ANO Drošības padome pastāv jau vairāk nekā septiņus gadu desmitus, bet garantēt mieru pasaulē tā nespēj. Drīzāk otrādi, izmantojot veto tiesības, kas ir piecām lielvalstīm, iespējams pat pieļaut karadarbību un pievērt acis uz notiekošo.
Kopumā ANO Drošības padomē ir pārstāvētas 15 valstis. Piecas ir pastāvīgās dalībvalstis ar veto tiesībām: ASV, Lielbritānija, Francija, Krievija un Ķīna. Padomē ir arī desmit nepastāvīgās dalībvalstis, no kurām katru gadu piecas tiek pārvēlētas uz divu gadu pilnvaru termiņu pēc reģionālā principa.
ANO statūti paredz, ka ANO dalībvalstis uztic Drošības padomei galveno atbildību par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu un piekrīt, ka, pildot šos pienākumus, Drošības padome darbojas dalībvalstu vārdā. ANO Drošības padomes lēmumi procedūras jautājumos tiek pieņemti ar vismaz deviņām no 15 balsīm. Vairums jautājumu izskata un pieņem ar vismaz deviņām, tostarp piecu pastāvīgo dalībvalstu balsīm. Ja kāda no piecām pastāvīgajām dalībvalstīm lēmumam nepiekrīt, tā balsojumā var izmantot veto tiesības.
ANO Drošības padome pieņem juridiski saistošus lēmumus. Tās rezolūcijām ir likuma spēks. Juridiski saistoši ir tikai ANO Ģenerālās asamblejas lēmumi par jaunu valstu uzņemšanu organizācijā, asamblejas procedūrām un budžetu. Pārējām ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijām ir tikai rekomendējošs raksturs un tās nav juridiski saistošas dalībvalstīm.
Diskusijas par iespējamām reformām ANO Drošības padomē ilgst jau vairāk nekā divdesmit gadus. Sarunu mērķis ir panākt vienošanos par veto tiesībām, reģionālo pārstāvību un padomes locekļu skaitu. Iespējams, ar veto tiesībām apveltīto piecu lielvaru "garās rokas" sniedzas arī citās ANO struktūrās, un tāpēc iecerēto reformu vietā notiek tikai diskusijas.
Latvijas viedoklis par reformām ANO Drošības padomē: jāpaplašina pastāvīgo un nepastāvīgo dalībvalstu skaits, ANO Drošības padomes darbībai jābūt caurskatāmai, piedāvājot iespēju ieinteresētajām valstīm piedalīties padomes sēdēs. Tāpat Latvijas un daudzu citu valstu viedoklis ir – jautājumos, kas skar, piemēram, karadarbību un asinsizliešanu, Drošības padomes lēmumu bloķēšana nav pieņemama.
Lai varētu tuvināt pozīcijas un viedokļus, jābūt valstu politiskai gribai piekāpties. Daudzas pasaules valstis iestājas un atbalsta pārmaiņas ANO. Turklāt ne tikai Eiropas valstis, bet arī Āfrikas, Latīņamerikas valstis un Austrālija. No kontinentiem aktīvākā ir Āfrika, kura vēlas lielāku pārstāvību Drošības padomē, pamatojot, ka liela daļa padomē skatīto jautājumu attiecas tieši uz šo kontinentu.
ANO Drošības padomē starp pastāvīgajām dalībvalstīm nav pārstāvēti trīs kontinenti. Kāpēc Drošības padomē starp pastāvīgajām loceklēm nevarētu būt arī kāda no pasaules nelielajām valstīm, piemēram, Šveice, Panama, Dānija vai Latvija? Vai vispār ir nepieciešamas veto tiesības Drošības padomē? Kāpēc visus lēmumus Drošības padomē nevar pieņemt ar tajā pārstāvēto piecpadsmit valstu divu trešdaļu balsu vairākumu? Tiek izvirzīti dažādi jautājumi, tomēr reformas ANO Drošības padomē netiek īstenotas.
ANO Drošības padome nepieņēma rezolūcijas saistībā ar notikumiem Ungārijā 1956. gadā un Čehoslovākijā 1968. gadā. Drošības padome nespēja novērst karu Vjetnamā, Afganistānā, Irākā. Tas pats notiek arī pašlaik. Krievija, piemēram, Drošības padomē bloķēja ziņojumus par karadarbību Ukrainā un cilvēktiesību pārkāpumiem Krimā.
Ja ANO dalībvalstis spētu vienoties un pieņemt grozījumus ANO statūtos, kas ir šīs organizācijas konstitūcija, un realizēt kardinālas reformas, varētu cerēt, ka ANO Drošības padome spētu novērst karadarbību jebkurā vietā uz zemeslodes un patiešām būtu garants mieram pasaulē.