ŽURNĀLS Viedoklis

16. Oktobris 2018 /Nr.42 (1048)

Kam uzticēt Ministru kabineta sastādīšanu
Dr. iur.
Jānis Neimanis
Satversmes tiesas tiesnesis 

13. Saeimas vēlēšanas ir noslēgušās. Tagad sākušās politisko partiju savstarpējās sarunas koalīcijas izveidei un par savstarpējās sadarbības (jeb koalīcijas) līguma noteikumiem. Taču kam uzticēt veidot Ministru kabinetu? Un vai patiešām Valsts prezidents izvēlas Ministru prezidentu? Atbildes atrašanu atvieglo ieskatīšanās Satversmē.

2018. gada 6. oktobrī notikušo 13. Saeimas vēlēšanu provizoriskie rezultāti liecina, ka visvairāk deputātu (23) ievēlēti no sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" saraksta. Tai seko politiskā partija "KPV LV" un Jaunā konservatīvā partija (16 katrai). Ar nedaudz mazāku deputātu skaitu seko politisko partiju apvienība "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (13 no katra saraksta) un politisko partiju apvienība "Zaļo un Zemnieku savienība" (11). Savukārt 8 deputāti ievēlēti no politisko partiju apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
16
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Intervija
Jāapzinās tehnoloģiju uzņēmumu vara – nav obligāti jāiejaucas
Digitālā vide un pieejamie tehnoloģiju risinājumi ir šķietami atvieglojuši mūsu dzīves un padarījuši tas daudz ērtākas, efektīvākas un ekonomiskākas. Vienā no Latvijas tiesību institūta rīkotajām vieslekcijām Rīgā bija ...
Dina Gailīte
Informācija
Latviešu valoda uz valsts otrās simtgades sliekšņa
Viens no Latvijas valsts mērķiem ir nodrošināt latviešu valodas pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, latviešu valoda ir gan Latvijas identitātes daļa, gan vienīgā valsts valoda – tāds ir Satversmē nostiprinātais ...
Liene Zariņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Jaunais regulējums likumā "Par valsts noslēpumu"
2018. gada 1. februārī tika pieņemti un 2018. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu",1 kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas valsts drošības iestāžu īstenotajā personu pārbaudē ...
Edgars Puriņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai kapitāla zaudēšana rada ienākumu no kapitāla pieauguma
Visticamāk, uz virsrakstā izteikto jautājumu ikviens pirmšķietami atbildētu noliedzoši, jo kapitāla zaudēšanas rezultātā kapitāla vairs nav, kur nu vēl tas pieaug, turklāt kapitāla zaudēšanas rezultātā acīmredzami rodas ...
3 komentāri
Modrīte Mazure-Vucāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Sabiedrības vērtības Latvijā caur pagasttiesu darbības prizmu
Latvija 20. gs. 20.–30. gados. Šī perioda Latvijas – paradīzes un ideālas sabiedrības – tēls ticis glabāts un iznests cauri padomju okupācijas gadiem, un tas palīdzējis atjaunot neatkarību un turpināt Latvijas ...
AUTORU KATALOGS