājušos spriedumus pēc atteikuma rosināt kasācijas tiesvedību. Mēs runājam par maksātnespējas lietām, tur nav kasācijas tiesvedības.
Mani apbēdina nevis tas, ka neviens tiesnesis nav sodīts, bet tas kā komisija ir interpretējusi faktus. Tajā es neredzu vēlmi apzināties patiesību un ko mainīt. Ja maksātnespējas lietās ir tikai viena instance, tad tiesnesim ir jāizrāda īpaša rūpība, izskatot lietu.
Kā tiesnesis varēja zināt, ka ķīlas priekšmeta vērtība neatbilst saistības apmēram ("Pobedas" lieta), ja šī informācija neparādās (un tai nav jāparādās) lietā uz tās izskatīšanas brīdi? Pavisam vienkārši -pieprasot papildus informāciju un pierādījumus. Ja jau prasījums ir par 8 miljoniem latu, es to noteikti būtu darījusi.