ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

5. Februāris 2019 /Nr.5 (1063)

Piespiedu nomas tiesiskās attiecības – būtība un īstenošanas iespējas Latvijas tiesību sistēmā
20 komentāri
Toms Dreika
Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Vispārējo civiltiesību nodaļas jurists 

Piespiedu nomas tiesiskās attiecībās, lai arī tiesību sistēmā pastāv jau vairāk nekā 25 gadus,1 vēl joprojām ir aktuālas gan likumdevējam, meklējot taisnīgu līdzsvaru starp tajās iesaistīto personu interesēm, gan arī pašiem tiesību normu piemērotājiem, praksē noregulējot no tām izrietošās tiesiskās attiecības. Līdz šim lielākās diskusijas, kā arī visaktīvākā likumdevēja darbība ir bijusi tieši jautājumā par nomas maksu. Savukārt citi aspekti par šā institūta būtību ir daudz mazāk pētīti, kaut arī ir ne mazāk būtiski, lai sasniegtu taisnīgu līdzsvaru starp tajās iesaistīto personu interesēm. Ievērojot minēto, raksta mērķis ir rosināt plašāku diskusiju par piespiedu nomas institūtu, tā subjektiem, no tā izrietošajām tiesībām un pienākumiem, kā arī tā kā speciāla tiesību institūta iekļaušanos vispārējā saistību tiesību sistēmā.

Tāpat kā piespiedu dalītā īpašuma problemātika kopumā,2 arī piespiedu nomas tiesiskās attiecības ir juridiski vissarežģītākās un praksē rada visvairāk problēmu tieši situācijās, kad dalītajā īpašumā atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Līdz ar to šajā rakstā lielāka uzmanība ir pievērsta gadījumiem, kad uz zemes atrodas patstāvīga būve, kas ir vairāku personu kopīpašumā.

 

I. Piespiedu nomas tiesiskās attiecības

Saskaņā ar Civillikuma 968. pantā ietverto vispārējo zemes un būvju nedalāmības konceptu uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota būve ir zemes daļa. Tādējādi vispārējā gadījumā tā tiesiski nav atdalāma no zemes, tā nevar patstāvīgi atrasties civiltiesiskā apgrozībā vai piederēt citai personai, kura nav zemes īpašnieks. Šāds koncepts izriet no zemes un uz tās esošu būvju nesaraujamas funkcionālas saistības – vienu nav iespējams pilnvērtīgi izmantot bez tiesībām uz otru. Zemes reformas un privatizācijas laikā tika izveidots piespiedu dalītais īpašums – izņēmuma gadījums, kad uz zemes uzcelta būve ir patstāvīgs īpašuma tiesību objekts, nevis zemes daļa un pieder citai personai, nevis zemes īpašniekam.

Jāuzsver, ka pastāv vairāki būtiski atšķirīgi dalītā īpašuma veidi. Likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"3 (turpmāk – Spēkā stāšanās likums) 14. panta pirmās daļas 1.–4. punkts ir tiesiskais pamats piespiedu dalītajam īpašumam, t.i., dalītajam īpašumam, kas tika izveidots bez tajā iesaistīto personu gribas vēsturiskās situācijas dēļ. Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 5. punkts (spēkā līdz 31.12.2016.) paredzēja iespēju veidot arī brīvprātīgu dalīto īpašumu – terminētu dalīto īpašumu, kas pastāv uz nomas līguma pamata. Tāpat arī vairākos speciālos normatīvajos aktos ir noteikti citi dalītā īpašuma veidi. Piemēram, Enerģētikas likumā4 un Likumā par ostām5 ir noteikta dalītā īpašuma pastāvēšana. Piespiedu nomas tiesiskās attiecības attiecas tikai uz piespiedu dalītā īpašuma gadījumiem. Brīvprātīgā dalītajā īpašumā (līdz iestājas nosacījums, kas to izbeidz) savstarpējās pušu attiecības pilnībā regulē noslēgtais nomas līgums, uz kura pamata brīvprātīgs dalītais īpašums ir izveidots. Savukārt citus speciālos dalītā īpašuma veidus regulē speciālie normatīvie akti, kas nosaka tiesisko pamatu to pastāvēšanai.

Tā kā īpašumu tiesību realizācija uz būvēm nav iespējama bez tiesībām lietot zemi, kas savukārt ierobežo zemes īpašnieka paša tiesības lietot zemi, ir nepieciešams kompensācijas mehānisms, kas atsver šādu īpašuma tiesību ierobežojumu. Likumdevējs situācijas risināšanai izvēlējās izmantot nomas institūtu.

 

II. Saistību tiesības un noma

Atbilstoši Civillikuma 1401. pantam saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. No minētā secināms, ka saistības pastāvēšanai nepieciešamie elementi ir kreditors, darbība, kurai ir mantiska vērtība, un parādnieks, kuram šī darbība ir jāveic par labu kreditoram. Pastāvot saistībai, pastāv kreditora tiesības prasīt šīs saistības izpildi.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1402. pantu saistību tiesības var rasties ne tikai uz tiesiska darījuma pamata, kura slēgšanai vispārējā gadījumā ir piemērojams civiltiesībās pastāvošais līgumu slēgšanas brīvības princips, bet arī uz likuma pamata, kas var būt patstāvīgs konkrētu saistību pastāvēšanas pamats.

Noma kā tiesību institūts ir definēta Civillikuma 2112. pantā, kas paredz, ka noma ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu. Civillikuma 2124. pants nosaka nomas līguma būtiskās sastāvdaļas, bez kurām nomas līgums nevar būt spēkā, t.i., nomas priekšmetu un nomas maksu. Attiecībā uz nomas maksu Civillikuma 2122. pants paredz, ka tai ir jābūt noteiktai. Tātad no nomas izriet iznomātāja saistība nodot nomnieka lietošanā nomas priekšmetu un nomnieka saistība maksāt nolīgto nomas maksu. Jāuzsver, ka Civillikums pieļauj gadījumus, kad noma ir spēkā, bet nomas maksa nav noteikta, paredzot tiesas kompetenci noteikt nomas maksu, ja puses pēc nomas līguma noslēgšanas tā arī nav vienojušās par nomas maksu (Civillikuma 2123.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Civillikums  
komentāri (20)
20 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Arta Snipe
7. Februāris 2019 / 09:52
2
ATBILDĒT
Ja piekrītam 3. secinājumam, tad aplami ir visi nolēmumi, kuros konstatēta darījuma (vai pat komerdarījuma) noslēgšana.
Kāds ir autora viedoklis šajā jautājumā? Ja zemes īpašniekam nav prasījuma tiesības līdz līguma noslēgšanai, kad sāk tecēt noilguma termiņš?
Toms Dreika > Arta Snipe
7. Februāris 2019 / 11:33
0
ATBILDĒT
Noma kā tiesiska attiecība (lai arī abstrakta) uz likuma pamata jau pastāv. Tādēļ jautājumu par tās konkretizāciju un secīgi saistību izpildi var risināt arī par pagājušu laiku.

Mans viedoklis par komercdarījumu jau ir pie vienas no jūsu publikācijām (neatceros, vai bija raksts vai eseju sadaļā) un nav mainījies. T.i., jautājums būs atrisināts, kad AT par šo izšķirsies. Es redzu divus ceļus, kā to var izdarīt. Tā kā tas ir jautājumus par Komerclikuma attiecīgo normu interpretāciju (komercdarījuma jēdziena tvērumu), viens ir vēsturiskā interpretācijas metode, lai gan tur īsti saprast nevar, jo sākotnējā redakcija skaidri norādīja uz tiesiska darījuma nepieciešamību, bet starp lasījumiem tika grozīta pēc Juridiskā biroja ierosinājuma. Ja ar pirmo nevar nonākt pie skaidrības, tad tas ir teleoloģijas jautājums un būtībā par to izšķirsies AT. No sistēmas viedokļa manā skatījumā var būt gan tā, ka tas var būt komercdarījums (saistība uz likuma pamata), gan tā, ka nē, un jautājums ir par to, vai likumdevējs par to izšķīrās.
Sandis Bērtaitis
6. Februāris 2019 / 21:53
7
ATBILDĒT
Paldies autoram par vērtīgo ieguldījumu šīs tiesību problemātikas izpētē!
Normunds Šlitke > Sandis Bērtaitis
7. Februāris 2019 / 09:42
12
ATBILDĒT
Uzskatu, ka raksts ir tik politizēts un tendēts, ka ir autora amata nodeva jeb faktiski viņa darba devēja viedoklis, [populistiski] vēlamā uzdošana par esošo.
Likumdevējs (tāpat kā tiesa) nevar nevienam uzlikt par pienākumu izteikt savu gribu, slēdzot vienošanos. Piemērs par diskrimināciju ir nederīgs (ir apšaubāms, ka privātas kafejnīcas īpašniekam pircējs tiesas ceļā varētu noslēgt līgumu par kafijas pārdošanu - varētu būt runa par [administratīvu] sodu patērētāju tiesību pārkāpuma jomā).
Arī atbildīgā Saeimas komisija jau sen ir piekritusi (skat. 2014. gada protokolus), ka likuma teksts neatbilst tā jēgumam - dzīvokļa īpašniekam ir pienākums NOMĀT, bet zemes īpašniekam ir pienākums IZNOMĀT zemes gabalu, nevis vienoties par nomu (noslēgt līgumu).
Atgādinu, ka 1991. gadā, kad šo attiecību nosauca par nomu, nebija spēkā Civillikums, secīgi tas bija pilnīgi cits tiesību institūts (skat. ST 2008-34-01).
Autora modelī, kurā noma uz likuma pamata nepastāv, bet zemes īpašnieks ir jāmotivē vienoties, iztrūkst skaidrojums, kāpēc līdz nomas līguma būtisko sastāvdaļu noteikšanai zemi kāds jau var lietot - piemēram, automašīnu novietošanai, ja reiz nav tiesības prasīt samaksu...
Nav arī saprotams, kāpēc visiem vienas mājas "dzīvokļu" īpašniekiem nomas maksai ir jābūt vienotai - gan veikala pirmajā stāvā īpašniekam, gan pensionārei jumta istabiņā.
Tāpat nav saprotams, kā individuāla līguma slēgšana skar citu mājas kopīpašnieku tiesības - kur te ir saskatāma "rīcība" ar mājas kopīpašumu.
Jurčiks > Normunds Šlitke
8. Februāris 2019 / 09:27
3
ATBILDĒT
Ak tad Šlitke saka, ka raksts ir tendēts??? Un piespiedu nomas biznesā līdz ausīm esošā Šlitkes viedoklis ir neitrāls un tīrs kā bāreņa asara... Piedodiet, bet es nevaru iesaistīties šajā diskusijā, jo man jāiet glābt savu kaķi, kurš no smiekliem jau mirst...
Toms Dreika > Normunds Šlitke
7. Februāris 2019 / 11:07
0
ATBILDĒT
Rakstā tieši ir argumentēts viedoklis, ka noma uz likuma pamata pastāv, jo tas ir vienīgais veids, kā vispār identificēt lietošanas tiesību saturu (kas nav universāls) un visus dalītā īpašuma gadījumus palikt zem puslīdz vienota koncepta. Bet šī noma ir abstrakta un nepilnīga, jo no tā, kas ir, nevar identificēt izpildāmas saistības. Tieši tādēļ arī zemi lieto (lai arī ir strīdi par to, kādā platībā un konfigurācijā un ar kādām tiesībām) un abas puses var prasīt šo jautājumu atrisināt par visu nomas laiku.

Par vienotu nomas maksu visiem - tādēļ, ka viena tiesiskā attiecība. Savukārt no Civillikuma noteikumiem par kopīpašumu un Dzīvokļa īpašuma likuma izriet, ka šī saistības ir dalītas attiecīgi katra domājamai daļai.

Individuālu līgumu slēgšanas problēma ir tieši tā pati - viena tiesiska attiecība un viens objekts (dzīvojamā māja). Tikai privatizētajām daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām (un arī ne visām) ir tāda skaista lieta, kā FNZG. Šo attiecību risināšana individuāli novedīs pie tā, ka dažādi dzīvokļa īpašnieki nomās zemi dažādā platībā par dažādiem atlīdzības apmēriem. Un tad vēl ir lieta par blakus jautājumiem - būvniecība ir viens, ko šobrīd risina tikai tiesas, jo šeit likumdevējs neko nav teicis. Tātad, ja vienam dzīvokļa īpašniekam atļauj bez zemes īpašnieka būvēt palīgēkas, bet citam nē, ko tad viņi īsti var vai nevar darīt? Šī vienas tiesiskas attiecības saskaldīšana tik daudz attiecības, cik tajā ir subjektu novedīs pie tā, ka neviens vairs nesapratīs, ko darīt un kas kuram ir saistošs. Dzīvokļa īpašnieki mainās, vai to saistības pārņem nākamais ieguvējs, a kāpēc viena nevis otra (un kura) dzīvokļa īpašnieka noteikumus? Ēka ir viens objekts un šie jautājumi ir jāatrisina ar ēkas īpašnieku (visiem kopīpašniekiem).

Ja 1991. gadā nebija nomas jēdziena Civillikuma izpratnē, likumdevējam, to paredzot, bija jānosaka tā saturs. Tomēr Civillikuma spēkā stāšanās likuma pamata redakcijā jau ir norāde uz nomu dalītajā īpašumā, jā, Civillikums stājās spēkā divus mēnešus vēlāk, bet es nedomāju, ka tas automātiski nozīmē, ka runa ir par pavisam kaut kādu citu (turklāt bez satura) nomu.
Normunds Šlitke > Toms Dreika
7. Februāris 2019 / 12:37
1
ATBILDĒT
Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2008-34-01 23.1. secinājums:
"Kā pamatoti norāda Saeima, šajā gadījumā ir jāņem vērā vairāki apstākļi, kas lika likumdevējam izvēlēties tieši piespiedu nomas institūtu, lai regulētu zemes un ēku īpašnieku savstarpējās tiesiskās attiecības. Likums par zemes reformu pilsētās tika pieņemts 1991. gada 20. novembrī. Šis likums bija svarīgākais normatīvais akts, kas noteica zemes reformas īstenošanas kārtību Latvijas Republikas pilsētās. Tāpēc jau tā izstrādes gaitā likumdevējam
vajadzēja izlemt, kā tiks regulētas savstarpējās tiesiskās attiecības, kas zemes reformas rezultātā izveidosies starp zemes un ēku īpašniekiem. Latvijas Civilkodekss bija normatīvais akts, kas regulēja civiltiesiskās attiecības, arī nomu, Likuma par zemes reformu pilsētās izstrādāšanas un spēkā stāšanās laikā. Civilkodeksā ietvertais īpašuma tiesību regulējums servitūtus neparedzēja. Tikai 1992. gada 14. janvārī Augstākā padome pieņēma likumu „Par Latvijas Republikas 1937. gada Civillikumu”, ar kuru nolēma atjaunot Civillikuma spēku, kā arī ar īpašiem likumiem noteikt atsevišķo Civillikuma daļu spēkā stāšanās laiku un kārtību. Augstākā padome 1992. gada 7. jūlijā pieņēma likumu „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”, ar kuru noteica, ka šis likums un Civillikuma lietu tiesību daļa stājas spēkā 1992. gada 1. septembrī. Tikai ar Civillikuma lietu tiesību daļas stāšanos spēkā Latvijā atjaunojās servitūtu tiesiskais regulējums. No minētā var secināt, ka Likuma par zemes reformu pilsētās sagatavošanas un pieņemšanas laikā vēl nebija pieņemti normatīvie akti, ar kuriem tika atjaunots 1937. gada Civillikums. Tādējādi likumdevējam tobrīd nemaz nebija iespējas izvēlēties, vai civiltiesiskās attiecības starp zemes īpašnieku un ēkas īpašnieku regulēs servitūts vai piespiedu noma. Likumdevēja izvēle par labu piespiedu nomai bija atbilstošāka tā brīža situācijai."
Toms Dreika > Normunds Šlitke
7. Februāris 2019 / 15:51
0
ATBILDĒT
Īsti nesaprotu, kā šis palīdz jūsu pozīcijas argumentācijai. Pat ja mēs šī brīža nomu tulkotu atbilstoši Latvijas PSR Civilkodeksam (vēl jāapskatās, kas tur vispār saturiski atšķiras), izpildījumam tāpat jānotiek saskaņā ar Civillikumu.

Tātad situācijā, kur mēs nezinām nomas priekšmeta platību un konfigurāciju, kā mēs noteiksim nomas maksu, pat ja likums saka, ka nevienošanās gadījumā tā ir 6% no zemes kadastrālās vērtības? un kā mēs konstatēsim izpildījumu? Lauku teritorijā 5 hektāru zemesgabals, uz kura atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja (pieņemsim ar 10 dzīvokļiem un nav zemes komisijas lēmuma par platību). Tad visi 5 hektāri ir nomā? Un tad ēkas īpašnieks šī gabala otrā galā var ierīkot bērnu laukumu vai savu taku cauri mežam?

Tur jau tā problēma, ka strīds paliek atvērts un nerisināts, un ar individuālu šo attiecību risināšanu ar katru no ēkas dzīvokļu īpašniekiem mēs vēl jo vairāk samudžinām šo stāvokli.
Tāpat kā par atkritumu izvešanu uz māju ir viens līgums ar dalītām saistībām, tāpat arī ar nomu attiecībā uz vienu zemi ir viena tiesiska attiecība ar vieniem noteikumiem, kurus, tā kā likumdevējs nav noteicis, bet pārsvarā atstājis pušu ziņā, vajag atrisināt. Šobrīd mēs vēl ņemamies ar nomas maksu, bet nākotnē aizvien aktuālāki būs citi jautājumi, kur noteikumu konstituēšana atsevišķi uz katru kopīpašnieku un nenovēršami šo noteikumu atšķirīgs saturs, novedīs mūs pilnīgā strupceļā.

Civillikuma noteikumi par kopīpašumu diezgan skaidri norāda, ka rīcība ar kopēju lietu ir viena un regulē kā kopīpašnieki līdz tai nonāk. Viens dzīvokļa īpašnieks nevar individuāli pielīgt visai mājai saistošu nomas maksu vai vienoties par nomājamās zemes platību, ja nav tam pilnvarots. Līdz ar to no teorijas viedokļa ir neiespējami šo strīdu atrisināt atsevišķi starp zemes īpašnieku un vienu dzīvokļu īpašnieku - tur vnk ir jābūt visiem klāt, jo tas skars visus. Arī tiesību aizskārumu zemes īpašniekam rada visi mājas kopīpašnieki, nevis viens individuāli, jo viņš viens nemaz nav tiesīgs rīkoties, lai risinātu jautājumus.

Tas, ka mums civilprocess nav piemērots lielam skaitam dalībnieku ir cita lieta, bet tas nemaina to, ka mēs tagad procesuālo likumu problēmu dēļ brīžiem mēģinām salauzt materiālās tiesības un fundamentālus konceptus, kas parasti noved tikai pie jaunām problēmām, kuras nākotnē neviens nezin kā risināt un tad mokās ar to visu. Dalītais īpašums ir lielisks piemērs tam.
Erlends Baļķens
5. Februāris 2019 / 20:16
17
ATBILDĒT
Iepazīstoties ar rakstu es secināju, ka tas ir vissliktākais, ko es jebkad esmu lasījis par zemes likumiskajām nomām. Būtībā raksts ir par neko. Lieka laika izšķiešana. Man ir tikai daži jautājumi/papildinājumi: 1) Kur autors ir ielasījis normu par maksimālo nomas maksu? Tādas normas nav. Noma var būt arī 20 %. Cits jautājums, ja pretējā puse tam nepiekrīt, tad noma ir 6%, kas jau sen ir noteikta ar ST spriedumu. 2) Likumos ir atrodami visi virtuālā līguma punkti (līguma puses; priekšmets; cena; samaksas kārtība; termiņš; laušanas kārtība; nomas maksas aprēķināšanas kārtība, u.t.t.) Ir tikai jāmāk atrast. Tāpēc tiesām nekas nav papildus jānosaka, lai pēc tam tikai sāktu piedzīt nomu. Pilnīgi pietiktu pat ar rēķinu piestādīšanu un pēc tam tā piedziņu. Uz šo muļķīgo viedokli balstās ne tiki TM, bet arī vēl viena valsts institūcija PTAC. 3) Likumdevējs nepārtraukti ir daudz ko gribējis iebalsot šajās attiecībās, konsekventi nostājoties tikai dzīvokļu īpašnieku pusē. Visas reizes šī griba, ar ST spriedumiem, tika atdzīta par pretlikumīgu gribu.
Jurčiks > Erlends Baļķens
6. Februāris 2019 / 20:14
9
ATBILDĒT
Visai muļķīgs uzbrauciens raksta autoram. Kas savukārt liek uzdot jautājumu - vai Baļķena kungs gadījumā nav advokāts, kura klienti ir zemes īpašnieki dalītajā īpašumā?...
Normunds Šlitke > Jurčiks
7. Februāris 2019 / 09:47
15
ATBILDĒT
Jurčik! Tu gadījumā neesi tiesnesis? Tas būtu vienīgais objektīvais iemesls slēpt jeb neatklāt savu vārdu. Bet tad vismaz izvēlies cienījamāku pseidonīmu.
Mēs par drosmīgiem komentētājiem!
Jurčiks > Normunds Šlitke
8. Februāris 2019 / 10:17
1
ATBILDĒT
Nelien, lūdzu, manā virtuālajā identitātē, citādi uzrīdīšu tev gaužām nevirtuālu Regulu. :)

Un, ja tu esi par drosmīgiem komentētājiem, tad pirms sāc komentēt, lūdzu, drosmīgi atklāj - kāda tev ir mantiskā vai cita veida interese aplūkojamā jautājumā.
Normunds Šlitke > Jurčiks
8. Februāris 2019 / 14:44
4
ATBILDĒT
Žel, ka tas notika ar tavu kaķi.
Jurčiks > Normunds Šlitke
8. Februāris 2019 / 16:02
3
ATBILDĒT
Kāpēc žēl? Smieties taču ir veselīgi. Paldies par tādu iespēju!
Toms Dreika > Erlends Baļķens
6. Februāris 2019 / 12:06
5
ATBILDĒT
Protams, šobrīd ir tā, ka visa dalītā īpašuma faktiskā stāvokļa risināšana ir uz tiesu pleciem, kas īsti nav pareizi. Tā ir likumdevēja radīta konstrukcija, turklāt tāda, kura ļoti plaši izplatīta. Tādēļ tiesiskās noteiktības, skaidrības, tiesību aizsardzības un šo tiesību taisnīga līdzsvara nodrošināšanai būtu lieliski, ja būtu vienotāks un skaidrāks regulējums, nevis pa dažādiem normatīvajiem aktiem 'izmētātas" tiesību normas ar būtiski atšķirīgu saturu, no kurām dažas tiek grozītas laika gaitā un citas atstātas sākotnējā redakcijā, rezultātā radot zirnekli, kurā ir grūti vispār saprast, kas kuram gadījumam ir piemērojams.

Labs piemērs sistēmiskuma trūkumam ir likuma "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās" 18. pants, kas paredz: "Pilsētu administratīvajās robežās, ja ēkas (būves) un zeme ir patstāvīgi īpašuma objekti, strīdus, kas saistīti ar zemes nomas maksas noteikšanu, izskata Centrālā zemes komisija, kuras lēmumu mēneša laikā pēc tā paziņošanas var pārsūdzēt tiesā."

Šī komisija vēl joprojām darbojas (Rīgā arī reforma nav pabeigta). Cik zinu, pēdējos 4 gados neviena strīda izskatīšana tajā nav ierosināta, bet tiesību norma ir spēkā un it kā pilsētu teritorijās cilvēkiem ir jāiet uz turieni. Ja to sāktu darīt, protams, būtu jautājums, kas tas vispār par procesu (administratīvi vai civiltiesisks), kāpēc attiecas tikai uz pilsētu teritorijām un kā iet kopā ar tiesību sistēmu. Tas ko ar šo vēlos pateikt, ka, tiklīdz rok dziļāk dalīto īpašumu (nevis skatās vienu to grupu, kas katram aktuāla), ir ļoti grūti nonākt pie apgalvojuma, ka "viss ir skaidrs un atrodams".
Normunds Šlitke > Toms Dreika
7. Februāris 2019 / 09:17
1
ATBILDĒT
Tiesību normas ir abstrakti noteikumi, kuri ir piemērojami un interpretējami izmantojot ne tikai vārdisko normas redakciju.
Jau 2005. gadā AT ir norādījusi (SKA-250/2005), ka "Strīdi, kas radušies saistībā ar zemes gabala nomas maksu pēc tam, kad ar zemes reformu saistītās tiesiskās attiecības nokārtotas, nevar būt strīdi zemes reformas ietvaros."
Šis secinājums ir pastiprināts arī spriedumā SKA-215/2005, secinot, ka "CZK [,nosakot nomas maksu,] ir pārkāpusi savas kompetences robežas"
Kopš 2005. gada šis jautājums ir uzskatāms par atrisinātu, izveidojoties vienotai judikatūrai un tiesu praksei šīs tiesību normas piemērošanā.
Toms Dreika > Normunds Šlitke
7. Februāris 2019 / 11:18
0
ATBILDĒT
Paldies! Mazs robs aizpildīts. Šos nolēmumus, protams, atrast vairs nevar un par laimi tajā laikā mani interesēja citas lietas.
Normunds Šlitke > Toms Dreika
7. Februāris 2019 / 12:32
0
ATBILDĒT
https://www.dropbox.com/s/80wkcfyn7l2doqb/SKA-215%202005%20reforma%20ir%20pabeigta%21.pdf?dl=0

https://www.dropbox.com/s/exxv44iumzihw35/SKA-250.2005%20zemes%20reforma%20ir%20pabeigta.doc?dl=0

https://www.dropbox.com/s/f1s6vtkscz3u194/AL_1605_apg_AA43-0173-07_9_Zemes%20reforma%20ir%20pabeigta.pdf?dl=0
Toms Dreika > Erlends Baļķens
6. Februāris 2019 / 11:52
5
ATBILDĒT
Negribētu piekrist, ka šajā rakstā paustais viedoklis ir vērsts pret kādu no dalītā īpašumā iesaistītajā pusēm. Tāpat arī neapgalvoju, ka esošais modelis ir optimāls vai ērts tajā iesaistītajā pusēm, tam ir savas priekšrocības un savi trūkumi.
Ir būtiski saprast, ka dalītais īpašums nav tikai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (tās ir tikai ap 3700 no vairāk kā 200 000 patstāvīgu būvju, kas nav inženierbūves), un regulējums ir katram gadījumam savs, lai arī koncepts viens. Kā jau uzsvērts rakstā, privatizētu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gadījumā regulējums ir vispilnīgākais, tādēļ var šķist, ka visu var atrast un "ielasīt" un pasludināt par otrai pusei saistošu.
Uz jautājumiem:
1) tēze par maksimālo nomas maksu šajā rakstā ir lietota tikai attiecībā uz gadījumu, kad strīdu par to izšķir tiesa un likumdevējs ir likumā ierobežojis tiesas kompetenci to noteikt pēc saviem ieskatiem (tie nav visi gadījumi). Ja puses vienojas, tās var vienoties par to, ko uzskata par atbilstošu. Lai arī vienā gadījumā likums imperatīvi pasaka, ka nomas maksa nevar pārsniegt 5% no zemes kadastrālās vērtības (Likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 6. panta sestā daļa);
2) attiecībā uz apgalvojumu par to, ka 6% noma ir noteikta ar ST spriedumu, vai uz šo ir iespējams dabūt atsauci? esmu vairākkārt lasījis 3 ST spriedumus tieši par nomas maksu un vairākus par citiem jautājumiem piespiedu nomā un tādu ST secinājumu neredzu. Jā, 5% tika atzīti par neatbilstošiem, bet nevis tādēļ, ka 5%, bet tādēļ, ka tas tika vērtēts kopsakarā ar citiem aspektiem (nodokļiem un citām zemes īpašnieka izmaksām). Šeit es arī atsaukšos uz pēdējā ST spriedumā (lietā Nr. 2017-17-01 sprieduma 24. punkts) ST norādīto, kas no 2019. gada 1. maija būs realitāte šajā lietā iesaistītajos gadījumos: "tad normatīvajos aktos vispār nebūtu noteikts piespiedu nomas maksas apmērs. Šāds nolēmums radītu būtisku apdraudējumu piespiedu nomas tiesisko attiecību dalībnieku tiesībām un likumiskajām interesēm, nevis nodrošinātu sociālajā realitātē tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru." Līdz ar to secināt, ka 6% ir ar ST spriedumu noteikts cipars īsti nevar, it īpaši, ja paskatās tiesību normas, šobrīd mums ir spēkā modeļi par 6%, par "līdz 5%", par vispārīgām tiesībām saņemt nomas maksu, u.c.;
3) Ja kungs apgalvo, ka, piemēram, no tiesību normas: "Zemes īpašniekam ir tiesības pieprasīt zemes īpašuma tiesību atjaunošanu un saņemt no ēku un būvju īpašnieka nomas maksu" (likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12. panta trešā daļa), visu var saprast un "atrast" es ļoti gribētu iepazīties ar argumentiem šādai idejai. Šāda norma (un ir gadījumi, kad tieši šī ir vienīgā piemērojamā) neidentificē nomas priekšmetu, neko nesaka par nomas maksu, līdz ar to par maksāšanas termiņiem vispār var nerunāt (jo būtiskās vispār nav identificētas), kur nu vēl par citiem būtiskiem jautājumiem (piemēram, vai ēkas īpašnieks var ievilkt elektrību vai ierīkot aku (kas ir būvniecība) bez zemes īpašnieka piekrišanas).
Seskis
5. Februāris 2019 / 09:42
1
ATBILDĒT
Piespiedu dalītais īpašums ir tieši tāds tiesisks stāvoklis, kurā iesaistīto personu privātautonomija ir ierobežota un to nav iespējams risināt bez privātautonomijas ierobežošanas (citāts iz raksta). Zelta vārdi, tieši tā arī iraid! Jāteic, ka pēdējais modes brēciens ir funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu pāskatīšanas bums, kas vietumis sasniedzis epidēmijas apmērus, un Rīgas pilsētas pašvaldība uzsākusi veselu getto rajonu tematiskos plānojumus. Jāteic, ka dzīvokļu īpašnieki spītīgi nevēlas maksāt nomas maksu par zemīti, un radoši izdomā dažādus variantus, lai varētu nemaksāt. Pirmais variants - iesniegums pašvaldībai, lai atpērk no zemes īpašnieka zemīti Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā, un neliek nabadziņiem dzīvokļu īpašniekiem maksāt nomu. Otrais variants vēl radošāks - dzīvojamām mājām vispār nenoteikt funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, bet dzīvojamo māju ar visiem inženiertīkliem un rekreācijas zonām pasludināt par servitūtu, kuru kā apgrūtinājumu turpmāk stieps zemes īpašnieks, bet dzīvokļu īpašnieku kopiena laimē dies un ne par ko nemaksās. Lai dzīve būtu vēl saulaināka, dzīvokļu īpašnieki uzskata, ka ar prasību par servitūta nodibināšanu tiesā jāvēršas pašvaldībai nevis viņiem. Juridiskās ģenialitātes kvintisence - dzīvokļu īpašnieku kopības iesniegums ar lūgumu vienas dienas laikā izdot labvēlīgu administratīvo aktu par prasības pieteikuma iesniegšanu tiesā par servitūta nodibināšanu. Seskaprāt, jautājums ir risināms pavisam vienkārši. Civillikuma 2163.pantā noteikts - Ja nav norunāts citādi, valsts un pašvaldības klaušas pilda nomnieks. Zemes piespiedu noma pēc būtības ir valsts noteiktas klaušas par labu zemes īpašniekam, kas aizvietotas ar samaksu naudā. Savukārt klaušu pienākums izriet dzīvokļa īpašnieka priviliģētā stāvokļa, jo privatizācijas procesa gaitā dzīvokļa īpašnieks no īrnieka par simbolisku samaksu sertifikātos kļuva par īpašnieku, kamēr līdzīgos apstākļos esošs denacionalizētā nama īrnieks saglabāja īrnieka statusu. Pieņemot politisku lēmumu par civiltiesisko attiecību grozīšanu netika padomāts par sekām, un tagad Valsts mēģina kāpt uz tiem pašiem grābekļiem, ar politiskiem lēmumiem meklējot risinājumu civiltiesisku attiecību noregulēšanai.
visi numura raksti
Intervija
Tiesu varas neatkarība ir katra cilvēka interesēs
Šomēnes, 22. februārī, notiks kārtējais Augstākās tiesas gada pārskata plēnums, kurā tiks analizēti Latvijas tiesu sistēmas kasācijas instances – Senāta – triju departamentu aizvadītā gada darba rezultāti. Atšķirībā no ...
2 komentāri
Marija Fadula
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesas izvēles klauzulas spēkā esamība pārrobežu līgumos
Iepriekšējā raksta ietvaros1 raksta autore apskatīja pārstrādātās Briseles I regulas (turpmāk arī – Regula) un Hāgas konvencijas (turpmāk arī – Konvencija) par tiesas izvēles līgumiem mijiedarbību, kā arī ...
Dita Dzērviniece
Tiesību politika
Direktīva noteic pienākumu stiprināt konkurences iestāžu statusu un pilnvaras
Šonedēļ spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1 par apstākļu noskaidrošanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus ...
Skaidrīte Ābrama
Tiesību politika
Konkurences padomes prioritārie uzdevumi 2019. gadā
Kā ierasts, jauna gada sākumā Konkurences padome (KP) informē par aktuālākajiem uzdevumiem. To izpildei jāveicina iestādes virzība uz efektīvāku konkurences uzraudzību un konkurences apdraudējumu novēršanu, lai sekmētu nozaru ...
Jurista Vārds
Informācija
Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokātes skatījums uz Latvijas tiesībaizsardzības sistēmu
Pagājušā gada izskaņā ir paziņoti un publiskoti Eiropas Savienības Tiesas (EST) ģenerāladvokātes Julianas Kokotes secinājumi lietā C-202/18 "Ilmārs Rimšēvičs pret Latvijas Republiku" un lietā C-238/18 "Eiropas Centrālā banka pret ...
AUTORU KATALOGS