ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Analizējot tiesību uz taisnīgu tiesu saturu, tiek norādīti tādi elementi kā neatkarīga un objektīva, ar likumu izveidota tiesa, tiesas pieejamība kā viens no būtiskākajiem elementiem, procesuālās līdzdalības princips, tiesības būt klāt tiesas sēdē un tiesības uz mutvārdu procesu, lietas izskatīšanas atklātums jeb publiskums, tiesības uz motivētu tiesas spriedumu un citi.⁵ Un, lai arī šo tiesību uz taisnīgu tiesu elementu uzskaitījumā tieši netiek norādīts uz tiesībām uz pareizu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma juridisku izvērtējumu un adekvātu sodu, ir pilnīgs pamats runāt arī par to tiesību uz taisnīgu tiesu kontekstā. Tāpēc šā raksta ietvaros autore pakavēsies pie atsevišķiem faktoriem iepriekš minētā sakarībā, šoreiz ne tik daudz norādot uz kļūdām noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijā, bet gan balstoties uz kriminālprocesuālā regulējuma analīzi un tiesu prakses pētījumiem, mēģinot iezīmēt tos apstākļus, kas var ietekmēt tiesas spriešanas kvalitāti un pareizu Krimināllikuma normu piemērošanu.

Vispirms nepieciešams pievērsties tiesas spriedumu kvalitātei, protams, izlaižot neizlabotas pārrakstīšanās un gramatikas kļūdas, atsevišķus stila negludumus, bet gan sasaistot ar tiesību uz taisnīgu tiesu elementiem un arī ar jautājumu par noziedzīgu nodarījumu kvalifikāciju.

Kā norādījusi profesore Ilma Čepāne, Satversmes 92. pantā minētais jēdziens "taisnīga tiesa" ietver gan institucionālo aspektu, jo tai jāatbilst Satversmes 83. pantā noteiktajai neatkarīgai tiesu varas institūcijai, gan procedūras aspektu, jo "taisnīgai tiesai" jābūt pienācīgam, tiesiskai valstij atbilstošam procesam, kurā šī lieta tiek izskatīta.⁶ Līdz ar to, kā norādīts Latvijas Republikas Sa­tversmes tiesas praksē, tiesības uz taisnīgu tiesu paredz valstij gan pienākumu izveidot attiecīgu tiesu institūciju sistēmu, gan arī pienākumu pieņemt procesuālās normas, atbilstoši kurām tiesa lietas izskatītu kārtībā, kas nodrošinātu šo lietu taisnīgu un objektīvu izspriešanu.⁷

Definējot Kriminālprocesa likuma⁸ (turpmāk – arī KPL) mērķi, likumdevējs tā 1. pantā norādījis, ka likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.

Pieņemot Kriminālprocesa likumu, tika noteikti strikti krimināllietas iztiesāšanas vispārīgie principi – krimināllietas iztiesāšanas tiesiskums un mutiskums, krimināllietas iztiesāšanas atklātums un citi, kā arī reglamentēta lietas iztiesāšanas kārtība pirmās instances tiesā un jautājumi, kas saistīti ar sprieduma taisīšanu un tā saturu, KPL 523. panta pirmajā daļā nosakot, ka spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas. Saskaņā ar KPL 527. panta pirmo daļu notiesājoša sprieduma aprakstošajā daļā tiesa sniedz pierādītā noziedzīgā nodarījuma aprakstu un juridisko kvalifikāciju, minot tā izdarīšanas laiku, vietu, izdarīšanas veidu, apsūdzētā vainas formu, motīvus un šā nodarījuma sekas, savukārt no šā panta otrās daļas izriet, ka notiesājoša sprieduma motīvu daļā norāda: 1) pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi; 2) motīvus, kāpēc tiesa noraidījusi citus pierādījumus; 3) apsūdzētā atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus; 4) motīvus, kāpēc daļa apsūdzības atzīta par nepierādītu, ja tiesa to atzinusi; 5) apsūdzības grozīšanas motīvus, ja apsūdzība tiesā grozīta; 6) motīvus par konkrētā soda piemērošanu; 7) ar sprieduma izpildīšanu saistīto jautājumu izlemšanu, ja tas nepieciešams. Izņēmums noteikts attiecībā uz spriedumu, ja tiesas sēdē nav veikta pierādījumu pārbaude, un tiesas spriedumu vienošanās procesā, par ko turpmākajā izklāstā.

Taču laika gaitā Kriminālprocesa likumā izdarīta virkne grozījumu, kas būtiski mainīja iepriekš reglamentēto krimināllietu iztiesāšanas kārtību un, autores ieskatā, ne tikai nonāca pretrunā ar dažiem jau iepriekš minētiem tiesību uz taisnīgu tiesu elementiem, bet arī, steidzinot tiesu lietu izskatīšanā un lēmumu pieņemšanā, ietvēra sevī risku neizvērtēt līdz galam visus lietas apstākļus un pieņemt kļūdainus nolēmumus.