ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Oktobris 2018 /Nr.42 (1048)

Jaunais regulējums likumā "Par valsts noslēpumu"
Liene Zariņa
Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta Konstitucionālo tiesību nodaļas juriste 

2018. gada 1. februārī tika pieņemti un 2018. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu",1 kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas valsts drošības iestāžu īstenotajā personu pārbaudē pieejai valsts noslēpumam. Izmaiņas attiecas uz personu pārbaudes procesu pirms speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam (turpmāk – speciālā atļauja) izsniegšanas, speciālās atļaujas anulēšanu un atkārtotu pretendēšanu speciālās atļaujas saņemšanai. Tāpat izmaiņas attiecas arī uz industriālās drošības sertifikāta izsniegšanu. Likumā "Par valsts noslēpumu" ir nosacījumi šā sertifikāta izsniegšanai un liegumam, kā arī noteiktas komersantu procesuālās garantijas.

Grozījumus izstrādāja ar 2017. gada 8. marta Ministru kabineta rīkojumu2 izveidota darba grupa, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu saskaņā ar Satversmes tiesas 2017. gada 10. februāra spriedumu lietā Nr. 2016-06-01 "Par likuma "Par valsts noslēpumu" 11. panta piektās daļas, 13. panta trešās un ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, 96. pantam un 106. panta pirmajam teikumam"3 (turpmāk – spriedums lietā Nr. 2016-06-01). Darba grupā tika iekļautas Tieslietu ministrijas amatpersonas, ģenerālprokurors, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja, Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, Satversmes aizsardzības biroja direktors, Drošības policijas priekšnieks, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta pārstāvis un Iekšlietu ministrijas amatpersonas. Darba grupu vadīja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina.

Raksta mērķis ir iepazīstināt lasītājus ar svarīgā­kajiem grozījumiem likumā "Par valsts noslēpumu", vienlaikus sniedzot ieskatu par darba grupā notikušajām diskusijām un apsvērumiem atsevišķu tiesiskā regulējuma risinājumu izvēlē. Bez šajā rakstā minētajām izmaiņām likumā "Par valsts noslēpumu" ir pieņemti arī citi grozījumi, tostarp normas, kas attiecas uz personu medicīnisko pārbaudi un izņēmumiem liegumam saņemt speciālo atļauju, tomēr šajā rakstā apkopoti tie grozījumi, kuriem ir būtiska nozīme sprieduma lietā Nr. 2016-06-01 kontekstā.

 

Personu tiesības pārbaudes procesā tikt uzklausītām

Likuma "Par valsts noslēpumu" 9. pants paredz divus obligātus priekšnoteikumus pieejai valsts noslēpumam: pieeja ir atļauta tikai tām personām, kurām saskaņā ar amata (dienesta) pienākumiem vai konkrētu darba (dienesta) uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, un kuras saskaņā ar šo likumu ir saņēmušas speciālās atļaujas. Personas pārbaude veicama pirms darba (dienesta) attiecību uzsākšanas. Turpmāk izklāstītie jautājumi par personas procesuālajām garantijām attiecas uz valsts drošības iestāžu veikto personu pārbaudi speciālās atļaujas izsniegšanai.

Iepriekšējais likuma "Par valsts noslēpumu" regulējums neparedzēja pienākumu personas pārbaudes gaitā to uzklausīt, lemjot jautājumu par speciālās atļaujas piešķiršanu vai anulēšanu. Pārrunas ar personu atsevišķos gadījumos paredzētas Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumos Nr. 21 "Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 21).

Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2016-06-01 norādīja, ka, ciktāl valsts drošības intereses to pieļauj, personas tiesības tikt uzklausītai ir nodrošināmas pirms tam, kad tiek pieņemts lēmums par speciālās atļaujas anulēšanu. Satversmes tiesa uzsvēra, ka personas uzklausīšana lēmuma pārsūdzības procesā ir imperatīva prasība. Vienlaikus Satversmes tiesa secināja: ja valsts drošības iestāžu rīcībā ir fakti, kas ļauj apšaubīt personas piemērotību pieejai valsts noslēpumam, primāra ir valsts drošības interešu apdraudējuma novēršana, nevis personas procesuālo tiesību nodrošināšana. Savukārt pēc tam, kad lēmums par speciālās atļaujas anulēšanu jau ir pieņemts un valsts drošības interešu apdraudējums ir novērsts, personas uzklausīšanas un informēšanas ierobežojumiem jābūt pieejamiem un skaidriem.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Par valsts noslēpumu  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Intervija
Jāapzinās tehnoloģiju uzņēmumu vara – nav obligāti jāiejaucas
Digitālā vide un pieejamie tehnoloģiju risinājumi ir šķietami atvieglojuši mūsu dzīves un padarījuši tas daudz ērtākas, efektīvākas un ekonomiskākas. Vienā no Latvijas tiesību institūta rīkotajām vieslekcijām Rīgā bija ...
Dina Gailīte
Informācija
Latviešu valoda uz valsts otrās simtgades sliekšņa
Viens no Latvijas valsts mērķiem ir nodrošināt latviešu valodas pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, latviešu valoda ir gan Latvijas identitātes daļa, gan vienīgā valsts valoda – tāds ir Satversmē nostiprinātais ...
Edgars Puriņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai kapitāla zaudēšana rada ienākumu no kapitāla pieauguma
Visticamāk, uz virsrakstā izteikto jautājumu ikviens pirmšķietami atbildētu noliedzoši, jo kapitāla zaudēšanas rezultātā kapitāla vairs nav, kur nu vēl tas pieaug, turklāt kapitāla zaudēšanas rezultātā acīmredzami rodas ...
3 komentāri
Modrīte Mazure-Vucāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Sabiedrības vērtības Latvijā caur pagasttiesu darbības prizmu
Latvija 20. gs. 20.–30. gados. Šī perioda Latvijas – paradīzes un ideālas sabiedrības – tēls ticis glabāts un iznests cauri padomju okupācijas gadiem, un tas palīdzējis atjaunot neatkarību un turpināt Latvijas ...
Akadēmiskā dzīve
Piedalies profesora Kārļa Dišlera konstitucionālās tiesas jubilejas izspēlē!
Neapšaubāmi, katru gadu gaidītākā nacionālā mēroga tiesu izspēle ir klāt un šogad – īpašās jubilejas noskaņās! Prof. Kārļa Dišlera fonds sadarbībā ar ELSA Latvia organizē jau XX konstitucionālo tiesību izspēles, šajā ...
AUTORU KATALOGS