ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

18. Jūnijs 2019 /Nr.24 (1082)

Administratīvi teritoriālā reforma jautājumos un atbildēs
Dr. iur.
Artis Stucka
Zvērināts advokāts 

Autors šajā rakstā izteic apgalvojumus un uzdod jautājumus, kuri ir vērtējami saistībā ar iecerēto vietējo administratīvi teritoriālo reformu.

Jau 1931. gadā valstsvīrs Arnolds Gūtmanis par tobrīd tikko izveidoto lauku pašvaldību sistēmu rakstīja: "Pagastu mazie apmēri un niecīgais iedzīvotāju skaits ir bijis galvenais iemesls, kāpēc taisni mazie pagasti nonākuši visneapskaužamākā stāvoklī. [..] Dzīve rāda, ka mazie pagasti nespēj saimnieciski pastāvēt, pat tad, ja tie ievēro vislielāko taupību un saimnieko racionāli. Šādu pagastu saimniecību nīkuļošana atstāj tiešu nelabvēlīgu iespaidu uz apkārtējiem pagastiem, bet netiešu uz visām lauku pašvaldībām [..] šie pagasti var pastāvēt tikai uz valsts pabalsta rēķina, nekāds saimniecisks pamats viņu pastāvēšanai nav."1

Arī šobrīd no Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 223. punkta izriet, ka "līdz 2021. gadam tiks īstenota vietējo pašvaldību reforma, apvienojot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, kas spēj nodrošināt likumā minēto pašvaldību autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā".2 Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce par administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību ir norādījis, ka "reforma ir atbalstāma, jo tikšot veidoti lielāki novadi, kas spēs veiksmīgāk veicināt attīstību reģionos, ja pie spēcīgākajiem tiks pievienoti ekonomiski vājāki novadi".3

Līdz šim atbildīgās ministrijas amatpersonas daudz lielāku uzmanību pievērš tieši administratīvo teritoriju konfigurācijai, nevis pašvaldības pakalpojumu izvērtējumam. Vienlaikus pat netiek vērtēts, ka lielāku novadu pašvaldību izveide ir saistīta ar to kompetences apjoma un satura pārskatīšanu.

Turpretim Latvijas Pašvaldību savienības (turpmāk – LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis uzskata, ka līdz šim "nav pienācīgi izvērtēta iepriekšējā reforma, taču ir skaidrs, ka pašvaldību apvienošana bez uzlabojumiem infrastruktūrā un strukturālām reformām ekonomikā pati par sevi nekādu būtisku labumu nedos. Tāpēc nav pieņemami atsaukties uz vidējo labumu vidējam Latvijas iedzīvotājam, ja reforma pasliktinās situāciju daudzās teritorijās. Visas Latvijas apdzīvotība ir iespējama, tikai nodrošinot labus dzīves un darba apstākļus visā valsts teritorijā, un tas ir mūsu valsts pastāvēšanas nosacījums".4

Šobrīd administratīvi teritoriālās reformas rezultāts ir atkarīgs no valdības un pašvaldību spējas vienoties par iespējami optimālu valsts teritoriālās pārvaldes organizācijas modeli. Vienlaikus jau esošā teritoriālo reformu organizācijas pieredze ļauj apšaubīt iespēju ātri nonākt līdz pozitīvam reformas rezultātam, jo pašvaldības jebkādas novadu teritoriju izmaiņas visbiežāk noraida.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Evija Burbecka
Skaidrojumi. Viedokļi
Trauksmes celšanas likuma piemērošanas teorētiskie un praktiskie aspekti
2019. gada 1. maijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums.1 Tā mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes ...
3 komentāri
Mārtiņš Birģelis
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā sargāsim Tālavas taurētāju? Trauksmes cēlēju aizsardzība Latvijā
"Šurp tauri! Kāp zemē! Ciet klusu! Tu glābsi sev dzīvību! Mēs algosim tevi ar zeltu, Ar godu, ar brīvību!" – "Mans zelts ir mana tauta, Mans gods ir viņas gods, Kas postīdams viņu šausta, Uz pekli lai rauj to jods!" Un ...
Linards Birznieks
Skaidrojumi. Viedokļi
Personas datu apstrādes aspekti Trauksmes celšanas likuma ietvaros
2019. gada 1. maijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums, kas privāto tiesību juridiskajām personām, kurās ir vairāk nekā 50 nodarbināto, uzliek pienākumu izveidot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu. Rakstā autors aplūkos ...
Normunds Šlitke
Atsaucoties uz publicēto
Vai ir pieļaujamas ex parte sarunas jau izskatītā lietā, un vai tās var "organizēt" ar oficiālu iesniegumu tiesā?
2019. gada 4. jūnija "Jurista Vārda" laidienā Nr. 22 (1080) publicēts Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja Aigara Strupiša raksts "Ex parte un advokātu iesniegumi". Šai rakstā ir uzdots, manuprāt, nekorekts un tendenciozs ...
12 komentāri
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Piektais Satversmes komentāru sējums – par likumdošanas procesu
11. jūnijā tika svinīgi atvērts jau piektais "Latvijas Vēstneša" apgādā izdoto Satversmes komentāru sējums. Autoru kolektīvs prof. Ringolda Baloža vadībā šoreiz analizējis Satversmes V nodaļu "Likumdošana", tādēļ ...
AUTORU KATALOGS