ŽURNĀLS Juristu likteņi

22. Janvāris 2019 /Nr.3 (1061)

Barons Balduins fon Disterlo un viņa veikums Latvijas tiesību sistēmas tapšanā
Dr. iur.
Lauris Rasnačs
Latvijas Universitātes lektors, zvērināts advokāts 
Barons Balduins fon Disterlo

Vācbaltu jurists barons Balduins fon Disterlo ir devis būtisku ieguldījumu Latvijas tiesību sistēmas un latviešu juridiskās terminoloģijas izveidē un attīstībā. Nodibinoties Latvijas valstij, labi izglītotais un pieredzējušais jurists izveidoja un vadīja Tieslietu ministrijas Kodifikācijas nodaļu, kas veica gan jaunradīto normatīvo aktu projektu izskatīšanu, gan arī Latvijas teritorijā spēkā bijušo Krievijas impērijas likumu aktualizēto redakciju izstrādi un publicēšanu. Neilgu laiku viņš bija arī augstākās tiesu instances – Senāta – loceklis, kā arī tieslietu ministrs. Arī 21. gadsimtā joprojām aktuālas ir daudzas viņa publikācijas par konstitucionālo tiesību, kodifikācijas un latviešu juridiskās terminoloģijas jautājumiem.

Balduins fon Disterlo bija nozīmīga personība Latvijas 20. gadsimta 20.–30. gadu tiesiskajā sistēmā, un mūsdienu juristiem ir vērts apzināties ne vien viņa lomu Latvijas tiesību vēsturē, bet arī joprojām aktuālo juridiskās domu mantojumu, kas turpina dzīvot latviešu terminoloģijā un spēkā esošajos tiesību aktos.

Ģimene, jaunība un darbība Krievijā

Barons Balduins fon Disterlo (vāc. – Balduin Baron von Düsterlohe)1 ir dzimis 1869. gada 13. aprīlī (pēc vecā stila), 25. aprīlī (pēc jaunā stila) Rīgā.2 Viņa tēvs barons Georgs fon Disterlo bija atvaļināts Krievijas impērijas virsnieks (Stabskapitän – vāc. jeb штабс-капитан – kr.). Dažos avotos tiek arī minēts, ka Balduina tēvs bijis jurists.3 Balduina māte Jūlija, Heinriha meita, ir no senas vācbaltiešu dzimtas Freitāgiem-Loringhofeniem (Freytag-Löringhoven, arī Freytag-Löringhoff). Dzimusi 1840. gada 16. februārī Jelgavā, mirusi 1925. gadā Rīgā.

Arī Disterlo ir sena vācbaltiešu aristokrātu dzimta, kuras pirmsākumi Livonijā esot meklējami 16. gadsimtā. Šīs dzimtas piederīgo vidū ir arī vairākas citas ievērojamas personas – rakstnieks, jurists, Krievijas impērijas Valsts padomes valsts sekretārs Romāns fon Disterlo, kā arī Krievijas impērijas armijas pulkvedis Pirmā pasaules kara laikā Konstantīns fon Disterlo.4

Tomēr, neskatoties uz dižciltīgo izcelsmi, Balduins fon Disterlo "bija ļoti vienkāršs un pieticīgs un citus cienīja vienīgi pēc viņu iekšējām īpašībām, nešķirojot personas nekad pēc to sabiedriskā stāvokļa vai izcelšanās",5 kā to viņam veltītajā nekrologā ir norādījuši viņa laikabiedri.

Balduinam bija vecāka māsa Magdelēne, dzimusi 1868. gada 21. janvārī Jaunjelgavā jeb, kā tolaik to sauca, Fridrihštatē.

Domājams, ka skolas gaitas Balduins fon Disterlo uzsāka mājskolotāju vadībā. 1883. gadā viņš sāka mācības Vidzemes guberņas ģimnāzijā Rīgā. Ģimnāziju viņš absolvēja 1887. gadā.6 Pēc ģimnāzijas absolvēšanas 1888. gadā viņš uzsāka studijas Tērbatas Universitātes Juridiskajā fakultātē, bet vēlāk turpināja Sanktpēterburgas Universitātes Juridiskajā fakultātē.

Šis Balduina fon Disterlo bērnības, skolas un studiju laiks sakrīt ar būtiskām pārmaiņām Krievijas impērijas Baltijas guberņās – Igaunijā, Sāremā (vāc. Ösel), Vidzemē (precīzāk – Livonijā, kas ietvēra arī daļu mūsdienu Igaunijas) un Kurzemē.

Vācbaltieši bija vien skaitliski neliela daļa no Krievijas impērijas un tās Baltijas guberņu iedzīvotājiem. Tomēr vācbaltiešu īpatsvars Krievijas impērijas pārvaldē un militārajā resorā bija ļoti liels.7 Minētās guberņas un vācbaltieši kā to valdošā elite ilgstoši baudīja būtisku un Krievijas impērijai, šķiet, kopumā neraksturīgu valodas, kultūras, reliģijas un arī juridisko autonomiju. Vidzemē un Igaunijā šī autonomija pastāvēja vairāk nekā simts gadus, lai gan atsevišķi mēģinājumi to ierobežot parādījās jau Katrīnas II valdīšanas laikā 18. gadsimta otrajā pusē,8 kā arī jau spilgtāk – 19. gadsimta vidū imperatora Nikolaja I valdīšanas laikā, ko cita starpā spilgti raksturo Karla Širrena (Carl Schirren) "Livoniešu atbilde Jurija Samarina kungam" (Livländische Antwort an Herrn Juri Samarin).

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
10
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jeļena Alfejeva
Skaidrojumi. Viedokļi
Transportlīdzekļa pasažiera durvju atvēršanas dēļ radītie bojājumi – turpmāk OCTA gadījums
1997. gada 1. septembrī Latvijā stājās spēkā tiesiskais regulējums, ar kuru tika noteikts, ka sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskā atbildība ir obligāti apdrošināma (tā dēvētā OCTA). Jau kopš minētās ...
1 komentāri
Viktorija Soņeca
Skaidrojumi. Viedokļi
Komentārs par jēdziena "transportlīdzekļu lietošana" tvērumu Tiesas praksē
Viens no jaunākajiem Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – Tiesa) spriedumiem transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jomā ir BTA Baltic Insurance Company1 lietā, kur radās jautājums, vai jēdziens ...
3 komentāri
Māris Lejnieks
Skaidrojumi. Viedokļi
Iespējamā Baltkrievijas naftas transportēšana: starptautiski tiesiskie aspekti
2019. gada 10. janvārī plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Baltkrievijas Republikas (turpmāk – Baltkrievija) prezidents Aleksandrs Lukašenko esot devis rīkojumu savai valdībai organizēt alternatīvas naftas piegādes Baltkrievijai caur ...
Barons B. Disterlo
Domu mantojums
Daži vārdi par kodifikācijas būtību un vēsturi
Rainers Svoks
Juridiskā darba tirgus
Jaunais jurists: Rainers Svoks
AUTORU KATALOGS