ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

22. Janvāris 2019 /Nr.3 (1061)

Iespējamā Baltkrievijas naftas transportēšana: starptautiski tiesiskie aspekti
Māris Lejnieks
LU Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras lektors, Ārlietu ministrijas Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgo ekspertu padomes priekšsēdētājs  

2019. gada 10. janvārī plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Baltkrievijas Republikas (turpmāk – Baltkrievija) prezidents Aleksandrs Lukašenko esot devis rīkojumu savai valdībai organizēt alternatīvas naftas piegādes Baltkrievijai caur Baltijas valstu ostām, īpaši pieminot Latvijas ostas.1 Lai arī šo rindu autors aicinātu izturēties pret šo Baltkrievijas prezidenta paziņojumu ar zināmu skepsi, jo visdrīzāk viņa retorika bija domāta Krievijas valdībai kā tās ietekmēšanas līdzeklis strīdā par Baltkrievijai piegādājamās Krievijas naftas cenām, turklāt iespējamība nepirkt naftu no Krievijas, bet starptautiskajā tirgū un pa jūru to transportēt uz Baltkrieviju caur Ukrainu vai kādu Lietuvas vai Latvijas ostu netiek izteikta pirmo reizi, tomēr autors vēlētos izmantot šo prezidenta Lukašenko paziņojumu, lai aplūkotu šādas iespējamās naftas transportēšanas starptautiski tiesiskos aspektus.

1. Latvijas starptautiski tiesisko saistību apjoms

Latvijas Republikai (turpmāk – Latvija) pastāv starptautiski tiesiskās saistības pret savu kaimiņvalsti Baltkrieviju kā valsti, kurai nav izejas uz jūru, attiecībā uz šķēršļu neradīšanu vai šo šķēršļu novēršanu Baltkrievijas preču tranzītam uz Latvijas jūras ostām, kā arī attiecībā uz preču tranzītu no Latvijas jūras ostām uz Baltkrieviju, tajā skaitā attiecībā uz naftas produktu transportēšanu, neatkarīgi – pa dzelzceļu, zemes ceļu vai cauruļvadu.2 Šīs saistības uzliek Latvijai pienākumu vai nu nepadarīt naftas produktu tranzītu par neiespējamu vai apgrūtinātu, vai novērst situāciju, kad naftas produktu tranzīts kļūtu neiespējams vai apgrūtināts.

Latvijas saistības izriet no 1999. gada Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīguma par nosacījumiem Baltkrievijas Republikas kravu tranzītam, izmantojot Latvijas Republikas ostas un citu transporta infrastruktūru3 (turpmāk – Latvijas un Baltkrievijas tranzīta līgums), 1982.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jeļena Alfejeva
Skaidrojumi. Viedokļi
Transportlīdzekļa pasažiera durvju atvēršanas dēļ radītie bojājumi – turpmāk OCTA gadījums
1997. gada 1. septembrī Latvijā stājās spēkā tiesiskais regulējums, ar kuru tika noteikts, ka sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskā atbildība ir obligāti apdrošināma (tā dēvētā OCTA). Jau kopš minētās ...
1 komentāri
Viktorija Soņeca
Skaidrojumi. Viedokļi
Komentārs par jēdziena "transportlīdzekļu lietošana" tvērumu Tiesas praksē
Viens no jaunākajiem Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – Tiesa) spriedumiem transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jomā ir BTA Baltic Insurance Company1 lietā, kur radās jautājums, vai jēdziens ...
3 komentāri
Lauris Rasnačs
Juristu likteņi
Barons Balduins fon Disterlo un viņa veikums Latvijas tiesību sistēmas tapšanā  
Vācbaltu jurists barons Balduins fon Disterlo ir devis būtisku ieguldījumu Latvijas tiesību sistēmas un latviešu juridiskās terminoloģijas izveidē un attīstībā. Nodibinoties Latvijas valstij, labi izglītotais un pieredzējušais jurists ...
Barons B. Disterlo
Domu mantojums
Daži vārdi par kodifikācijas būtību un vēsturi
Rainers Svoks
Juridiskā darba tirgus
Jaunais jurists: Rainers Svoks
AUTORU KATALOGS