ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

20. Novembris 2018 /Nr.47 (1053)

Mākslīgā intelekta tiesiskais statuss
Toms Simsons
LU Juridiskās fakultātes bakalaura studiju programmas students 

Jaunākās tehnoloģijas ir izmainījušas cilvēku dzīvi dažādos veidos. Tehnoloģijas nepārtraukti attīstās, un jau tagad tās ieņem ļoti nozīmīgu lomu mūsu ikdienā. Tām ir svarīga loma ne tikai birojos, bet arī pasaules ekonomikā. Tehnoloģijas var apstrādāt datus daudz lielākā apjomā, precīzāk un ātrāk par cilvēku. Tehnoloģiju attīstība notiek tik strauji, ka ir pienācis laiks, kad mākslīgais intelekts ienāk mūsu ikdienā.

Pašlaik būtu īstais mirklis sākt radīt tiesību normas, kas regulētu mākslīgā intelekta statusu. 2017. gadā Saūda Arābija kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas ir devusi pilsonību mākslīgajam intelektam – cilvēkveidīgam robotam, kuru sauc Sofija.1 Sofija ir ieprogrammēta atdarināt cilvēkiem raksturīgās sejas izteiksmes un izturēšanos. 2017. gadā tika publicēta intervija ar Sofiju, kurā viņai tika uzdoti dažādi jautājumi, uz kuriem Sofijas atbildes bija gluži kā cilvēkam. Pēc šā notikuma aktuāls kļuva jautājums par mākslīgā intelekta tiesībām un – vai mākslīgā intelekta tiesības neaizskar cilvēktiesības.

 

Mākslīgā intelekta veidi

Mākslīgais intelekts ir iedalāms divos veidos: "stiprais" un "vājais" mākslīgais intelekts.2 "Vājais" mākslīgais intelekts ir tehnoloģijas, kurām ir konkrēts algoritms, pēc kura tās vadās. Šādas tehnoloģijas kalpo kāda konkrēta uzdevuma izpildīšanai, piemēram, picas pasūtījuma pieņemšanai, tiesneša lomas atveidošanai tiesā vai auto vadīšanai. Šāds mākslīgais intelekts var pildīt tikai uzdevumu, kas ir ierakstīts tā algoritmā, taču nav spējīgs pildīt citu veidu pienākumus.

Savukārt "stiprais" mākslīgais intelekts ir spējīgs "domāt" ārpus ierakstītā algoritma.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jūlija Terjuhana, Jānis Guobis
Numura tēma
Lai juristi nepaliktu iedzinējos
Šajā "Jurista Vārda" numurā seši jaunie juristi piedāvā iepazīties ar rakstiem, kas tapuši vasaras skolas projekta Netzwerk Ost-West ietvaros. Topošie juristi ar saviem rakstiem vēlas pievērst uzmanību digitalizācijai un tieslietām. ...
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Pirmais zinātniskais pētījums par tiesu izpildītājiem Latvijā
Valsts svētku mēneša ieskaņā, 2. novembrī, svētkus svinēja arī Latvijas tiesu izpildītāji, Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā atverot grāmatu "Tiesu izpildītāja institūts Latvijā (1918–2018)", kas ir pirmais zinātniskais ...
Lolita Bērziņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Viedās tehnoloģijas, internets un tiesības
Deviņdesmito gadu beigās, tuvojoties tūkstošgades maiņai, visa pasaule elpu aizturējusi gaidīja, vai, sitot pusnaktij un iestājoties 2000. gadam, nepārstās funkcionēt visas datorsistēmas, kas atmiņas taupīšanas nolūkos līdz šim ...
Edgars Cebaks
Skaidrojumi. Viedokļi
Sākotnējais virtuālās valūtas piedāvājums: pašreizējā situācija un perspektīvas
Pēdējā laikā jēdzienu "virtuāla valūta" lieto arvien biežāk. Virtuālās valūtas investīciju veidi neaprobežojas tikai ar ieguldījumiem Bitcoin un citos populāros un pasaulē pazīstamos virtuālās valūtas modeļos (piemēram, ...
Stella Kaprāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Atbildība 4.0
Raksta mērķis ir aplūkot dažas no Industrijas 4.0 jomām – autonomās automašīnas un robotiku saistībā ar civiltiesiskās atbildības regulējumu, analizējot piemērojamos atbildības modeļus. Raksta ierobežotā apjoma dēļ netiks ...
AUTORU KATALOGS