ŽURNĀLS Informācija

28. Maijs 2019 /Nr.21 (1079)

Tiesībsarga birojā eksperti diskutē par politiķu iejaukšanos patstāvīgo iestāžu darbā
Foto: Evija Trifanova, LETA

Tiesībsargs un Latvijas Universitātes (LU) Juridiskā fakultāte 15. maijā Tiesībsarga birojā rīkoja diskusiju par patstāvīgo iestāžu neatkarību pretstatā politiskajai gribai Satversmes 58. panta kontekstā. Tiesībsargs Juris Jansons diskusijas atklāšanā atzīmēja, ka pēdējā laikā politiskā iejaukšanās neatkarīgo institūciju darbā ir sasniegusi rekordlielus augstumus, ar to acīmredzot domājot laika posmu, kopš darbu sākusi 13. Saeima un tās paspārnē izveidotais Ministru kabinets. Diskusija tika rīkota saistībā ar vairākiem juridiskiem kāzusiem par sabiedrībā plaši apspriestiem notikumiem iestāžu vadītāju kompetences apšaubīšanā un mainīšanā, kas tiešā veidā skar iestādes, kuras (vismaz doktrīnā) tiek uzskatītas par Satversmes 58. pantam nepakļautām.

Diskusiju atklāja tiesībsargs Juris Jansons un LU rektors Indriķis Muižnieks. I. Muižnieks uzsvēra, ka saistībā ar neatkarīgajām iestādēm un to statusu liela nozīme dzīves situāciju un reālo gadījumu risināšanā ir zinātnisko pētījumu ietvaros paustajām atziņām.

Diskusijā moderatora lomu uzņēmās LU Juridiskās fakultātes docents Dr. iur. Edvīns Danovskis, paužot apsvērumus par juridisko regulējumu apspriežamās tēmas kontekstā. Izvērstāk skaidrojot I. Muižnieka norādi par neatkarīgo iestāžu izpratni un tās veidošanos, E.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
1
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Irēna Ņesterova
Skaidrojumi. Viedokļi
Vispārīgās datu aizsardzības regulas pirmais gads: ko mācīties no citu ES valstu pieredzes
Pirms gada, 2018. gada 25. maijā, sāka piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu1 (turpmāk – Regula), kas nosaka stingrus tieši piemērojamus datu aizsardzības standartus visā Eiropas Savienībā (turpmāk – ES). Latvijā, ...
Anna Vladimirova-Krjukova
Skaidrojumi. Viedokļi
Biometriskie dati: jēdziens, būtība un apstrādes nosacījumi
Vispārīgā datu aizsardzības regula ieviesusi jaunus ierobežojumus biometrisko personas datu apstrādei. Tomēr vairākus jautājumus izraisa biometrisko datu definīcija. Proti, ne visos gadījumos ir skaidrs, vai konkrētā informācija ir ...
1 komentāri
Madara Meļņika, Ieva Andersone
Skaidrojumi. Viedokļi
Vācija apvieno datu aizsardzību ar konkurences uzraudzību
2019. gada 7. februāris datu aizsardzības un konkurences tiesību interesentiem sagādāja pārsteigumu – Vācijas konkurences uzraugs Federālais Karteļu uzraudzības birojs (Bundeskartellamt, turpmāk – BKartA) pasludināja lēmumu, ar ...
1 komentāri
Gatis Bārdiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Patstāvīgās iestādes Satversmes tiesas judikatūrā
Šajā rakstā apkopota Satversmes tiesas judikatūra par patstāvīgajām iestādēm – valsts pārvaldes iestādēm, kuras nav padotas Ministru kabinetam. Minētajā judikatūrā aplūkota Nacionālā radio un televīzijas padome,1 tiesībsargs, ...
Dina Gailīte
Akadēmiskā dzīve
Kāds ir tiesnešu un zinātnieku dialogs
Sagaidot Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes simtgadi, jau maijā aizsākās lekciju cikls "Juridiskajai fakultātei 100. Tiesību zinātnes un prakses aktuālie jautājumi", kura ietvaros uz vieslekcijām tiek aicināti juristi no ...
AUTORU KATALOGS