Deviņdesmito gadu beigās, tuvojoties tūkstošgades maiņai, visa pasaule elpu aizturējusi gaidīja, vai, sitot pusnaktij un iestājoties 2000. gadam, nepārstās funkcionēt visas datorsistēmas, kas atmiņas taupīšanas nolūkos līdz šim bija ieprogrammētas gadskaitļus attēlot tikai ar diviem cipariem.1 Sabiedrība vēl nepazina Facebook,2 un ne visi jau izmantoja Google meklētājprogrammu, kas bija tapusi tikai pirms nepilniem pieciem gadiem.3
Šodien, pēc gandrīz divdesmit gadiem, situācija ir būtiski mainījusies. Par arvien vairāk pakalpojumiem varam norēķināties ar kriptovalūtām,4 tepat kaimiņos Igaunijā pasažierus ir pārvadājis pašbraucošs autobuss5 un arī Latvijā sākts īstenot līdzīgas iniciatīvas.6 Vārdu sakot, tehnoloģijas ir kļuvušas ne tikai pieejamākas, bet arī "gudrākas". Tāpat pāris desmitgažu laikā tiešsaistē pieejamais elektroniskā satura apjoms, tostarp audiovizuāli materiāli, mācību literatūra, izklaides iespējas un personas dati, ir pieaudzis ģeometriskā progresijā. Tam var viegli piekļūt, to var izmantot, un to var izplatīt ar sociālo plašsaziņas līdzekļu starpniecību, kā arī lejuplādēt uz dažādām ierīcēm.7 Iepriekšminētais nenoliedzami liecina, ka arī tiesiskais regulējums nedrīkst stāvēt uz vietas. Kaut arī normatīvajam regulējumam jābūt gana abstraktam, lai to varētu piemērot dažādos apstākļos,8 autores ieskatā, būtu naivi cerēt, ka šobrīd spēkā esošais regulējums spēs rast risinājumu situācijām, par kurām šobrīd pat nevaram iedomāties. Piemēram, tieši nepieciešamība sekot līdzi jaunajām tehnoloģijām lika Eiropas Savienības iestādēm pārvērtēt iepriekšējo personas datu aizsardzības regulējumu, radot jaunu – Vispārīgo datu aizsardzības regulu (turpmāk – VDAR).9
Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas situācijas, kurās jaunās tehnoloģijas likušas kritiski palūkoties uz esošo tiesisko regulējumu. Tādēļ raksta pirmajā daļā kā piemēri aplūkoti daži izaicinājumi, kurus radījušas viedās ierīces, tā sauktais mākslīgais intelekts, un to šībrīža regulējums. Savukārt raksta otrajā daļā autore aplūko ar informācijas apmaiņu internetā saistītos jautājumus.
Jauno tehnoloģiju radītie izaicinājumi
Tādi vārdu salikumi kā "viedās ierīces", "kriptovalūta" un "autonomās automašīnas" jau atraduši savu vietu latviešu sarunvalodā, tomēr vien retais līdz galam izprot, ko tieši tie nozīmē. Vēl sarežģītāks ir jautājums, vai un kā šīs tehnoloģijas būtu pakļaujamas normatīvajam regulējumam.
Kaut arī šobrīd Latvijā lielākā daļa viedierīču vēl nav ļoti sarežģītas (piemēram, viedtelefoni, viedie pulksteņi u.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes