ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

27. Novembris 2018 /Nr.48 (1054)

Speciālo izmeklēšanas darbību izmantošanas teorētiskās un praktiskās problēmas
Dr. iur.
Jānis Baumanis
Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesora p.i. 

Latvijā pastāv divi dažādi uz ziņu iegūšanu orientēti kriminālprocesuālo darbību veidi: izmeklēšanas darbības (turpmāk – vispārīgās izmeklēšanas darbības) un speciālās izmeklēšanas darbības. Kriminālprocesa likumā (turpmāk – KPL) abi minētie procesuālo darbību veidi ir strikti norobežoti divās nodaļās. KPL 10. nodaļa veltīta vispārīgajām, bet 11. nodaļa – speciālajām izmeklēšanas darbībām. Tomēr abus šos procesuālo darbību veidus vieno vairākas kopīgas pazīmes.

Vispārīgās izmeklēšanas darbības KPL tiek skaidrotas 138. panta pirmajā daļā. Minētā norma paredz, ka izmeklēšanas darbības ir procesuālās darbības, kas, pirmkārt, vērstas uz ziņu iegūšanu un, otrkārt, uz jau iegūto ziņu pārbaudi konkrētajā kriminālprocesā. Autoram šķiet, ka šo skaidrojumu pilnā mērā varētu attiecināt arī uz speciālajām izmeklēšanas darbībām. Tomēr pastāv viena neliela teorētiska problēma. Proti, KPL 11. nodaļas 210. panta pirmā daļa noteic, ka šajā nodaļā paredzētās speciālās izmeklēšanas darbības veic, ja kriminālprocesā pierādāmo apstākļu noskaidrošanai ziņas par faktiem jāiegūst, neinformējot noteiktās personas. Kā redzams, speciālo izmeklēšanas darbību veikšanas noteikumos ir norāde uz ziņu iegūšanu, bet nav iekļauta norāde uz iegūto ziņu pārbaudi.

No vienas puses, šāds speciālo izmeklēšanas darbību veikšanas skaidrojums bez norādes uz ziņu pārbaudi ir loģisks, jo speciālo izmeklēšanas darbību laikā iegūtās ziņas vēlāk kriminālprocesā jāpārbauda ar vispārīgām izmeklēšanas darbībām, piemēram, KPL 229. panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā. Proti, ja pierādīšanā izmanto kādas personas slepeni fiksētus izteicienus vai darbības, šī persona par to ir obligāti jānopratina. Pratināšana veicama pat tad, ja persona izvēlas procesā klusēt. Proti, personai tiek uzrādīti (atskaņoti) ieraksti, uzdodot jautājumus un protokolā piefiksējot, ka persona klusē. Vienlaikus jāatceras KPL 147. panta piektajā daļā noteiktais, ka pratināšanā materiālus uzrāda tikai pēc tam, kad ir ieprotokolētas pratināmā liecības attiecīgajā jautājumā. Tātad ierakstus ar personas slepeni fiksētiem izteicieniem vai darbībām nekad neuzrāda pirmās pratināšanas sākumā. Viss minētais ir orientēts uz speciālās izmeklēšanas laikā iegūto ziņu pārbaudi.

Jāatzīst, ka praksē bieži mēdz būt pat tā, ka speciālo izmeklēšanas darbību laikā iegūtās ziņas tiek nepamatoti detalizēti pārbaudītas – pat tad, kad šī pārbaude nav nepieciešama, tādējādi ieguldot kriminālprocesā neattaisnoti lielus resursus. Piemēram, atskaņojot personai telefonsarunu un uzrādot tās atšifrējumu, persona atzīst, ka tā ir viņa, kas sarunā piedalās. Neraugoties uz to, procesa virzītājs, būdams pārliecināts, ka sarunā patiesi dzirdama konkrētā persona, vēl nozīmē fonoskopisko ekspertīzi, lūdzot ekspertam noskaidrot, vai tiešām sarunā dzirdama konkrētā persona.

Jāatzīst, ka visefektīvākais un resursus taupošākais veids būtu, ja praksē tiktu ieviesta kārtība, kurā, ja persona, vēloties kavēt kriminālprocesa norisi, apzināti nepatiesi noliegtu, ka sarunā dzirdama viņas balss un tiktu nozīmēta fonoskopiskā ekspertīze, kas apstiprinātu, ka sarunas dalībnieks ir tieši šī persona, tad ekspertīzes izmaksas pilnā mērā uzreiz būtu jāsedz šai personai. Diemžēl praksē šos izdevumus parasti saista ar KPL 367. panta pirmās daļas 3. punktu (samaksa ekspertiem, revidentiem, tulkiem un speciālistiem par darbu, izņemot gadījumus, kad viņi piedalās procesā, izpildot savus dienesta pienākumus), nevis ar KPL 367. panta pirmās daļas 6. punktu (summas, kas izlietotas ekspertīzes izdarīšanai), jo, pat sasaistot šos izdevumus ar summu, kas izlietota ekspertīzei, problemātiski fonoskopiskās ekspertīzes ietvaros atrast izdevumus, kas nav iekļauti samaksā ekspertam. Turklāt pastāvošā kārtība paredz procesuālo izdevumu piedzīšanu ar gala nolēmumu no notiesātajiem, nevis no citām personām, tai skaitā no aizdomās turētā, kas apzināti kavē pirmstiesas kriminālprocesu.

 

Noziedzīga nodarījuma kvalifikācijas aspekts

Katrā ziņā nav noliedzams, ka speciālo izmeklēšanas darbību laikā iegūtās ziņas ir jāpārbauda, tādēļ speciālās izmeklēšanas darbības pamatā ir orientētas uz ziņu ieguvi, nevis pārbaudi.

No otras puses, šāds speciālo izmeklēšanas darbību veikšanas skaidrojums bez norādes uz ziņu pārbaudi ir neloģisks, jo speciālās izmeklēšanas darbības ir iespējams veikt tikai tad, kad izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu var kvalificēt pēc konkrēta Krimināllikuma (turpmāk – KL) panta daļas. Proti, kad jau ir pavisam droši zināms, ka izmeklējamais noziedzīgais nodarījums ir noziegums, nevis kriminālpārkāpums. Jo KPL 210. panta trešā daļa paredz, ka speciālās izmeklēšanas darbības drīkst veikt, vienīgi izmeklējot mazāk smagus, smagus vai sevišķi smagus noziegumus. Tātad speciālo izmeklēšanas darbību veikšanas obligātais priekšnosacījums ir jau konkrēto nostiprināto ziņu esamība krimināllietas materiālos, kas ļauj izmeklējamo nodarījumu kvalificēt nevis pēc KL nodaļas, bet gan pēc konkrēta panta daļas.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
9
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Kriminālprocesa likums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Informācija
Ieskats fotokonkursā "Es un "Jurista Vārds""  
Novembra pirmajās nedēļās sociālās saziņas vietnē Facebook norisinājās "Jurista Vārda" rīkots foto un video konkurss "Es un "Jurista Vārds"". Tajā ikviens bija aicināts piedalīties ar foto vai video mirkli, brīvi improvizējot par ...
Jurista Vārds
Informācija
Darbu sāk 13. Saeimas Juridiskā komisija
Šī gada 20. novembrī notika 13. Saeimas ārkārtas sēde, kurā saskaņā ar Saeimas kārtības rulli tika izveidotas 16 komisijas un ievēlēti to locekļi. Tai skaitā tika izveidota arī tieslietu nozarei būtiskā Juridiskā komisija, ...
Artūrs Parfjonovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts meža dienests kā atzinuma sniedzējs un cietušā pārstāvis kriminālprocesā
Raksta mērķis ir noskaidrot, vai situācija kriminālprocesā, kad Valsts meža dienests (turpmāk – VMD) pārstāv cietušo un vienlaicīgi sniedz atzinumu, nepārkāpj personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tiesības uz taisnīgu ...
Jānis Kubilis
Viedoklis
Satversmes tiesas atziņas Latvijas deliktu tiesību kontekstā
Juridiskā darba tirgus
Darba devējs:
Zvērinātu advokātu birojs "Cobalt"
1 komentāri
AUTORU KATALOGS