ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

29. Janvāris 2019 /Nr.4 (1062)

Autortiesību direktīvas 13. pants: starp tiesisku atlīdzību un interneta filtriem
Mg. iur.
Madara Meļņika
Juriste ZAB "Sorainen" 
Mg. iur.
Andris Tauriņš
Zvērināts advokāts ZAB "Sorainen" 

"Mēmju (meme)1 slepkava",2 "mēmju bans",3 "cenzūras filtrs"4 un "negatīvas sekas māksliniekiem, nozarei un galu galā arī sabiedrībai"5 – šie ir tikai daži no Eiropas Autortiesību direktīvas 13. panta apzīmējumiem. 2018. gada beigās iesāktās t.s. Trialoga diskusijas starp ES likumdevējiem ar mērķi vienoties par direktīvas gala redakciju joprojām nav nonākušas pie rezultāta: 2019. gada 18. janvārī tika atcelta 21. janvārī plānotā pēdējā Trialoga tikšanās, tostarp domstarpību par 13. pantu dēļ.6 Savu lomu tur, iespējams, spēlēja arī daudzos Youtube video un Instagram "storiju" starplaikos, kā arī Twitter lentēs izlecošais paziņojums ar aicinājumu interneta lietotājiem rīkoties pret panta galīgu pieņemšanu.7

Kas ir šis 13. pants, kas izsaucis tik daudz pretrunīgu reakciju, un kādas varētu būt tā sekas?

13. panta tapšanas vēsture

Digitālo tehnoloģiju attīstība "mainījusi to, kā darbi un citi aizsargātie priekšmeti tiek radīti, ražoti, izplatīti un izmantoti,"8 un 2001. gada Eiropas autortiesību direktīva9 ir novecojusi. Šis arguments bija pamatā vairāk nekā divus gadus10 ilgstošajām Eiropas Parlamenta debatēm par jauno Eiropas Autortiesību direktīvu11 (turpmāk – Direktīva).

2016. gada 14. jūnijā Eiropas Komisija piedāvāja pirmo Direktīvas versiju.12 2018. gada 20. jūnijā Eiropas Parlamenta Juridiskā un cilvēktiesību komisija apstiprināja savu Direktīvas projektu,13 tomēr 5. jūlijā Eiropas Parlaments noraidīja mandāta piešķiršanu par Direktīvu atbildīgajam ziņotājam Akselam Fosam (Axel Voss) uzsākt Direktīvas projekta saskaņošanu ar Padomi,14 deputātiem izsakot vēlmi septembrī vēlreiz debatēt par direktīvas saturu. Divi no galvenajiem iemesliem šādai reakcijai bija Direktīvas 11. un 13. pants – pirms balsojuma par šiem pantiem savus iebildumus izteica gandrīz viens miljons iedzīvotāju15 un vairāk nekā 145 nevalstiskās organizācijas,16 paužot bažas par draudošo interneta cenzūru. Tādēļ A. Fosam tika noteikts sagatavot jaunu 13. panta redakciju, kas tika apstiprināta septembrī.17

2018. gada nogalē sākās Trialoga sarunas starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju, tomēr vairākas reizes debates beidzās bez rezultāta.18 2019. gada 21. janvārī plānotā pēdējā tikšanās 18. janvārī tika atcelta, Eiropas Savienības Padomē darbojošo valstu ministriem nespējot vienoties par 11. un 13. panta gala versiju.19 Tas nozīmē, ka sarunas krietni ieilgs un situācija ir vēl sarežģītāka, nekā varēja šķist.

 

Panta saturs un attīstība

Sākotnējā Eiropas Parlamenta piedāvātā panta versija un reakcija uz to

Sākotnējā versijā pants lakoniski noteica, ka informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem sadarbībā ar tiesību īpašniekiem būs jāveic pasākumi, kas nodrošina savstarpēji noslēgto licences līgumu funkcionēšanu. Platformām būtu bijis jākontrolē, lai tajās pilnībā nebūtu pieejami darbi vai citi tiesību objekti, ko kā aizskarošus identificējuši tiesību īpašnieki. Minētajiem pakalpojumu sniedzējiem jāievieš sūdzību un kompensāciju mehānismi.20

Praksē tas nozīmētu, ka tādām lielapjoma lietotāju saturu saturošām platformām kā Youtube, Instagram un Tumblr vispirms būtu jāvienojas ar satura turētājiem par licenču līgumu noslēgšanu. Pēc tam platformām sadarbībā ar satura īpašniekiem būtu jānodrošina, ka pakalpojumos nav neatļauti pieejami aizsargāti darbi vai citi tiesību objekti. Atbilstoši šādam regulējumam filtri kā pirmie izskatītu visu lietotāju augšupielādēto saturu un pieņemtu lēmumu par tā atļaušanu augšupielādei vai augšupielādes liegumu, ja jaunais saturs aizskartu kāda jau aizsargāta lietotāja autortiesības. Automātiska satura bloķēšana būtu aizliegta – tomēr katrs augšupielādējamais fails tiktu izvērtēts.

Līdz ar normas spēkā stāšanos tiešsaistes platformas būs tieši atbildīgas par preventīvu aizskārumu novēršanu – protams, ar nosacījumu, ka tām neesot uzlikts pienākums "automātiski uzraudzīt visu saturu".

Atbilstoši Juridiskās komisijas skaidrojumam galvenais šī regulējuma mērķis bija noteikt platformu atbildību par autortiesību pārkāpumiem un nodrošināt autortiesību ievērošanu, vienlaikus netaisnīgi neierobežojot vārda brīvību.21 Norma esot izveidota, reaģējot uz netaisnīgo situāciju, ka autoru darbi rada lielus ienākumus tiešsaistes platformām, tomēr no šiem līdzekļiem paši autori nesaņem gandrīz neko.22 Šādu pozīciju un 13. panta pieņemšanu pašsaprotamā kārtā atbalstīja gandrīz visas Briselē aktīvās organizācijas, kas pārstāv autortiesību īpašniekus un profesionālās radošās personas.23 To skaitā ir, piemēram, Eiropas filmu direktoru federācija, Eiropas scenogrāfu federācija un Audiovizuālo autoru biedrība. Organizāciju ieskatā, ilgtermiņa ieguvumi līdzsvaros īstermiņa sekas.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
6
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Informācija
Kāds būs administratīvās atbildības jaunais regulējums  
Administratīvās atbildības likums, kas izstrādāts ar mērķi modernizēt administratīvās atbildības tiesības un aizstāt novecojušo un no padomju laikiem mantoto Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tika pieņemts Saeimā ...
4 komentāri
Vija Kalniņa
Juridiskā literatūra
Izdots Latvijas Senāta vēsturisko atziņu apkopojums
Tiesu namu aģentūra ir izdevusi grāmatu "Latvijas Senāta Spriedumu birojs. Latvijas Senāta atziņas par Civillikuma normu piemērošanu (1938–1940)". Grāmata ir tapusi pēc Latvijas Republikas Augstākās tiesas (Senāta) Judikatūras un ...
Andrejs Judins
Skaidrojumi. Viedokļi
Par žurnālistu tiesībām iepazīties ar krimināllietu materiāliem
Ierobežojumu esamība attiecībā uz iepazīšanos ar krimināllietu materiāliem un to izplatīšanu atbilst vispārīgiem kriminālprocesuālajiem principiem, kā arī mērķim novērst neattaisnotu iejaukšanos personu dzīvē. Nosakot to ...
Irēna Kucina, Laila Medina
Tiesību politika
Būtiskākās izmaiņas tiesu sistēmā un tiesību politikas jomā
Tieslietu ministrijas funkcijās ietilpst izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku tiesu sistēmas un tiesību sistēmas jomā, tajā skaitā valststiesību, administratīvo tiesību, civiltiesību, komerctiesību, krimināltiesību un ...
Signe Skutele
Juridiskā darba tirgus
Jaunais jurists: Signe Skutele
AUTORU KATALOGS