ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

18. Decembris 2018 /Nr.51/52 (1057/1058)

Negodprātīgas tiesību un pienākumu izmantošanas un ļaunprātīgas rīcības izpratne civilprocesā
Dr. iur.
Daina Ose
LU Juridiskās fakultātes docente 

Godprātīga savu tiesību izmantošana ir normatīvi nostiprināts princips, pēc kura jāvadās jebkurai personai neatkarīgi no tā, vai viņa iesaistās privāttiesiskajās attiecībās ar otru tiesību subjektu, vai arī vēršas ar prasību tiesā, lai aizsargātu savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses. Civillikuma1 1. pantā nostiprinātā norma noteic, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.

Skaidrojot labas ticības principu, tiesību zinātnieki, uzsverot šīs normas nozīmīgumu, norāda, ka katram savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ievērojot citu personu pamatotās intereses.2 Tādējādi nav pieļaujams, ka persona savas tiesības izmanto vai pienākumus izpilda neattaisnojamā veidā vai neattaisnojamu mērķu sasniegšanai un, konstatējot šādu rīcību, personas subjektīvās tiesības un pienākumi var tikt liegti.3 Labas ticības principa izpausme ir vērojama, ne tikai dibinot, grozot un izbeidzot civiltiesiskās attiecības, bet arī strīda gadījumā izmantojot tiesības uz tiesas aizsardzību.4

Pieņemot, ka personai ir subjektīvās tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā tikai lietas izskatīšanas gaitā, tiesa var konstatēt personas (lietas dalībnieka) negodprātīgu savu subjektīvo tiesību izmantošanu pretēji labas ticības principam, kurš, lai arī Civilprocesa likumā5 nav tieši nostiprināts, tomēr ir attiecināms kā vispārējs tiesību princips. Procesuālā tiesība – vērsties tiesā, lai aizsargātu savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, ir cieši saistīta ar materiālajās normās nostiprinātajiem personas subjektīvo tiesību un pienākumu realizācijas principiem. Ja labas ticības princips ir uzskatāms par ģenerālklauzulu,6 tad strīda gadījumā tiesa izvērtē aizsargājamo subjektīvo tiesību vai aizsargājamo interešu esību, konstatējot personas tiesības pēc saistības, kā arī tiesības izmantot noteiktus procesuālos tiesību aizsardzības līdzekļus, tajā skaitā arī tiesības vērsties tiesā ar prasību.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Informācija
Civilprocesa problēmjautājumi
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tiesu administrāciju Eiropas Sociālā fonda projekta “Justīcija attīstībai” ietvaros oktobrī rīkoja ikgadējo tiesību zinātnieku un praktiķu konferenci “Aktuālie Civilprocesa ...
Dace Vārna
Skaidrojumi. Viedokļi
Vienveidīga tiesu prakse kā daļa no tiesībām uz taisnīgu tiesu
No Civilprocesa likuma 1. panta pirmās daļas, kā arī Satversmes 92. panta 1. teikuma izriet, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Tiesības uz taisnīgu tiesu ir pieskaitāmas pie ...
2 komentāri
Krista Bērziņa, Zelma Lapiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts nodeva un prasības nodrošināšana darījumu apstrīdēšanas prasībās: problemātiskie aspekti
Civilprocesa likuma 1. pants nosaka, ka “katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā”. Tomēr, lai šim pantam nebūtu tikai ...
Viktors Makucevičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Trešo personu regulējuma problēmjautājumi
Viktorija Jarkina, Andris Tauriņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības nodrošināšana un pagaidu aizsardzība: aktuālie jautājumi
Šajā publikācijā autori vēlas apskatīt atsevišķus Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL) konstatētus problēmjautājumus saistībā ar pagaidu aizsardzību un prasības nodrošināšanu.1
AUTORU KATALOGS