Šī raksta mērķis ir atgādināt aizejošajai un jaunajai Saeimai1 par dažām aktuālām normatīvo aktu iniciatīvām, kuras gaida savu apstiprinājumu Saeimā vai Ministru kabinetā, un ieskicēt pastāvošās tirgus tendences jaunu mājokļu un nedzīvojamo telpu tirgū Baltijas valstīs salīdzinošā aspektā ar mērķi izcelt minēto normatīvo aktu iniciatīvu nepieciešamību un pamatotību tieši Latvijā.
Sausā statistika
Ikgadējais Ober-Haus Estate Latvia nekustamā īpašuma apskats Baltijas valstīs2 ļoti uzskatāmi ļauj salīdzināt situāciju mājokļu tirgū Latvijā un kaimiņvalstīs. 2017. gadā Baltijas valstīts pircēji iegādājās dzīvojamās platības aptuveni 3,7 miljardu eiro vērtībā. Lietuva un Igaunija katra veidoja 41 % no šīs summas, kamēr Latvija – tikai 18 %. Ir acīm redzams, ka Lietuvas un Igaunijas pārsvaru veido arī tas, ka kaimiņvalstīs ik gadu tiek uzbūvēts krietni lielāks skaits jaunu dzīvokļu. Piemēram, 2017. gadā Rīgā nodoti ekspluatācijā 1458 dzīvokļi, Tallinā nodoti ekspluatācijā 3000 dzīvokļu, bet Viļņā – vairāk nekā 4000 dzīvokļu.3 Turklāt 2018. gada otrais ceturksnis uzrāda, ka Rīgas pilsētas kopējais dzīvojamo platību tirgus šī gada pirmajā pusgadā nav sasniedzis gaidītās izaugsmes prognozes (cenu pieaugums nav sasniedzis gada sākumā prognozēto 3,7 % cenu pieaugumu), tomēr jauno projektu segments pircēju vidū kļūst arvien iecienītāks un kopējais darījumu īpatsvars lēnām turpina pieaugt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes