ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

29. Oktobris 2019 /Nr.43 (1101)

Briseles Ibis regulas piemērojamības noskaidrošana un jurisdikcijas noteikšana Latvijas tiesu praksē
1 komentāri
Mg. iur.
Matīss Vingris
Augstākās tiesas Civillietu departamenta senatora palīgs 

Senāts 2019. gadā ir saskāries ar tiesību jautājumiem starptautiskajā civilprocesā. Veicot tiesu prakses izpēti par šiem jautājumiem, autors secināja, ka Eiropas Savienības regulu – Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās1 (turpmāk – Briseles I regula) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās2 (turpmāk – Briseles Ibis regula) – normas netiek piemērotas vienveidīgi. Šā raksta ietvaros autors kā senatora palīgs paudīs savu personīgo viedokli par Briseles I un Briseles Ibis regulu piemērošanu atbilstoši normu saturam regulas piemērojamības un jurisdikcijas noteikšanai, lai veicinātu vienveidīgu tiesību piemērošanu. Rakstā tiks izcelti labās prakses piemēri un nepareizie normu piemērošanas gadījumi.3

Briseles Ibis regulas piemērojamība

Nepareizu izpratni par Briseles I regulas piemērošanu raksturo kāds nesens gadījums, kurā Senāts pieņēma lēmumu par atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību. Konkrētajā lietā Dānijā reģistrēta banka 2011. gada 31. augustā cēla tiesā prasību pret divām Latvijā reģistrētām kapitālsabiedrībām, lūdzot tiesu piedzīt parādu un likumiskos procentus, atzīt par spēkā neesošiem vairākus nekustamā īpašuma dāvinājuma līgumus un dzēst ierakstus zemesgrāmatā.

Ar Zemgales apgabaltiesas 2018. gada 27. jūnija spriedumu prasība apmierināta daļā par parāda piedziņu un tās vēršanu uz nekustamajiem īpašumiem, kuri pieder apdāvinātajai kapitālsabiedrībai, bet daļā par dāvinājuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem un ierakstu dzēšanu zemesgrāmatā noraidīta.

Par minēto spriedumu atbildētājas iesniedza kasācijas sūdzību, norādot, ka apelācijas instances tiesas spriedums ir atceļams procesuālo tiesību normu pārkāpumu dēļ. Kasatores uzskatīja, ka tiesai vajadzēja piemērot Briseles I regulas 27. vai 28. pantu (analogas normas iekļautas Briseles Ibis regulas 29. un 30. pantā) un apturēt tiesvedību lietā, jo Dānijā notiek fiziskas personas bankrota process, kas pasludināts sakarā ar personas nespēju izpildīt savas no galvojuma līguma izrietošās saistības pret banku, bet Latvijas tiesā tiek skatīta prasība pret galveno parādnieku par šo pašu parādu, proti, Dānijā un Latvijā paralēli noris divas tiesvedības par vienu un to pašu pamatu un priekšmetu starp tām pašām pusēm.

Senatoru kolēģija, motivējot atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību, norādīja, ka nav tiesiska pamata piemērot Briseles I regulas II nodaļas 9. iedaļas "Ar lis pendens saistītās prasības" normas, līdz ar to tiesvedība lietā nav apturama saskaņā ar Civilprocesa likuma4 (turpmāk – CPL) 214. panta 5. punktu.

Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST), interpretējot Briseles I regulas 27., 28. pantam analogas normas Briseles Konvencijā par jurisdikciju un tiesas spriedumu izpildi civillietās un komerclietās5 (turpmāk – Briseles konvencija) (21., 22. un 23. pants), atzinusi, ka, lai tiesa piemērotu šīs normas, prasības priekšmetam ir jāietilpst konvencijas (regulas) materiālās piemērošanas jomā.6

No minētās atziņas senatoru kolēģija lēmumā secināja, ka Briseles I regulas II nodaļas 9. iedaļas "Ar lis pendens saistītas prasības" normas piemērojamas lietās, kuru prasības priekšmets atbilst regulas materiāltiesiskajam tvērumam.7

Atbilstoši Briseles I regulas 1. panta otrās daļas b) punktam šī regula neattiecas uz bankrotu, uzņēmējsabiedrību vai citu juridisko personu likvidācijas sakarā dotiem tiesas rīkojumiem, mierizlīgumiem vai tamlīdzīgām procedūrām.

Minētās regulas 1. panta otrās daļas b) punktā noteiktais izņēmums jāskata kopsakarā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām8 normām (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām9 84. panta otro daļu, neskarot šīs regulas 91. pantu, Regulu (EK) Nr. 1346/2000 turpina piemērot maksātnespējas procedūrām, kuras ietilpst minētās regulas darbības jomā un kuras sāktas pirms 2017. gada 26. jūnija).10

Lietas, kas tieši izriet no maksātnespējas procesa un ir ar to cieši saistītas, neietilpst Briseles I regulas materiāltiesiskajā tvērumā, bet ietilpst Regulas Nr. 1345/2000 piemērošanas jomā.11 Līdz ar to rīcības sēdes lēmumā secināts, ka fiziskās personas bankrota process, kas notiek Dānijā, nav atzīstams par prasību Briseles I regulas II nodaļas 9. iedaļas "Ar lis pendens saistītas prasības" izpratnē, kas būtu par pamatu piemērot minētās iedaļas normu tiesiskās sekas – atteikties no jurisdikcijas vai apturēt tiesvedību lietā.12

Procesuālajā posmā, kad tiek noskaidrota jurisdikcija pārrobežu civillietai vai komerclietai, kas visbiežāk noris, izlemjot jautājumu par prasības pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu, tiesa nevērtē prasības pamatotību atbilstoši nacionālajām materiālo tiesību normām, bet tikai noskaidro tos piesaistes punktus, kas pamato jurisdikcijas esību tiesai izskatīt konkrēto strīdu.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Maija
31. Oktobris 2019 / 09:58
1
ATBILDĒT
Nevar piekrist, ka "Briseles Ibis regulas [..] normas nav piemērojamas, lai noskaidrotu attiecīgās dalībvalsts piekritīgo tiesu." Briseles Ibis II nodaļā ir vairākas jurisdikcijas normas, kurās ir atsauce uz konkrētu tiesu, piemēram, 7. panta 7. punktā vai 8. panta 2., 3.punktā. Tā pat ir vairākas jurisdikcijas normas, kurās ir atsauce uz konkrētas vietas dalībvalstī tiesām, piemēram, saistības izpildes vietas tiesām. EST 2007. gada 3. maija spriedumā lietā C 386/05 30. punktā ir skaidri noteikts, ka "Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma [Briseles Ibis regulas līdzvērtīga satura tiesību norma ir 7. panta 1.punkta b) apakšpunkta pirmais ievilkums], nosakot gan starptautisko jurisdikciju, gan teritoriālo jurisdikciju, mērķis ir vienādot jurisdikciju kolīzijas noteikumus un tādējādi — tieši noteikt kompetento tiesu, neatsaucoties uz dalībvalstu iekšējiem noteikumiem."
visi numura raksti
Sannija Matule
Intervija
Aigars Strupišs: negodīgai taktikai nav vietas tiesas procesā
Aigars Strupišs par tiesnesi kļuva pirms pieciem gadiem, taču viņa karjera tiesu sistēmā ir attīstījusies ļoti strauji – četros gados no privāti praktizējoša jurista, mācībspēka un pētnieka kļuvis par kasācijas instances tiesas ...
35 komentāri
Vija Kalniņa
Akadēmiskā dzīve
Plenārsēdē apspriež modernas valsts un tiesu izaicinājumus
No 2019. gada 17. līdz 18. oktobrim Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē norisinājās 7. starptautiskā zinātniskā konference "Tiesību zinātnes uzdevumi, nozīme un nākotne tiesību sistēmās", kurā piedalījās vairāk nekā ...
Reinis Odiņš
Informācija
Pamats diskusijām par civiltiesībām un judikatūru
Reinis Odiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Jura novit curia princips civilprocesā
Princips jura novit curia (tiesa zina tiesības) mūsdienu civilprocesā ir līdzeklis prāvniekiem un tiesām. Tiesas mēdz to izmantot, lai atgādinātu zemākas instances tiesai par pienākumu piemērot pareizās tiesību normas1 vai arī ...
Konstantīns Vaivods
Skaidrojumi. Viedokļi
Prejudiciāla negatīvā atzīšanas prasība civilprocesā: judikatūras atziņas
Tiesu praksē arvien ir sastopami gadījumi, kad vispārējās jurisdikcijas tiesā tiek celta kāda prejudiciāla negatīvā atzīšanas prasība. Piemēram, kāds dzīvokļa īpašnieks nepiekrīt mājas apsaimniekotāja atsūtītajam ...
9 komentāri
AUTORU KATALOGS