ŽURNĀLS Intervija

16. Aprīlis 2019 /Nr.15 (1073)

Atjaunot uzticību Eiropas integrācijai un liberālajai demokrātijai
Ņujorkas Universitātes Juridiskās skolas profesors Džozefs Veilers intervijā žurnālam "Jurista Vārds"
Vija Kalniņa
Žurnāla "Jurista Vārds" tieslietu redaktore 
Foto: Boriss Koļesņikovs

2019. gada martā Rīgā viesojās Ņujorkas Universitātes Juridiskās skolas profesors un Hārvardas Eiropas studiju centra vecākais pētnieks Džozefs Veilers (Joseph H.H. Weiler). Savas vizītes laikā Dž. Veilers uzstājās ar publisku lekciju Rīgas Juridiskajā augstskolā, kas organizēta sadarbībā ar "Elex Kļaviņš", kā arī Dž. Veilers sniedza interviju žurnālam "Jurista Vārds", skaidrojot šā brīža situāciju Eiropas Savienībā, tās iemeslus, kā arī iespējamos risinājumus.

Lūdzu, raksturojiet, kas šobrīd ir galvenie izaicinājumi Eiropai un pasaulei.

Galvenie izaicinājumi pasaulei ir Tramps, Putins un Čenuns. Es neatceros, kad vēl kādreiz pasaulē vienlaikus būtu bijuši tik izaicinoši līderi. Katrs no viņiem savā veidā ir ļoti problemātisks. Un viņi visi trīs kopā padara to par nopietnu izaicinājumu pasaulei.

Kas ir izaicinājumi Eiropai? Manuprāt, tagad ir skaidri redzams, ka Eiropas problēmu sakne nav ekonomiska rakstura, kā to sabiedrība uzskatīja 2008. un 2010. gadā ekonomiskās krīzes laikā. Izaicinājums ir tas, ka eiroskepticisms ir kļuvis par ierastu parādību. Tas vairs nav dažu jukušo iedomas, kā tas bija agrāk. Un tā nav tikai Polija un Ungārija, par kurām varēja teikt – nu, ziniet, šīs Austrumeiropas valstis nav pieradušas pie demokrātijas, tām jāmācās (tāda veida muļķības varēja dzirdēt tā sauktajā vecajā Eiropā). Mēs redzam, ka dziļš un plašs eiroskepticisms ir Itālijā, Austrijā un Somijā. 2014. gadā Francijas lielākā partija Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija Marinas Lepēnas partija. Eiroskepticisms Eiropā ir plašs un dziļi iesakņojies.

Papildus tam neatkarīgi no Eiropas jautājumiem ir novērojams liels uzticības zudums demokrātiskām institūcijām.

Džozefs Veilers (Joseph Halevi Hurwitz Weiler)

Ņujorkas Universitātes Juridiskās skolas (New York University School of Law) profesors.

Dzimis 1951. gadā Dienvidāfrikā. Viņa vecāki vēsturiski saistīti ar Austrumeiropu: tēvs dzimis Rīgā, bet 1921. gadā kopā ar ģimeni izceļojis uz Palestīnu, savukārt mātes ģimene no Krievijas impērijas izceļojusi jau 19. gadsimtā. Dž. Veilers dzīvojis, izglītojies un strādājis vairākās valstīs – Izraēlā, Lielbritānijā, ASV u.c.

Tieslietas studējis Saseksas Universitātē un Kembridžas Universitātē, Hāgas Starptautisko tiesību akadēmijā, doktora grādu (Ph.D. in Law) aizstāvējis Eiropas Universitātes institūtā Florencē.

Vairāk nekā desmit universitāšu goda doktors un goda profesors (Londonas, Saseksas, Humbolta, Madrides, Romas, Kopenhāgenas u.c.). Bijis profesors Hārvardas un Mičiganas universitātēs un Eiropas Universitātes institūta (Florencē) prezidents. Šobrīd līdztekus profesūrai Ņujorkā ir arī daudzu pasaules universitāšu viesprofesors, kā arī akadēmisko padomju loceklis. Divu nozīmīgu tieslietu žurnālu – European Journal of International Law un The International Journal of Constitutional Law – galvenais redaktors, kā arī vairāku citu akadēmisku izdevumu redakcijas loceklis.

Aktīvs dažādu pasaules līmeņa diskusiju platformu, forumu un projektu dalībnieks, tai skaitā Starptautiskās krimināltiesas, Starptautiskās tirdzniecības organizācijas, Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līguma organizācijas padomnieks. Piedalījies nozīmīgu Eiropas tiesību aktu izstrādes darba grupās (ES Cilvēktiesību deklarācija, vairākas Eiropas līguma versijas u.c.).

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Latvijas tiesnešu biedrība
Notikums
Latvijas Tiesnešu biedrībai – 90. gadadiena
Atzīmējot Latvijas Tiesnešu biedrības 90. gadadienu, 2019. gada 5. aprīlī notika konference "Tiesu varas neatkarība – valstisks mērķis vai šaurs pašmērķis", kuru rīkoja Latvijas Tiesnešu biedrība sadarbībā ar Tiesu ...
Dace Šulmane
Informācija
Tieslietu padome nosaka jaunu tiesu priekšsēdētāju atlases kārtību
Viens no būtiskiem 12. Saeimas sasaukuma darbiem bija apjomīgie grozījumi likumā "Par tiesu varu", ar ko tika paplašināta Tieslietu padomes kompetence vairākos jautājumos, kas skar tiesu darbību. Viens no tiem – tiesu ...
Aptauja
Kādas pārmaiņas nesīs jaunā tiesu priekšsēdētāja iecelšanas kārtība
Tieslietu padome 15. martā apstiprināja rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un tiesu nama priekšsēdētāja izvirzīšanas un iecelšanas amatā kārtību. Tajā noteikts kandidātu loks, ...
3 komentāri
Jānis Bordāns
Viedoklis
Mikroklimats kolektīvā – kas ir un kas nav veselīgi?
4 komentāri
Vija Kalniņa
Tiesību prakse
Eiropas Savienības Tiesa: aktualitātes judikatūrā
2019. gada 19. februārī žurnālā "Jurista Vārds" tika publicēta Tieslietu ministrijas sagatavotā apskata par Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumiem pirmā daļa, kurā apkopotas atziņas EST spriedumos, kas pieņemti ...
AUTORU KATALOGS